“Latvijas pasta” optimizācija uz reģionālās preses rēķina
Pēc tam kad vairāku mēnešu garumā Latvijas preses izdevējiem nācās cīnīties par finansējumu Latvijas pastam, lai tas spētu pildīt savus pienākumus pret sabiedrību, valsts uzņēmums nācis klajā ar jaunu optimizācijas pasākumu, kas jāfinansē tieši reģionālajiem izdevumiem.
Pirms drukātā prese nonāk pastnieku somās un tālāk pastkastēs, tā ir jāsašķiro – jāsaliek pa komplektiem – tik avīžu šīs pasta nodaļas klientiem, tik avīžu tai nodaļai. Šķirošana notiek Latvijas pasta sadales centros. Līdz šim Latvijā bija deviņi šādi punkti, bet no 14. datuma paliek tikai astoņi. Talsu un Saldus šķirotavas tiek slēgtas, un to vietā izveidota jauna – Kuldīgā. Šo izmaiņu dēļ ar jaunu maksājumu tiek apgrūtināti divi reģionālie izdevumi – Ventas Balss un Talsu Vēstis.
Veltījums Ventas Balsij
Kaut gan vārdos valsts deklarē, ka drukātās preses pastāvēšana ir izšķiroši svarīga Latvijas informatīvās telpas drošībai, praksē izdevējdarbība tiek arvien vairāk apgrūtināta. Savukārt iespējas oponēt monopolista piedāvājumam ir visai ierobežotas.
Laikraksta Ventas Balss galvenā redaktore Gundega Mertena stāsta, ka šķirošanas punktu Ventspilī pasts likvidēja un pārcēla uz Talsiem pirms gadiem astoņiem. Taču tad pasts to uzskatīja pats par sava biznesa problēmu. Saņēmis avīzes Ventspilī, pats aizgādāja uz Talsiem, pats sašķiroja, pats nogādāja abonentiem, šos izdevumus sedzot no kopējās maksas par pakalpojumu. Taču tagad, īstenojot jaunu optimizācijas pasākumu, izdevniecībai piepeši piestādīts papildu rēķins – par avīžu aizvešanu šķirošanai no Ventspils uz Kuldīgu tiek prasīti 70,78 eiro + PVN, kas laikraksta skatījumā ir stipri uzpūsts cipars. Tie ir gandrīz 15 tūkstoši eiro gadā. Latvijas pasts prasa pārslēgt līgumu, lai jaunā kārtība stātos spēkā no 14. oktobra, un vēl piedevām grozīt 2017. gadā slēgto līgumu par preses izdevuma iznākšanas grafiku. Taču izdevniecība šādu līgumu neparakstīs un turpmāk vedīs laikrakstu uz šķirošanu un atpakaļ uz Ventspili pašu spēkiem. Tas izmaksāšot vismaz uz pusi lētāk.
Ceļš uz centralizāciju
Savulaik izdevniecībai jau nācās no Latvijas pasta pārņemt vienu darbu – laikraksta Ventas Balss izplatīšanu Ventspilī, jo pasts nespēj piegādāt avīzes abonentiem no rīta, kas ir svarīgs priekšnosacījums, lai lasītāji gribētu abonēt avīzi. Tagad Latvijas pasts vīzdegunīgi rekomendē Ventas Balsij atteikties no izdevniecības pastnieku tīkla un ietaupīto naudu samaksāt pastam. Vismaz tādu risinājumu sarunā ar Neatkarīgo min Latvijas pasta Komercvadības departamenta direktors Mārtiņš Liepiņš. Viņš apstiprina, ka situācija ar Ventas Balsi izveidojusies vēsturiski, bet tagad tikšot nodibināts taisnīgums, jo jāmaksā esot visiem. Tomēr patiesībā tā gluži nav, jo no tiem reģionālajiem laikrakstiem, kas atrodas pasta sadales centru tuvumā, transportēšanas maksa netiek iekasēta. Ja pasts turpinās optimizēties, tad gan situācija mainīsies. Kā apstiprina Mārtiņš Liepiņš – teorētiski ir iespējams, ka nākotnē laikraksti no visas Latvijas tiks šķiroti Rīgā, ja vien tas būs pastam izdevīgi. Praksē – maz ticams. Taču vēstuļu un preses piegāžu apjoms kopumā valstī samazinās – tas arī nosaka Latvijas pasta vēlmi optimizēties. Taču nav godīgi, ka šī vēlme tiek īstenota uz avīžnieku un līdz ar to – lasītāju rēķina. Kā skaidro Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis: «Viņu centralizētās loģistikas dēļ mums, kas esam decentralizēti, jācieš zaudējumi.» Guntars Līcis aizstāv viedokli, ka valsts piešķirtās kompensācijas par drukātās preses piegādēm patiesībā ir maksājums Latvijas pasta infrastruktūras uzturēšanai. Iespējams, tieši šī pastam neizdevīgā viedokļa dēļ Līča vadītajam izdevumam Zemgale turpmāk nāksies maksāt par Dobelē iznākoša laikraksta šķirošanu Rīgā.
Individuāla pieeja katram, kas runā pretī.
Komercpartijas to nesaprot
Ventas Balss galvenā redaktore Gundega Mertena Latvijas pasta pēdējā laika aktivitātes vērtē politiskā kontekstā, uzskatot, ka monopolists īsteno pasūtījumu iznīdēt laikrakstu. Arī šīs vasaras politiskās cīņas par preses piegāžu apmaksāšanu kopumā bija vērstas pret drukāto presi. Jāatgādina, ka tikai ar lielu publicitāti, izdarot spiedienu uz politiķiem, nozarei izdevās panākt finansējumu pasta funkciju apmaksāšanai vismaz nākamajam gadam. Taču pasts atbildēja atkal ar jaunu pārsteigumu, samazinot šķirošanas punktu skaitu.
Sarežģītā situācijā tagad nostādīta arī izdevniecība Talsu Vēstis. Tikai atšķirībā no Ventas Balss talsenieki neapsver citus risinājumus kā vien pakļaušanos monopolista prasībām. Galvenais redaktors Eduards Juhņevičs atzīst, ka reģionālās preses finansiālā situācija ir kritiska – iedzīvotāju skaits samazinās, tirāžas krītas. Gadiem ilgi reģionālo presi novājināja pašvaldību izdevumi, no kā atgūties ir faktiski neiespējami. Un tagad nāk klāt atkal jauni tēriņi. «Mēs turamies tikai uz entuziasma. Ja valdība patiešām uzskatītu, ka reģionālā prese jāatbalsta, mūs nesaukātu par komercmedijiem. Preses izdevējdarbība nav nekāda komercija. Mēs reģionos pildām sabiedrisko mediju funkciju. Taču ir dažas komercpartijas, kas to nesaprot,» skarbi secina Talsu Vēstu galvenais redaktors.