Gads pēc Saeimas vēlēšanām: populistu gaismā iegūst pragmatiķi

Pirms gada, Latvijai mostoties 7. oktobrī un uzzinot 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus, kas nekļūdīgi vēstīja par sarežģītu koalīcijas veidošanas procesu, daudziem šķita, ka šis parlaments savas sastrādāties nespējas dēļ neizdzīvos visus tam atvēlētos četrus gadus.

Taču aizvadītais gads liecina, ka pat pašus revolucionārākos politiķus iespējams daļēji piejaucēt, lai neradītu valstij nevajadzīgus satricinājumus, vai ļaut tiem pašizolēties. Un šajā situācijā pašapziņu lēnām atgūst arī vēlēšanu pastarīte – Jaunā Vienotība.

Vienotībai jāžonglē

Pirms 13. Saeimas vēlēšanām pat Jaunās Vienotības rindās nevaldīja pārliecība, ka savulaik varenā, bet iekšējo konfliktu iznīcībai tuvu novestā organizācija tiks ievēlēta Saeimā, taču pēcvēlēšanu diena apliecināja, ka vismaz daļa partijas elektorāta saglabājusi uzticību partijas postulētajām vērtībām un Jaunajai Vienotībai dota vēl viena iespēja sevi pierādīt darbos. Turklāt, Saeimā iekļuvušajām labēji centriskajām partijām nespējot vienoties par premjerministru no veiksmīgāko vēlēšanu rezultātu īpašniekiem, Jaunā Vienotība tika pie Ministru prezidenta un finanšu ministra portfeļiem.

Šo amatu pienākumi nav no vieglajiem, jo ik dienu jāžonglē ar partneru bieži nesavietojamajām vēlmēm un ego. Krišjānim Kariņam tas pagaidām izdodas, kaut arī nereti rada pārmetumus par pārlieku lielo iecietību, un partijai tas nāk tikai par labu. Janvārī vēl pirms K. Kariņa valdības apstiprināšanas, kad daļa sabiedrības nopietni baidījās no šādas iespējas, bet otra cerēja uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām, par Jauno Vienotību savu balsi bija gatavi atdot vien 4% vēlētāju, bet, nokļūstot pie valdības stūres, organizācijas reitingi pārliecinoši virzījās uz augšu un nu nostabilizējušies astoņu procentu robežās, kas septembrī tai deva otrās populārākās koalīcijas partijas pozīciju.

Vēl vairāk. Nepilnu gadu pēc vēlēšanām astoņu deputātu lielā frakcija de facto ieguva vēl vienu mandātu. Jaunajai Vienotībai pievienojās Latvijas Zaļo partiju un līdz ar to arī Zaļo un zemnieku savienību pametusī Anda Čakša.

Kas gaida KPV LV?

Viens no lielākajiem Jaunās Vienotības izaicinājumiem jaunizveidotajā koalīcijā bija priekšvēlēšanu laikā izteikti populistiskā KPV LV. Taču šis politiskais spēks, četriem ideoloģiski noturīgākajiem biedriem izstājoties no partijas un kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem, neitralizēja pats sevi. Vēl vairāk partijas pozīcijas Saeimā iedragāja tās frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova izdošana kriminālvajāšanai.

KPV LV pametušo skaits varēja būt lielāks, jo K. Kariņa valdību balsojumā neatbalstīja arī Iveta Benhena-Bēkena, taču nebija ilgi jāgaida, lai arī viņa pieslietos pragmatiskākajiem kolēģiem, kas atrašanos Jaunās Vienotības valdībā uzskata par labu iespēju realizēt vismaz mazu daļu no saviem vēlētājiem solītā. «Jaunības degsme un pārliecība par savu redzējumu kā vienīgo un pareizo atduras pret mūri – pieredzi un tālredzību. Vienīgais iespējamais risinājums ir atvērts prāts un spēja saprast otra argumentus. Praksē tas izpaužas kā savstarpēja pielāgošanās un cieņa, kļūstot koleģiāliem attiecībā uz veicamo darbu. Esmu pārliecināta, ka katrs no Saeimā ievēlētajiem deputātiem vēlas ar saviem lēmumiem nodrošināt labklājību sabiedrībai. Lielākā atšķirība atklājas mirklī, kad redzi, kas ar terminu «sabiedrība» tiek saprasts. Kādam sabiedrība aprobežojas ar sevi un saviem tuvajiem, kādam ar savu reģionu un kādam ar valsti kopumā,» Saeimas pirmā gada metamorfozes partijas uzvedībā raksturo I. Benhena-Bēkena.

Tagad KPV LV var uzskatīt teju par prognozējamāko koalīcijas partneri. Tiesa, tas ievērojami ietekmē partijas, kas sākotnēji Saeimā ieguva 16 mandātus, popularitāti, jo organizācija pavasarī vairākkārt nespēja sasaukt savu kongresu nu bauda tikai 2,8% vēlētāju atbalstu. Iespējams, ka nākamais trieciens partijai būs jāuzņem, ja Ģenerālprokuratūra patiešām lūgs kriminālvajāšanai izdot arī tās radītāju – Artusu Kaimiņu, kuru tur aizdomās par nelikumīgu partijas finansēšanas organizēšanu. Tam notiekot, A. Kaimiņam līdzīgi A. Zakatistovam nenoliekot deputāta mandātu, KPV LV reāli strādājošo deputātu skaits no sākotnējiem 16 būs sarucis jau līdz 10.

Nav ētikas normu?

Daudz sarežģītāks partneris Jaunajai Vienotībai ir Jaunā konservatīvā partija. Tās deputātu skaitu no 16 līdz 15 samazināja Jura Juraša izdošana kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, taču šis fakts nav ietekmējis konservatīvo cīņas sparu un vēlmi pēc revolucionārām pārmaiņām, piemēram, nerimstošs cīņas spars vērošoties pret ģenerālprokuroru. Partijas nespēja panākt skaļākā no saviem priekšvēlēšanu solījumiem realizēšanu tiek kompensēta ar skaļu un Saeimas namam līdz šim neierastu retoriku, taču arī tas nav līdzējis saglabāt augstos reitingus. Tomēr uz kopējā fona tā pārliecinoši joprojām ir koalīcijas cienīga partija.

«Tā saucamie jaunie un progresīvie spēki KPV LV, Jaunā konservatīvā partija un Attīstībai/PAR! manā skatījumā joprojām demonstrē ticību, ka vēlētājs viņiem joprojām uzticas, un attiecīgi rīkojas. Bet tas nav izņēmums, tā bijis visās iepriekšējās Saeimās. Bet ir lietas, kuras kādreiz valdībā un Saeimā bija sliktais tonis. Tagad tā ir norma. Izteikšanās brīvībā morālā un ētiskā žogs ir krietni zemāks, lai neteiktu, ka vispār nav. Ir lietas, kas kādreiz bija neiedomājamas no Saeimas tribīnes, tagad tā ir vispārēja norma – būtībā nav nekādu normu,» saka Saeimā jau vairāk nekā 20 gadus strādājošais Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš gan ir pārliecināts, ka arī jaunie deputāti, «kas neko nezina, sapratīs, ka labāk ir iemācīties, nevis ignorēt, jo Saeimas Kārtības rullis, Satversme un tradīcijas nav vērstas pret viņiem, bet lai organizētu kaut kādu iniciatīvu apriti».

Foto: F64