Trīs mājās paņemtu prezentāciju dēļ kriminālprocess pret robežsardzes juristi
2018. gada sākumā Irina Kurganova teica vārdus «Gods kalpot Latvijai», saņēma leitnanta dienesta pakāpi, puķes un kļuva par Valsts robežsardzes juristi. Šopavasar Irinu aizturēja Iekšējās drošības birojs par it kā neizpaužamu ziņu izpaušanu. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liek domāt, ka nopietnā apsūdzība par nenotikušu noziegumu ir sastāvdaļa divu iekšlietu resora iestāžu savstarpējā cīņā par izmeklēšanas pilnvarām.
Paziņojumam, ko par savu darba uzvaru pavasarī izplatīja Iekšējās drošības birojs (IDB), medijos nebija lielas rezonanses. Aizdomās turamā vārds netika nopludināts, tātad nekāda īpaši svarīga vai politiski nozīmīga amatpersona tā nebija. Krimināllikuma 329. pants par neizpaužamu ziņu izpaušanu parasti tiek piemērots gadījumos, kad robežsargi izpļāpā kontrabandistiem maiņu sarakstus vai apgaitas laikus. Tomēr šoreiz stāsts ir pavisam cits – par divu iestāžu konkurenci.
Stāsts par trim prezentācijām
Robežsardzei joprojām ir saglabāta izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcija attiecībā uz robežsardzes amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību. Taču līdztekus izmeklēšanu drīkst rosināt un veikt arī Iekšējās drošības birojs (IDB), kas tieši pakļauts iekšlietu ministram un atrodas Latvijas Republikas prokuratūras uzraudzībā. Un lietu pret robežsardzes Ventspils pārvaldes darbinieci Irinu Kurganovu rosinājis tieši IDB. 17. aprīlī viņa uz divām diennaktīm tika aizturēta – par iespējamu noziegumu, kas pastrādāts pirms gada.
Pati aizturēšana notika pēc pilnas programmas – kā padomju varas trīsdesmitajos gados. Ar pompozu ierašanos darbavietā, ar kratīšanu mājās, bērna pārbiedēšanu, ar vešanu uz Rīgu un divām diennaktīm aiz restēm tā sauktajās septītajās debesīs. Ko viņa tādu pastrādājusi, kādas neizpaužamas ziņas pirms gada izpaudusi, robežsardzes darbiniecei ilgi neteica. Līdz beidzot kļuva skaidrs, ka runa ir par trim prezentācijām, ko vadība toreiz bija lūgusi Irinai iztulkot. Tas bija darbs papildus tiešajiem pienākumiem, un viņa šo darbu paņēma līdzi uz mājām. Bet mājās, protams, ir vīrs, ir nepilngadīgs bērns. Īsāk sakot, IDB ieskatā informācija par robežsardzi tikusi padarīta pieejama trešajām personām. Taču te būtiska nianse, ka šīs prezentācijas nav saturējušas ierobežotas pieejamības informāciju, kas arī secināts robežsardzes rosinātā iekšējā dienesta izmeklēšanā. Tā bijusi vispārpieejama informācija, kas turklāt iekļauta prezentācijas filmā par robežsardzes darbu, un tā joprojām ir pieejama ļoti plašai publikai – internetā.
Atmaksa par žurnālista darbu
Irina Kurganova ir šīs filmas līdzveidotāja. Tas ir būtisks fakts un, iespējams, arī atbilde uz jautājumu, kādēļ šīs trīs prezentācijas pēkšņi izrādījās valstiskas nozīmes problēma. Pirms darba Valsts robežsardzē viņa strādāja par žurnālisti reģionālajos medijos – televīzijā un laikrakstā. Nelielā pilsētā, vēstot par kriminālo tematiku un drošību, ir viegli uzkāpt uz kādām ietekmīgām varžacīm. Viņa domā, ka tā arī noticis šajā reizē: «Šis ir mēģinājums man atriebties kā žurnālistei.» Aizejot strādāt uz jomu, ko iepriekš daudz kritizējusi, tostarp nonākot konfrontācijā ar konkrētām tiesībsargājošo dienestu amatpersonām, arī prokuratūru, tagad viņa par to saņem atmaksu.
Tas sakrīt ar brīdi, kad starp robežsardzi un IDB izveidojusies neveselīga konkurence attiecībā uz izmeklēšanas funkciju pārdali. Šī gada sākumā IDB paziņoja, ka iniciē izmaiņas likumdošanā, lai turpmāk Valsts robežsardzes darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus izmeklētu Iekšējās drošības birojs. Mērķis ir «novērst Valsts robežsardzes nodarbināto izdarīto noziedzīgo nodarījumu iespējamu neobjektīvu izmeklēšanu un iestāžu kompetenču pārklāšanos». Attiecīgi IDB interesēs šobrīd ir audzēt ierosināto lietu statistiku un rādīt robežsardzes nespēju veikt izmeklēšanu. Šādā kontekstā arī kļūst skaidrs, kādēļ lieta pret Irinu Kurganovu par trim prezentācijām ar vispārpieejamu informāciju tiek muļļāta jau septīto mēnesi.
Publicitāte izmeklētāju motivēšanai
Pat ja kaut kad šī uzpūstā lieta tiks izbeigta, kaitējums tāpat būs nodarīts. Irinai ir uzlikts liegums ieņemt konkrētu amatu, nodarīts kaitējums juristes reputācijai, stress pašai, stress ģimenei. Neatkarīgā lūdza komentārus par šo kriminālprocesu abām iesaistītajām iestādēm, taču tādus nesaņēmām. Robežsardzes preses dienests norāda, ka lietu var komentēt tikai procesa virzītājs, tātad IDB. Savukārt IDB skaidro, ka, turpinoties pirmstiesas izmeklēšanai, plašāku informāciju sniegt nevar. Birojs vien norāda uz izmeklēšanas piekritību sev: «Iekšējās drošības birojs šo kriminālprocesu izmeklē atbilstoši likumā (Iekšējās drošības biroja likuma 4. pants, KPL 387. panta 10.1. daļa) noteiktajai kompetencei izmeklēt Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Drošības policijas) amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus.»
Aizdomās turētā robežsardzes darbiniece ir noskaņota cīnīties par savu taisnību un cer, ka publicitāte liks sarosīties viņas lietas izmeklētājiem. Ja cilvēks vainīgs, viņš jātiesā, ja nav vainīgs – lieta jāizbeidz. Taču nav taisnīgi lietu vilkt garumā tikai tāpēc, ka tā labi iederas iestāžu savstarpējās konkurences cīņā par izmeklēšanas funkcijām.