Rūpniecības krīze pasaulē spiež uz Latvijas ekonomiku
Vairs nav šaubu, ka pasaules rūpniecībā ilgi aprunātā un pierunātā krīze ir sākusies. Lai arī pagaidām Latvijā tās sekas vēl nav asi jūtamas, Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti par Latvijas rūpniecības tālāku attīstību ir bažīgi. Latvijas rūpniecībā esot gaidāms sarežģītākais brīdis kopš krīzes.
Eiropas Savienībā (ES) ražošanas apjomi rūpniecībā ar katru mēnesi samazinās. Īpaši nelabvēlīga situācija ir eirozonas lielākajā valstī Vācijā, kur apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi pēdējos mēnešos samazinājušies jau piecu procentu apmērā. Ražošanas apjomi krītas arī Francijā, Nīderlandē, Austrijā, Lielbritānijā, norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
«Ekonomiskais noskaņojums Eiropā šobrīd ir gandrīz precīzi uz nulles,» secina ekonomists Pēteris Strautiņš. Pēc viņa teiktā, visās nozarēs eirozonas valstīs noskaņojuma indekss septembrī bija 50,1, tātad uz robežas starp izaugsmi un recesiju. Savukārt Eiropas Komisijas publicētais uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indekss septembrī bija 100 punkti, tātad vēsturiski vidējā līmenī. Abos gadījumos virzība bijusi negatīva. «Arī ASV rūpniecības noskaņojuma indikatori ir zem ūdens, īpaši bēdīgu ainu zīmē eksporta pasūtījumu līkne. Pakalpojumu nozares pagaidām ir optimistiskākas, taču septembrī arī to attīstības prognoze krasi pasliktinājās. Pieprasījumu pēc Latvijas rūpniecības precēm ietekmē gan ražošanas, gan pakalpojumu nozares citās valstīs. Piemēram, liels mūsu rūpniecības klients ir celtniecība Ziemeļvalstīs, Vācijā un Lielbritānijā. Par to, ka recesijas draudi pieaug, jau vairākus mēnešus signalizē finanšu tirgi – krīt gan procentu likmju kopējais līmenis, gan attiecība starp īstermiņa un ilgtermiņa likmēm. Tagad parādās nopietni nepatīkami signāli arī no reālās ekonomikas,» atklāj P. Strautiņš.
Latvijas perspektīvas
Ekonomistu vidū nav vienprātības par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Vieni uzskata, ka pagaidām būtiskas sekas vēl nav jūtamas, bet citi uzsver, ka ietekme kļūst arvien spēcīgāka.
FM redzējumā Latvijas rūpniecības nozare pagaidām vēl nav asi izjutusi pasaules ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās sekas. Tomēr Latvijas rūpniecībā strādājošo uzņēmēju konfidences rādītāji pēdējos mēnešos ir pasliktinājušies, septembrī konfidences rādītājam samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2016. gada oktobra, pasliktinoties uzņēmumu ražošanas apjomu un cenu prognozēm. Vienlaikus būtisks uzņēmēju un patērētāju konfidences līmeņa kritums turpinās visā ES, kas ir Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas galvenais noieta tirgus.
Arī P. Strautiņš nešaubās, ka pasaules rūpniecībā krīze ir sākusies. To gan, viņaprāt, vēl nevarot teikt par Latvijas rūpniecību. «Ir cerība, ka mūsu ekonomika turpinās augt pat tad, ja rūpniecība kļūs vājāka, jo labi attīstās pakalpojumu eksports,» P. Strautiņš ir optimistiski noskaņots.
Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijas ekonomikā pasaules ekonomikas bremzēšanās jau ir jūtama un tās ietekme izpaužas arvien stiprāk. Viņš pieļauj, ka tuvākā gada laikā Latvijas apstrādes rūpniecībā gaidāms sarežģītākais brīdis kopš finanšu krīzes.
«Lai arī kopumā pasaules ekonomika turpina augt un šī brīža situāciju noteikti nevaram salīdzināt ar to, kas bija pirms 10 gadiem, taču diemžēl negatīvo ziņu plūsma pasaules lielākajās ekonomikās turpinās un ar to jārēķinās arī Latvijas uzņēmējiem. ASV un Vācijas rūpniecības noskaņojums septembrī ir noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada jūnija, un pēdējos mēnešos tas strauji pasliktinājies arī Zviedrijā, kur tas ir zemākais kopš 2013. gada. Vācijas rūpniecības noskaņojums nu jau kļūst diezgan kritisks un jau sāk ietekmēt arī citas ekonomikas nozares. Tā nav laba ziņa Latvijas ražotājiem, jo iekšējā patēriņa, pakalpojumu un būvniecības noturība Eiropā līdz šim ļāva mūsu eksporta nozarēm strādāt ar plusiem,» teic M. Āboliņš.
Ir arī veiksmes stāsti
Šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Enerģētikas nozarē sasniegts 8,9% kāpums, ko nodrošināja elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugums par 16,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās palielinājusies par 31,3%. Elektrisko iekārtu ražošana augusi par 15,1% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 9,8%.
Taču par 2019. gada veiksmes stāstu apstrādes rūpniecībā ekonomisti nosauc gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Tā ir trešā lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, kuras izlaides pieauguma temps augustā ir bijis visstraujākais, kā arī devums apstrādes rūpniecības gada izaugsmei ir bijis vislielākais (+20,9% gada laikā). Šī nozare arī ietver metāla konstrukciju (piemēram, būvniecībā izmantojamu metāla karkasu vai konstrukciju sastāvdaļu) ražošanu. Tā ir neatņemama celtniecības, it īpaši industriālas būvniecības, sastāvdaļa, kuru iepriekš ir virzījis gan iekšējais, gan ārējais pieprasījums. «Taču šobrīd redzam, ka pieprasījums sāk vājināties,» piebilst Swedbank ekonomiste Laimdota Komare.
Cūku mēris un iedzīvotāju skaita samazināšanās
Izvērtējot metālizstrādājumu, enerģētikas, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas datus, pesimismam nebūtu pamata. Taču tajā paša pašā laikā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde augustā samazinājusies par 8,3%, bet apstrādes rūpniecības pieauguma temps augustā palēninājies līdz 0,4%, kas ir lēnākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, liecina CSP dati.
Divas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana – augustā ir piedzīvojušas izlaides apjomu samazinājumu attiecīgi par 6,2% un 1% gada laikā. L. Komare kokapstrādes neveiksmes saista ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un jauno pasūtījumu skaita samazināšanos. Tomēr gada samazinājuma temps vairs nav tik straujš kā iepriekšējā mēnesī, un mēneša laikā nozares ražošanas apjomi ir palielinājušies par 1,1%. «Kokapstrādē notiek tas, ko varēja paredzēt pavasarī un kas diemžēl bija nenovēršami – ražošana samazinās, apgrozījums samazinās vēl vairāk. Nav izslēgts, ka nozares krīzes zemākajā punktā ražošanas kritums sasniegs 20%. Situācija varētu uzlaboties nākamā gada beigās. Ir daudz ražotāju augstāku izmaksu valstīs, kuri šo krīzi nepārdzīvos, tas būtu no mūsu viedokļa vēlamākais risinājums. Skaidrs, ka kaut kādā veidā liekās ražošanas jaudas reģionā kopumā būs jālikvidē. Varbūt nepārdzīvos kāds vidēja lieluma spēlētājs arī mūsu valstī,» pieļauj P. Strautiņš.
Savukārt pārtikas ražošanas kritumu ietekmējošais faktors, pēc L. Komares vērtējuma, bijis Āfrikas cūku mēris, kā dēļ ievērojami samazinājies cūku skaits. «Tagad cūkgaļas ražotājiem ir nepieciešams laiks, lai cūku skaits pieaugtu un viņi varētu atgriezties pie iepriekšējā ražošanas tempa. Turpretim ilglaicīgais izaicinājums pārtikas rūpniecībai Latvijā ir iedzīvotāju skaita samazinājums. Cilvēku paliek mazāk, tādēļ apēsts arī tiek mazāk. Riska zonā ir uzņēmumi, kuri ir vērsti galvenokārt uz iekšējo patērētāju. Pārtikas ražotājus ietekmē arī ēšanas paradumu maiņa. Pārtikas ražotājiem jāspēj pielāgoties un piedāvāt jaunus produktus,» sacīja L. Komare.
Pārtikas un dzērienu ražošanas pašreizējā samazināšanās P. Strautiņa vērtējumā diemžēl jau kļuvusi tipiska, un neesot redzams, ka tuvākajā nākotnē kaut kas varētu mainīties. «Būtu ļoti patīkami šajā jautājumā kļūdīties,» piebilst P. Strautiņš.
Tāpat Latvijā strauji samazinās apģērbu ražošana (-16% mēneša un -7% gadā griezumā), šo procesu grūti apturamu dara paaudžu maiņa un vispārējais izmaksu kāpums darba tirgū.
«Tas viss jau liecina par vispārīgu vājumu rūpniecībā, nevis atsevišķu nozaru neveiksmēm,» skarbi secina M. Āboliņš.
Viedokļi:
Mārtiņš Āboliņš, Citadele ekonomists:
– Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā Latvijas rūpniecībā gaidāms sarežģīts periods, tomēr precīzas prognozes izdarīt ir ļoti grūti un rūpniecības sniegums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem. Līdz šim mūsu rūpniecība ir demonstrējusi pietiekami labu noturību pret izaugsmes bremzēšanos Eiropā, taču kopš pērnā gada nogales pasūtījumu apjoms rūpniecībā jau ir jūtami mazinājies un vienlaikus pieaug krājumu līmenis. Tas liek būt piesardzīgam par mūsu rūpniecības izaugsmes perspektīvām, un domāju, ka šogad kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 2,5%, savukārt nākamgad tas varētu būt vēl zemāks. Ilgākā termiņā gan mūsu rūpniecības izaicinājumi vairāk ir saistīti ar iekšējiem faktoriem.
Nelabvēlīga demogrāfija un atvērts darba tirgus rada lielu spiedienu uz darba algām, kas jau ilgāku laiku aug straujāk par produktivitāti. Pagaidām uzņēmumi šo algu kāpumu notur, daloties ar peļņu un atliekot investīcijas, bet ir skaidrs, ka tuvākajos gados visām nozarēm un uzņēmumiem darbinieku, visticamāk, nepietiks, tādēļ būs jādomā par investīcijām automatizācijā vai jauniem biznesa modeļiem.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:
– Pasaules ekonomikas un rūpniecības nākotne izskatās arvien draudīgāk, bet Latvijas apstrādes rūpniecības datu aina augustā gandrīz nav mainījusies. Kopējā izaugsme gada griezumā turas knapi virs nulles, dažās apakšnozarēs izlaide krīt ar globālo ekonomikas vājumu nesaistītu iemeslu dēļ, bet citās aug, par spīti tam, ka pasaulē šīs nozares saskaras ar lielām grūtībām, jo mazinās pieprasījums pēc kapitāla precēm. Dažās nelielās nozarēs globālās krīzes ietekme ir nojaušama. Ja globālās rūpniecības krīzes ietekme sasniegs rūpnīcas Latvijā, tad noturēt kopējās ražošanas izmaiņas virs nulles kādu laiku nevarēs.
Lelde Grīnvalde, Komunikācijas departamenta direktora vietniece:
– Ņemot vērā ārējā pieprasījuma vājināšanos, apstrādes rūpniecības perspektīvas tuvākajos mēnešos jāvērtē piesardzīgi. Tomēr vienlaikus jāatzīmē, ka līdz šim nozarei kopumā izdevies sasniegt šai tirgus situācijai visai labus rezultātus un gada pirmajos astoņos mēnešos kopā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā bijuši par 2,7% lielāki nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Savukārt visa rūpniecība kopā astoņos mēnešos uzrādījusi tikai 0,3% pieaugumu, ko ietekmējis ražošanas apjomu kritums enerģētikā par 10,1%, galvenokārt gada pirmajā pusē laika apstākļu ietekmē samazinoties elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās.