Mašīnām plāno paralizējošu nodokļu kāpumu
Premjera Kariņa valdība grasās padarīt braukšanu ar automašīnu par bagātnieku privilēģiju. Ministrijās šobrīd tiek gatavots pamatojums esošo nodokļu palielināšanai degvielai, transportam un vēl pilnīgi jauna nodokļa ieviešana, kas tiek maskēta ar rūpēm par klimatu, bet patiesībā ir primitīva metode, kā iekasēt no vidusšķiras un trūcīgajiem pēc iespējas vairāk naudas.
Ekonomikas ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi apjomīgu dokumentu, kas paredz nozīmīgas pārmaiņas daudzās tautsaimniecības jomās. Tas ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam. Līdz gada beigām tam jātop formāli apspriestam, valdībā pieņemtam un aizsūtītam Eiropas Komisijai.
Kaitniecība glītā iesaiņojumā
Kā vienas no pēdējām dokumenta melnrakstā izstrādātas sadaļas Transports un Nodokļu zaļināšana. Abas šīs sadaļas jāskata kopsakarā. Ja valdība šo plānu tiešām apstiprinās pašreizējā redakcijā, ikvienu vidusmēra mājsaimniecību sagaida nozīmīgs labklājības kritums. Automašīna kļūs par privilēģiju bagātniekiem un nepanesamu slogu trūcīgajiem. Ikviena dzīves joma, kurā transports nepieciešams loģistikai, sadārdzināsies. Un uz tāda fona jau janvārī gaidāmais akcīzes nodokļa kāpums degvielai šķitīs tīrais sīkums.
Lai sabiedriskajā apspriešanā nodrošinātu klimata plānam publikas simpātijas, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi glītu infografiku ar animētu gotiņu, kas rada mazāk izmešu, cūciņu, kas taupa enerģiju, un citiem Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālajiem mērķiem. Bet kā topošā klimata plāna pirmais un acīmredzot svarīgākais mērķis minēta «Latvijas ekonomikas attīstība un sabiedrības labklājība». Taču dokumenta iekšpusē atrodams gluži pretējs scenārijs – vismaz transporta jomā. No 2025. gada tiek plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei (LPG). Palielināts tiks arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem fosilās enerģijas automobiļiem (tas ir ikgadējais nodoklis, ko parasti maksā, izejot tehnisko apskati). Un vēl plānots ieviest pilnīgi jaunu pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, kas tiks aprēķināts, balstoties uz transportlīdzekļa CO2 emisiju ietilpību, motora tilpumu un pilno masu. Nodokļu zaļināšanas sadaļā nepieciešamība palielināt nodokļus paskaidrota sekojoši:
«Ņemot vērā, ka transports ir lielākais energoresursu patērētājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Latvijā, ir nepieciešams aktīvi īstenot pasākumus tieši transporta darbībās, lai būtiski veicinātu transporta enerģijas izmantošanas samazināšanu un mazāku transportlīdzekļu izmantošanu.»
Bagātnieki uz klimata viļņa
Atmetot tos visus salkanos tekstus par klimatu un zemeslodes bojāeju, no vidusmēra iedzīvotāja viedokļa situācija izskatās šādi:
bagātnieki, kas strādā politikā un ikdienā braukā ar dienesta automašīnām, liks samaksāt nodokļos daudz vairāk tiem, kuri pelna ievērojami mazāk nekā viņi. Un valdība acīmredzot rēķinās, ka cilvēki maksās, jo automašīna Latvijā jau sen nav nekāda luksusa prece, bet gan ikdienas nepieciešamība. Jo īpaši laukos. Turklāt valsts budžets jau nav vienīgais, kas pretendē uz automašīnu īpašnieku pieticīgajiem ienākumiem. Vēl ir arī ātro kredītu devēji, bankas un jauno automašīnu dīleri, kas popularizē absurdu ideju, ka automašīna ir veca jau pēc pieciem gadiem. Desmitus tūkstošu eiro vērta prece ar tik īsu derīguma termiņu, ka jāmaina tūlīt pēc garantijas beigām! Bet vidējā alga valstī ir ap 1000 eiro – krāt mašīnai var veselu mūžību, tāpēc auto iegādei jāņem kredīti. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Auto asociācija, kurā apvienojušies jauno automašīnu dīleri, mēģina klimata plānā iedabūt īpašus apgrūtinājumus lietoto auto importam un iegādei, lai sekmētu dārgo mašīnu tirdzniecību. Protams, klimata vārdā. Un uz šī paša viļņa pamanījušies uzsēsties dabasgāzes tirgotāji ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti vadībā, jo viņiem klimata plāns paredz īpašu labvēlību – samazinātu akcīzes nodokli dabasgāzei transportā, turklāt jau no 2020. gada. Un tas nekas, ka dabasgāze ir fosilais enerģijas avots, turklāt vēl no politiski nedraudzīgas valsts. Kalvīša dabasgāze klimatam, izrādās, nekaitē. Tāpēc saspiestās dabasgāzes CNG lietošana transportā jāattīsta faktiski no nulles, piemēram, uzspiežot to lidostai, kā arī valsts uzņēmumiem un pašvaldībām. Savukārt sašķidrinātā naftas gāze LPG, kas jau pašlaik tiek lietota transportā, apliekama ar lielāku nodokli. Jo to Kalvītis netirgo, un tātad klimatam tā ir kaitīgāka.
Atbalstīs autoērmus
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādē piedalījās kopumā septiņas ministrijas. Ekonomikas ministrija ir dokumenta virzītāja, bet tieši par transporta sadaļas saturu atbildīgā ir Satiksmes ministrija, savukārt par nodokļu zaļināšanu – Finanšu ministrija. Neatkarīgā vaicāja, kā nodokļu palielināšanas plāni iet kopā ar valdības solījumu nodokļu slogu nepaaugstināt, un saņēma atbildi:
«Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka sabiedriskajai apspriešanai publicētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļautie nodokļu pasākumi gan attiecībā uz degvielu, gan attiecībā uz transportlīdzekļu nodokļiem vēl tiks vērtēti nākamo nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros, kuras izstrādās Finanšu ministrija.»
Tātad teorētiski dokumenta saturu vēl ir iespējams mainīt. Loģiski spriežot, ja mūsu zaļā valsts ir uzņēmusies neizpildāmus klimata mērķus, tad jāmaina šie mērķi, nevis jāpazemina dzīves kvalitāte Latvijā. Tomēr iesaistīto institūciju retorika liecina, ka zem klimata glābšanas lozunga tiks pabāztas visas iespējamās iniciatīvas sabiedrības atbrīvošanai no naudas.
Neatkarīgā vaicāja Satiksmes ministrijai, vai tiešām tā atbalsta klimata plānā ierakstītos pasākumus, tostarp nodokļu celšanu. Oficiāls atzinums tikšot sniegts, kad dokuments tiks uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē, bet principā – jā:
«Satiksmes ministrija ir piedalījusies saskaņošanas procesā minēto pasākumu iekļaušanai Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kā arī paredz īstenot šos pasākumus sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus Satiksmes ministrija norāda, ka kontekstā ar ierobežojumu ieviešanu neekoloģiskiem transportlīdzekļiem, tiek arī plānoti vairāki atbalsta pasākumi elektrotransportlīdzekļu, dabasgāzes transportlīdzekļu un citiem ar alternatīvajām degvielām darbināmiem transportlīdzekļiem, lai īstenotu mērķi – ierobežot piesārņotājus, sniedzot atbalstu videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.»
Stāsts ir tikai par naudu
Te jāatgādina, ka tā dēvēto draudzīgo auto Latvijā ir procentuāli ļoti maz, jo elektroauto ir divtik dārgi kā klasiskie auto, savukārt veiktspējas ziņā daudzkārt atpaliek. Tāpēc klimata plānā tiek paredzēti piespiedu mehānismi, lai mākslīgi sadārdzinātu iedzīvotāju rīcībā esošo auto parku, par ko laimīgi būs dīleri un baņķieri:
«Transportlīdzekļu, kas darbināmi ar alternatīvu degvielu, iegāde ir ievērojami dārgāka par tradicionālajiem transportlīdzekļiem, tādēļ ir jāapsver dažāda veida atbalsta pasākumi, tai skaitā iespējamās izmaiņas nodokļu politikā attiecībā uz degvielu veidiem.»
Uz autoparka nomaiņu vērsta arī Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reforma, saistot to ar CO2 projektu. Kā paskaidro ministrijas Komunikācijas nodaļa:
«Mērķis ir radīt apstākļus, kas padara neizdevīgu tādu transportlīdzekļu lietošanu, kuriem ir palielinātas CO2 emisijas, savukārt tādu transportlīdzekļu lietošana, kuriem ir mazas CO2 emisijas, ir finansiāli izdevīgāka. Šāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas maiņa rosina izvērtēt transportlīdzekļa efektivitāti un stimulē izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus ar mazāku CO2 izmešu daudzumu. (..) Latvijai kā valstij kopumā ir jāsasniedz daudz ievērojamāks izmešu samazinājums, tostarp – automobiļu kategorijā,» skaidro ministrija.
Bet ar krietni reālistiskāku skaidrojumu vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē klajā nāca premjers Krišjānis Kariņš:
«Tas ir mūsu uzdevums, kā pēc iespējas nesāpīgāk sabiedrībai palielināt nodokļu ienākumus budžetā.»
Palielinot nodokļus, runa ir par naudu, nevis klimatu.