Vai beidzot būs Apbedīšanas likums?
Lai arī Latvijā mirušo kopskaits jau sen pārsniedz pašreiz dzīvi esošo skaitu, apbedīšanas nozare aizvien nav sakārtota. Ko saka Centrālā statistikas pārvalde? Pagājušajā gadā mirušo skaits bija 28 800 cilvēku. Mirstības rādītāji nesamazinās, jo pieaug iedzīvotāju skaits vecumā 70 un vairāk gadi – 2019. gada sākumā tie bija 278 000 (14,5% no iedzīvotāju kopskaita), bet 2011. gada sākumā – 275 000 (13,2%).
Visaugstākais mirstības vispārīgais koeficients 2018. gadā bija Latgales reģionā (18,7 mirušie uz 1000 iedzīvotāju), zemākais – Pierīgas reģionā (12,6). Vidējais rādītājs Latvijā ir 15 mirušo uz 1000 iedzīvotāju. Latvijas iedzīvotāju vidējais miršanas vecums vīriešiem bija 69 gadi, sievietēm – 79 gadi.
Termiņš ir ierosināts
Pēc Valsts kontroles revīzijas Latvijas pašvaldību kapsētās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzrakstījusi informatīvo ziņojumu Par apbedīšanas nozares regulējuma pilnveidošanu un iesniegusi to Ministru kabinetā. Tas savukārt protokollēmuma projektā ierosina VARAM līdz 2023. gada 1. martam sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu Apbedīšanas likums, nosakot galvenos apbedīšanas un kapu apsaimniekošanas principus un kārtību.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka atsevišķa regulējuma izstrāde nav nepieciešama. Par alternatīvu regulējuma risinājumam var uzskatīt publiska reģistra izveidi.
Savukārt VARAM uzskata, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu apbedīšanas jomā, piemēram, likumprojektu Apbedīšanas likums, kurā tiks atrunāti vispārīgi apbedīšanas un kremācijas principi un normas par kapsētu apsaimniekošanu, kā arī pašvaldību pilnvaras izdot saistošos noteikumus apbedīšanas jomā, skaidri nosakot pilnvarojuma robežas.
Kam būtu jābūt likumā?
Pašlaik tiek ierosināts, ka Apbedīšanas likumā vajadzētu paredzēt:
apbedīšanai nepieciešamās kapavietas iegūšanas kārtību;
vēlamās apbedījuma vietas rezervēšanas kārtību;
par ar tuvinieka apbedīšanu saistīto maksājumu nepieļaujamību;
apbedīšanas organizēšanai iesniedzamo dokumentu klāstu un lietvedības kārtību;
dzimtsarakstu nodaļu un par kapsētu jomu atbildīgo institūciju sadarbību, kā arī veidojamajiem apbedījumu reģistriem;
kapsētu apsekošanas, nekopto kapavietu apzināšanas un aktu sagatavošanas kārtību, aktēšanas periodu un rīcību ar aktētajām kapavietām pēc noteiktā laika perioda, kā arī par nekoptas kapavietas raksturojumu;
virsapbedījumu veikšanas un reģistrācijas kārtību;
informācijas publiskošanas kārtību;
pašvaldību pilnvaras izdot saistošos noteikumus apbedīšanas jomā, skaidri nosakot pilnvarojuma robežas;
Ministru kabineta deleģējumu Ekonomikas ministrijai pilnveidot apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju darbības normatīvo regulējumu.
Ko (ne)vēlas pašvaldības?
Šobrīd tikai aptuveni 96 pašvaldības ir pieņēmušas saistošos noteikumus par kapsētu apsaimniekošanas regulējumu.
Līdz šim pašvaldībās, kurās pastāv šādi saistošie noteikumi, tik un tā pastāv zināma nenoteiktība.
VARAM uzskaita piemērus. Piemēram, pašvaldības līdz šim atšķirīgi izpratušas kapavietas piešķiršanas kārtību. Tāpat krasi atšķiras mirušo apbedīšanas kārtība, nepieciešamais laika periods mirušo virsapbedījumu veikšanai, kapavietu aktēšanas periodi. Visbeidzot, pašvaldības nosakot administratīvo atbildību par saistošo noteikumu neievērošanu, dublē augstāka juridiskā spēka tiesību normas, nevis izvirza specifiskas prasības tieši kapsētu teritorijai.
Pašvaldībām ir bijis atšķirīgs viedoklis par vajadzību pēc Apbedīšanas likuma. Alsungas, Cēsu, Pārgaujas, Pļaviņu, Salacgrīvas, Salaspils, Stopiņu, Skrundas un Tukuma novada pašvaldības, Rēzeknes pilsētas pašvaldība informē, ka nav nepieciešams vienots tiesiskais regulējums. Carnikavas novada pašvaldība piebilst, ka ir nepieciešams vienots tiesiskais regulējums.
Stopiņu novada pašvaldība ierosina, ka pašvaldībām ir jādeleģē tiesības pašām noteikt, vai mirušo personu apbedīšanas tiesības ir prioritāri saistītas ar to pašvaldību, kurā persona ir dzīvojusi līdz miršanas brīdim un deklarējusi savu dzīvesvietu, kā arī izņēmuma gadījumus, kad mirušās personas dzīvesvieta varētu nebūt saistīta ar konkrēto administratīvo teritoriju.
Rīga un Jūrmala uzskata, ka ir nepieciešams veidot vienotu normatīvo regulējumu apbedīšanas pakalpojumu nozarē.
Gatavojot informatīvā ziņojuma Par vienota tiesiskā regulējuma nepieciešamību ar kapsētu apsaimniekošanu un ar kapsētu izmantošanu saistīto pakalpojumu jomā projektu, VARAM 2018. gada vidū aicināja visas pašvaldības sniegt atbildes uz vairākiem pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem saistībā ar kapsētu apsaimniekošanu, kā arī izteikt priekšlikumus par vienota tiesiskā regulējuma nepieciešamību šajā jomā. VARAM aicinājumam atsaucās neliela daļa pašvaldību. Bauskas, Brocēnu, Carnikavas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Rūjienas, Priekules, Pārgaujas, Pļaviņu, Salacgrīvas, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, Skrundas, Tukuma novada pašvaldības un Rīgas dome ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros noteikta pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas kārtība. Alsungas novada pašvaldība saistošos noteikumus nav izdevusi, netiek sniegts skaidrojums, kā tiek nodrošināta racionāla kapsētas teritorijas izmantošana, apbedīšanas kārtība un apbedīšanas uzskaite.
Jau dara un varbūt darīs vēl
Valsts kontroles informatīvajā ziņojumā Kapsētu saimniecība Latvijā izklāstīti secinājumi un publicēti ieteikumi pēc revīzijām Jūrmalas pilsētas, Aglonas novada, Engures novada, Kārsavas novada, Ogres novada, Pļaviņu novada, Priekules novada, Rojas novada, Rūjienas novada un Viesītes novada pašvaldībās. Revīzijas rezultātā 11 pašvaldībām tika sniegti 50 ieteikumi.
Vienlaikus tiek atzīts, ka joprojām aktuāls ir jautājums par vienota apbedīto personu reģistra izveidi. Šobrīd valstiskā līmenī apbedīto personu reģistrs netiek veidots. Nereti ziņas par aizgājējiem, izvadīšanas datumiem un vietu publicē pašvaldību izdevumos un reģionālajos laikrakstos. Daudzu mirušo personu dzīves dati atrodami tīmekļvietnē nekropole.info.lv, taču tajā personas šādu informāciju publicē brīvprātīgi. Tāpēc Iekšlietu ministrija norāda, ka Iedzīvotāju reģistrā jau tiek uzkrāta informācija par personas vārdu un uzvārdu, dzimšanu, dzīvesvietu, personu apliecinošajiem dokumentiem, miršanu u.c., līdz ar to būtu lietderīgi papildināt Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu ar ziņām par mirušas personas apbedīšanu.
Taču nākamā gada 1. jūlijā stāsies spēkā Fizisko personu reģistra likums, kas paredz Fizisko personu reģistra ieviešanu, aizstājot Iedzīvotāju reģistru. Fizisko personu reģistra izstrāde tiek nodrošināta Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros, tāpēc jātiek skaidrībā, no kādiem līdzekļiem turpmāk apmaksātu informācijas par mirušas personas apbedīšanu iekļaušanu reģistrā.
Foto: F64