Ģimenes ārste: Gripas atnākšanu pirmie sajutīs nevakcinētie bērni un vecāki cilvēki
Gripas atnākšanu pirmie sajutīs nevakcinētie bērni un vecāki cilvēki, jo viņu organisma aizsargspēja nav pietiekami spēcīga, lai ar vīrusu cīnītos, brīdina ģimenes ārste Ārija Bušmane.
Cilvēki bieži gripu neuztver kā problēmu, ar kuru varētu saskarties paši, tomēr nedrīkst aizmirst, ka šis vīruss izplatās ne tikai pa gaisu, kā gaisa pilienu infekcija, bet arī kontaktu ceļā ar rokām, no kurām vīruss tālāk nonāk mutē, degunā vai acīs. Šī slimība nav vienkārša saaukstēšanās vai infekcija- smagāku komplikāciju gadījumā no gripas, diemžēl, cilvēki pat ir gājuši bojā. Gripa ir viena no izplatītākajām infekcijas slimībām pasaulē. Salīdzinot ar citām, tā atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ gripas epidēmijas laikā pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās pēc medicīniskās palīdzības.
Ģimenes ārste Ārija Bušmane aicina cilvēkus īpaši pievērst uzmanību sava veselībai un nepakļaut riskam arī pārējos sabiedrības locekļus: “Diemžēl, gripa ir nopietna infekcija, ar kuru nav iespējams cīnīties tik viegli, kā ar kādu vienkāršu vīrusu. Gripas atnākšanu pirmie sajutīs nevakcinētie bērni un vecāki cilvēki, jo viņu organisma aizsargspēja nav pietiekami spēcīga, lai ar vīrusu cīnītos, taču jāatzīmē, ka ar lūgumiem pēc palīdzības pie mums vēršas visdažādākā vecuma cilvēki, dažādās saslimšanas stadijās. Un tieši šādos gadījumos ikviens nožēlo, ka nav savlaicīgi vakcinējies un pasargājis sevi no infekcijas izraisītajām sekām. Protams, ir svarīgi stiprināt arī kopējo organisma aizsargspēju- sportojot, ēdot vitamīniem bagātu pārtiku, kā arī regulāri mazgājot rokas, taču reizēm arī šie profilakses pasākumi nav pietiekami, jo no gripas nav pasargāts neviens no mums, lai arī cik ļoti censtos izolēties no sabiedrības. Vakcinācija palīdz cilvēka organismā izstrādāt attiecīgās antivielas, un gadījumā, ja cilvēks nonāks kontaktā ar gripas vīrusu, antivielas šo vīrusu inaktivēs un cilvēks nesaslims. Nedrīkst aizmirst, ka vakcinācija pret gripu ir jāveic katru sezonu, respektīvi, ik gadu, jo katru gadu gripas vīruss ir citādāks, tāpēc arī cilvēkiem, kuri iepriekšējā gadā pret to ir vakcinējušies, tas jādara atkārtoti. Viena neliela pote spēj aiztaupīt nedēļām ilgas mocības, sāpes, komplikācijas un tuvinieku pakļaušanu riskam”.
Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPCK) epidemiologi atgādina, ka gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.
SPKC epidemiologi aicina vakcinēties ikvienu iedzīvotāju, bet īpaši riska grupas (mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte, grūtnieces).