Deviņi radinieki, kuri svētkos “dāvina” stresu

Ziemassvētki mazāk pakļauti modei, vairāk – tradīcijām. Tai vajadzētu būt ļoti īpašai, vienojošai un sirdi sildošai sajūtai, kad uz Ziemassvētkiem pulcējas kopā tuvāki un tālāki dzimtas locekļi. Gribas, lai visi šo sanākšanu patiešām varētu baudīt ar prieku un labu prātu, bez savstarpējo attiecību sarežģījumiem un stresa situācijām. Nekad jau nevar paredzēt pilnīgi visu, tomēr daudzas no šīm situācijām ir prognozējamas, jo tiek piedzīvotas neskaitāmās ģimenēs gadu no gada. Bieži vien zināmi arī vaininieki, kuri tīši vai netīši tiecas tās izraisīt. Tālāk – tipiskākie svētku bojātāji, un kā varam mēģināt viņus neitralizēt.

Bubulis

Tas ir radinieks, kuram nepatīk nekādi saviesīgi pasākumi vai tikai šī viena konkrētā sanākšana, un viņš to izrāda, sapūties sēžot stūrī un skatoties pulkstenī. Dzīvesbiedram un bērniem tas sabojā garastāvokli, viņi var sadusmoties vai justies vainīgi, ka pakļāvuši tuvo līdzcilvēku tādām mocībām. Arī pārējie viesi bubuļa izturēšanos var uztvert dažādi – gan kā mājienu, ka ģimenē nav labas attiecības, gan kā necieņu pret sevi. Vēlāk sieva vai vīrs saka: «Varēji gan tās dažas stundas pacensties izturēties pieklājīgāk, iesaistīties sarunās un mazliet pasmaidīt! Ko radinieki tagad par mums domā?» Psihologi iesaka mēģināt laikus sagatavot savu nesabiedrisko otru pusīti šim pasākumam, paskaidrot, kāpēc pārējiem ir svarīga pretimnākoša izturēšanās pret radiem, varbūt pat ieteikt vēlamos sarunu tematus, bet no savas puses apsolīt – tikos un tikos dosimies projām. Laika robežas nospraušana palīdzēs pārdzīvot šo pārbaudījumu.

Veco grēku piesaucējs

Lai gan Ziemassvētkus uzskata par piedošanas laiku, gandrīz vienmēr atrodas kāds radinieks, kurš nespēj likt mierā pagātni un sāk runāt par sāpīgiem tematiem, seniem pāridarījumiem, domstarpībām un kļūdām. Piemēram: «Mamma savās pēdējās dienās slimnīcā man pastāstīja ļoti daudz bērnības atmiņu… Kāds kauns, ka jūs toreiz tik maz bijāt klāt!» Nevajag doties pretuzbrukumā vai sākt taisnoties. Var sacīt – jā, tiešām žēl, ka tik nelaimīgi sagadījās; un mainīt sarunu tematiku, pievēršoties kādam neitrālākam saturam. Ja mājiens nav saprasts, jāsaka skaidri un gaiši – tagad par to nerunāsim. Kas bijis – bijis.

Radu bērnu kritizētājs

Kritiska bērnu nopētīšana nereti tipiska vecākās paaudzes radiniekiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati par to, kā bērniem jāuzvedas, ko viņi drīkst un ko nedrīkst. Viedoklis tiek demonstrēts ne tikai ar greizu skatienu vien. Ar radinieka tiesībām tiek uzdoti sašutuma pilni jautājumi: «Kā tu vari atļaut savai meitai tā izrunāties? Kā vispār viņas vecumā drīkst runāt mātei pretī? Vai nav jāpalūdz atļauja, ja grib piecelties no galda? Kas tu par tēvu, ja nevari panākt, lai tas puika vienreiz noliek savu telefonu!» Ja jums pašam nešķiet, ka jūsu bērns dara kaut ko nepareizu, tad tā arī pasakiet. Varat piebilst, ka acīmredzot jums ar tanti vai tēvoci ir atšķirīgi bērnu audzināšanas principi. Savukārt tantei vai tēvocim, dodoties uz tikšanos ar radu bērniem, der paturēt prātā, ka audzināšanas nianses jāatstāj vecāku ziņā, ja neviens nelūdz tur iejaukties. Tas, protams, neattiecas uz situācijām, kad bērni dara kaut ko bīstamu vai absolūti nepieņemamu, bet arī tad vecākiem tas jāpamana pirmajiem un attiecīgi jāreaģē.

Netaktiskais izprašņātājs

Dzimtas locekļiem, jo īpaši gados vecākiem, protams, interesē radinieku dzīve, gribas redzēt jaunāko radinieku panākumus, noskaidrot nākotnes nodomus. Gadās, ka, paši to neapzinādamies, viņi visu citu radu, tuvāku un tālāku, klātbūtnē uzdod sensitīvus jautājumus. Nu kad tu beidzot precēsies? Jūs jau trīs gadus esat kopā – vai tad nav pienācis laiks bērniņam? Joprojām strādā turpat? Kāpēc nesameklē kaut ko jēdzīgāku? It kā jau labsirdīgi, tomēr to var uztvert kā netaktisku iejaukšanos radinieku dzīvē. Ja turklāt tie ir cilvēki, kurus neatkarīgi no radniecības pakāpes sastopam tikai dažas reizes gadā, tad viņi nezina kontekstu, kas jautājumus var padarīt ļoti sāpīgus, – varbūt tikko izjukušas attiecības, ir reproduktīvās veselības problēmas, pārciests spontānais aborts, varbūt neizdodas atrast labāku darbu, par spīti visiem pūliņiem. Ja kādam patiešām no visas sirds rūp radinieku dzīve, tad par to var aprunāties zem četrām acīm un vienīgi tad, ja viņi paši piekrīt par to runāt. Nevajag apvainoties, saņemot atteikumu. Ja pats esi tas, kuram tiek uzdoti netaktiskie jautājumi un sniegti nelūgti padomi, vari pavērst sarunu citā virzienā, atjokoties vai, ja cilvēks citādi nesaprot, pateikt, ka negribi par to runāt. Ja radu pulcēšanās regulāri pārtop netaktiskā pratināšanā, jums ir visas tiesības izvēlēties citu svētku pavadīšanas veidu.

Nesaprotoši dzīvesbiedru vecāki

Daudzi vecāki uzskata, ka meitas vai dēla ģimenei Ziemassvētku vakarā noteikti jāierodas pie viņiem, jo sevišķi, ja jaunie nesen kā apprecējušies un vecākiem grūti samierināties ar pirmajiem «tukšās ligzdas» Ziemassvētkiem. Saprotama vēlēšanās, bet, ja tādu izteikuši gan vīra, gan sievas vecāki, kuri dzīvo dažādās vietās un neviens negrib piekāpties, rodas konflikti. Arī vīru un sievu sirds nereti velk katru uz savu bērnības zemi, pie saviem vecākiem, un tas nepadara lēmuma pieņemšanu vieglāku. Jāmēģina tomēr vienoties par saprātīgu kompromisu un vispirms jau pašiem jāaprunājas par to, kuras tradīcijas no vecākiem katrs gribētu pārņemt savā jaunajā ģimenē un kā tās savienot. Ir pilnīgi normāla arī vēlme nepārņemt neko un veidot pašiem savas tradīcijas. Dažkārt pieaugušie bērni nelabprāt dodas ciemos pie vecākiem tāpēc, ka tie pret viņiem izturas kā pret nepieaugušiem, sāk audzināt, bārsta padomus un aizrādījumus par ārieni, nodarbošanos, draugu izvēli, uzspiež savu gribu.

Ja ģimenē ir mazi bērni, reizēm vislabākā Ziemassvētku svinēšana izdodas tieši mājās, kur mazuļi var mierīgi spēlēties ar savām jaunajām rotaļlietām, ģimene bauda sirsnīgu kopā būšanu bez kņadas, drūzmēšanās un skaļām izklaidēm. Vecvecāki par šādu izvēli var apvainoties, jo sevišķi, ja tiek pēdējā brīdī nolikti fakta priekšā. Tāpēc psihologi iesaka savu plānus darīt viņiem zināmus laikus, cik agri vien iespējams. Ja apstākļi atļauj, ielūdziet viņus pie sevis vai norunājiet kādu citu ciemošanās laiku, piemēram, vasarā. Un noteikti nosūtiet viņiem sirsnīgus apsveikumus un ģimenes bildes, video ar kopīgi iedziedātu dziesmiņu u. c.

Dāvanu pārmērību cienītājs

Organizējot radu pulcēšanos Ziemassvētkos, dāvanu jautājumu noteikti nevajadzētu atstāt pašplūsmā. Arī vienas dzimtas ietvaros ģimenēm mēdz būt stipri atšķirīgs materiālais nodrošinājums. Gadās cilvēki, kuri, pērkot dārgas dāvanas, tīšām demonstrē savu materiālo labklājību, un tādi, kuriem neienāk prātā, ka citiem varētu trūkt naudas. Viena daļa cilvēku gatavi dāvanu dēļ ņemt ātros kredītus, citi – iegādāties lētus niekus, kas patiesībā nevienam nav vajadzīgi. Taupīgas saimniekošanas padomdevēji mudina rēķināt un plānot, kādu summu var atļauties dāvanu iegādei, un pat «medīt» piemērotas lietas augu gadu, nevis pirkt dāvanas pēdējā brīdī. Bet ne visi spēj šim padomam sekot. Lai nevajadzētu ļauties dāvanu pirkšanas stresam, ieteicams vienoties, ka ikviens svētku dalībnieks iegādājas vienu dāvanu noteiktā cenu amplitūdā. Var iepriekš norunāt, kurš kuram dāvanu gādās, bet var tās izlozēt turpat pie eglītes. Toties bērniem var sarūpēt vairāk dāvanu, jo viņi tās ļoti gaida. Vislabāk būs iepriekš konsultēties ar vecākiem gan par to, kādas ir bērna vēlmes un intereses, gan par to, kādas lietas vecākiem šķiet nepieņemamas. Piemēram, ir mammas, kuras nevēlas, lai viņu atvasēm dāvina rotaļu ieročus vai plaukšķenes, jo uzskata, ka tie noskaņo uz vardarbību, citas nevēlas savās mājās redzēt lelles rozā spīguļojošos tērpos, kas šķiet sliktas gaumes piemērs, vēl kāda ģimene atzīst tikai rotaļlietas no videi draudzīgiem materiāliem utt.

Mūžīgais ķildnieks

Gribētos cerēt, ka cilvēki ļoti centīsies ievērot labas manieres svētku gaisotnē, bērnu un mazāk pazīstamu dzimtas locekļu klātbūtnē. Tomēr paļauties uz to nevar, jo gandrīz katrā dzimtā ir savi ķildnieki, kuri agri vai vēlu izprovocē strīdus un nesaskaņas, piemēram, par politiskiem, reliģiskiem vai tīri praktiskiem jautājumiem. Viņi sabojā noskaņojumu citiem, rada sliktu iespaidu jaunajiem radiniekiem un var pat izbiedēt bērnus. Attiecību eksperti iesaka – esiet gatavi šādām situācijām un centieties potenciālos ķildniekus turēt vienu no otra tālāk, nesēdiniet viņus līdzās pie svētku galda, iesaistiet sarunās un dažādās svētku aktivitātēs katru savā telpas stūrī. Bērniem izskaidrojiet, ka strīdi pieaugušo vidū ir normāla parādība. Nenostājieties ne viena, ne otra ķildnieka pusē, neuzņemieties arbitra lomu.

Mulsinošu gadījumu stāstītājs

Ir cilvēki, kuriem patīk stāstīt dažādus, viņuprāt, amizantus, gadījumus, kas mazotnē vai tīņu gados notikuši ar pašu bērniem vai radu bērniem. Šo stāstu varoņi var justies neērti un aizkaitināti, jo sevišķi, ja viņi pirmoreiz uz dzimtas pulcēšanos atveduši līdzi savu jauno otro pusīti. Mēģiniet izvēlēties saviem atmiņu stāstiem tādus gadījumus, kuri parāda stāsta varoni pozitīvā gaismā. Ja nav pārliecības, vai tavs vēstījums būs īsti vietā, pavaicā stāsta varonim, vai drīkst šo gadījumu darīt visiem zināmu. Ja viņš saka nē, tad nestāsti. Nevajadzētu arī atstāstīt gadījumus, kurus visi klātesošie sen jau zina.

Ēdienu uzspiedējs

Svētki, protams, ir domāti arī ēdienu baudīšanai, un katrs drīkst pats izvēlēties, ko un cik apēst. Bet ir radinieki, kuri skatās tavā šķīvī un komentē: kāpēc neēd speķa raušus – par veģetārieti esi kļuvis? Nu paņem taču vēl vienu kūkas gabalu, tas tev neko ļaunu nenodarīs! Uzliec taču siera salātus, ko tu tur niekojies ar to trusīšu barību? Tā tava draudzene galīgi neko neēd, nav brīnums, ka tik tieviņa… Un tā joprojām. Neļaujiet nevienam diktēt savu svētku ēdienkarti – tā ir tikai jūsu darīšana, ko un kāpēc ēst vai neēst. Taču, pirms atbildēt uz radu komentāriem, ieteicams saprast, vai tie teikti ar labu nolūku vai ar tīšu vēlēšanos jūs aizskart. Ja vēlaties, varat atklāt, kāpēc jūs neēdat to vai citu ēdienu, bet jums nekādā gadījumā nav jātaisnojas vai jāatkāpjas no saviem uztura principiem.