Farmācijas padomē sāk ar principu nepaaugstināt zāļu cenas

Veselības ministrija Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē piedāvājusi apspriešanai piecus variantus recepšu un bezrecepšu zāļu cenu veidošanas principu pārskatīšanai. Tomēr pagaidām publiskai apspriešanai ārpus šīs padomes konkrētus priekšlikumus ministrija neatklāj. Zināms, ka viens no šiem priekšlikumiem ir fiksēta piecenojuma noteikšana zālēm.

Līdz nākamā gada janvārim ministrija sagaida padomē pārstāvēto farmācijas nozares spēlētāju priekšlikumus un viedokļus, kas tiks apspriesti janvāra beigās. Tam sekos jau konkrēti Veselības ministrijas priekšlikumi likumu vai noteikumu izmaiņām. Ziņojumus par zāļu cenām un piecenojumiem analizējusi gan Konkurences padome, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Konkurences padome secināja, ka Latvijā lieltirgotavas cenas vienmēr ir augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā, un, jo dārgākas zāles, jo lielāka veidojas uzcenojuma starpība. Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm ir lielākie maksimāli iespējamie piecenojumi, kurus zālēm piemēro aptiekas un lieltirgotavas. Savukārt KNAB secinājis, ka Latvijā pašlaik lieltirgotājiem ir augstāki uzcenojumi, proti, lieltirgotavas gūst lielāku peļņu no zāļu realizācijas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā ir arī lielākais pievienotās vērtības nodoklis zālēm, tomēr to samazināt Veselības ministrija pašlaik nepiedāvās.

Viens no Veselības ministrijas piedāvātājiem variantiem ir ieviest fiksētus piecenojumus gan aptiekām, gan lieltirgotavām (šādu variantu apspriest piedāvāja arī Konkurences padome). Citus priekšlikumus, ar kuriem iepazīstināta farmācijas saime, Veselības ministrija neatklāj, jo «piedāvājums vēl varot mainīties, ņemot vērā visu iesaistīto pušu argumentus». Tā Neatkarīgajai situāciju skaidroja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Tā vietā Veselības ministrija piedāvā iepazīsties ar vispārīgiem principiem, pēc kādiem tā vadīsies šajā diskusijā. Vispirms tas būs princips nepaaugstināt zāļu cenas. Uz jautājumu, kāpēc jānosaka šāds princips, ja sākotnēji ir skaidrs, ka zāļu cenas ir jāsamazina, O. Šneiders saka: nosakot fiksētu piecenojumu, pastāv risks, ka var sadārdzināties tieši lētākās zāles.

Citi principi ir: noteikt piecenojumu griestus dārgām zālēm (virs 100 eiro), lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem nekompensējamām zālēm, bet lieltirgotavu piecenojumu kompensējamām zālēm; nodrošināt plašāku aptieku neatkarību, neradīt papildu ietekmi uz budžetu; saglabāt kompensācijas sistēmā iekļautu zāļu veidošanas mehānismu, arī iegādājoties zāles ārpus kompensācijas sistēmas. O. Šneiders uzsvēra, ka svarīgākais pašlaik ir pārrunāt šos jautājumus un vienoties par tādu variantu, kas nepasliktinātu situāciju, piemēram, farmācijas aprūpi reģionos – lai darbību nepārtrauktu aptiekas lauku novados.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics Neatkarīgajai sacīja, ka no zāļu ražotāju skatu punkta ir viens būtisks priekšlikums, par ko organizācija iestājas, un tas ir saistīts ar piecenojumu sistēmas atšķirības kompensējamiem medikamentiem un recepšu zālēm. «Uzskatām, ka šiem medikamentiem jābūt identiskiem piecenojumiem, jo pašlaik recepšu medikamentiem šie uzcenojumi ir krietni augstāki, tikai tāpēc, ka tie nav kompensēti no valsts puses,» saka V. Bolēvics. Var būt pat tāda situācija, ka recepšu medikaments ir ar tādu pašu aktīvo vielu kā kompensējamais, taču piecenojums ir augstāks. Turklāt atļautie piecenojumi recepšu zālēm Latvijā ir augstākie Baltijā. «Mūsu priekšlikums nav mērķēts, lai iznīcinātu kāda biznesu, bet vispirms salāgotu kompensējamo un recepšu medikamentu piecenojumus un situāciju Baltijas valstīs,» norāda V. Bolēvics. Zāļu ražotāju pārstāvis atzina, ka kopumā diskusijas par zāļu cenu veidošanas principu pārskatīšanu, tostarp piecenojumiem, būs sarežģītas un kopēju viedokli panākt būs grūti. «Atsevišķas nozaru asociācijas iezīmē apokaliptisku ainu, ka, veicot jelkādas izmaiņas zāļu piecenojumos, sabruks farmācijas nozare, bet nozarei ir jāsaprot, ka zāļu uzcenojums ir jāsamazina sabiedrības interesēs,» sprieda V. Bolēvics.