Politiskais 2019. gads – bezvaras perioda iezīmēts

Noslēdzoties kopš valstiskās neatkarības atgūšanas ilgākajam valdības veidošanas procesam, politikā šis gads sākās 23. janvārī. Taču nu jau par interregnum jeb bezvaras periodu dēvēto 109 valdības izveidošanai nepieciešamo dienu laikā jaunievēlētā Saeima neapdomīgi pieņēma nerealizējamus likumus, kuri uz šo sasaukumu atstās savu nospiedumu visu 13. Saeimas pilnvaru laiku.

Valdības veidošana aizsākās ar skaļiem paziņojumiem, kas raksturīga arī visam 13. Saeimas sasaukumam. Proti, Jaunā konservatīvā partija, par spīti pieredzējušāko potenciālo partneru vēlmei izveidot maksimāli plašu labēji centrisko partiju koalīciju, paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība vienā valdībā ar konservatīvajiem nav iespējama. Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība šo ultimātu negribīgi pieņēma, bet nespēja samierināties ar pārlieku enerģisko partneru vēlmi savā kompetencē pārņemt ne tikai Tieslietu, bet arī Iekšlietu ministriju, un konservatīvo mēģinājums izveidot valdību izgāzās.

Jau ar prognozējamu neveiksmi beidzās daudz haotiskākais tolaik vēl par KPV LV līderi uzskatāmā Alda Gobzema mēģinājums izveidot valdību, kurā sākotnēji vieta bija paredzēta arī ar JKP nesavietojamajai ZZS, bet vēlāk tika paziņots par profesionāļu valdības veidošanu.

Starp tā dēvētajām latviskajām partijām lielāko vēlētāju atbalstu guvušajiem politiskajiem spēkiem (JKP un KPV LV) nu nācās atkāpties uz otro plānu un stafeti nodot Jaunajai Vienotībai. Tās politikā daudz pieredzējušais premjerministra kandidāts Krišjānis Kariņš 16 dienu laikā spēja izdarīt to, kam ar revolucionāro pārliecību vien nepietiek – 23. janvārī ar 61 balsi par Saeimā tika apstiprināts viņa veidotais Ministru kabinets.

Tiesa, JKP vismaz daļēji realizēja savas ambīcijas. Pirmo līderis Jānis Bordāns ieguva tieslietu ministra amatu, kurā viņš iecerējis realizēt plašu reformu tiesās un prokuratūrā, un no politikas prīmu saraksta uz kordebaletu, iespējams, uz ilgu laiku tika pārbīdīta ZZS. Šajā procesā ne pēdējo lomu spēlēs arī pret ZZS ilggadējo sadarbības partneri, Latvijai un Ventspilij līderi Aivaru Lembergu ASV vērstās sankcijas, kas viņa dalību valsts mēroga politikā praktiski padara par neiespējamu.

Vieglprātīgi lēmumi

Taču opozīcijai nolemtie zaļzemnieki, vērojot stīvēšanos ap premjerministra krēslu, rokas klēpī salikuši nesnauda. Pateicoties ZZS tiešai un netiešai darbībai, jaunievēlētā, bet valdību vēl neizveidojusī Saeima apbrīnojamā vienprātībā 2018. gada 13. decembrī atbalstīja likumu, kas nākamos trīs gadus paredzēja veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanu vidēji par 20%. Savukārt šī gada 10. janvārī Saeima atbalstīja ieceri jau līdz aprīlim atcelt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai.

Pēc dažādiem manevriem KPV LV uzticētajai Ekonomikas ministrijai tomēr nācās atzīt, ka OIK atcelšana šādos termiņos nav iespējama, jo strauja OIK likvidēšana negatīvi ietekmēšot gan Latvijas tautsaimniecību, gan iedzīvotāju maciņus. Ministrs Ralfs Nemiro šo partijas priekšvēlēšanu solījumu ātri nomainīja ar jaunu – samazināt elektrības rēķinus arī bez OIK atcelšanas. Tā patiešām notiks, jo nākamgad AS Sadales tīkls vidēji par 5,5% samazinās sadales pakalpojuma tarifu. Nav gan zināms, cik liels nopelns tajā ir KPV LV un ministram.

Ja OIK neatcelšana sabiedrībā radīja vien nelielu šūmēšanos, tad likumā iekļautais solījums palielināt mediķu algas detonēja daudz lielākas problēmas. Veidojot 2020. gada budžetu, koalīcijai nācās atzīt, ka naudas solījuma izpildei nav. Nesekmējās arī ar slēpto rezervju meklējumiem, kā rezultātā pie Saeimas nama pulcējās sen neredzēta kupluma protestētāju rindas.

Pašu radīts drauds

Solīto algas paaugstinājumu mediķi tā arī neguva, taču Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi nu jau četrus, tajā skaitā arī veselības aprūpes sistēmas darbinieku parakstītu, pieteikumus par Saeimas atlaišanu.

Marginālas politiskās un sabiedriskās organizācijas, kas šādu pieteikumu iesniedza pirmās, gan nedaudz diskreditēja mediķu leģitīmās prasības. Tomēr pirmajās dienās parakstu skaits auga tik strauji, ka valdošo partiju rindās radīja neviltotu satraukumu, ka iniciatīvas patiešām mobilizēs sadusmoto vēlētāju un referendumam par parlamenta atlaišanu nepieciešamie 150 tūkstoši balsu tiešām tiks savākti. Pašlaik iniciatīvu atbalstošo aktivitāte būtiski mazinājusies. Pirmajā nedēļā pēc iniciatīvas reģistrēšanas 15. novembrī to parakstīja apmēram 36 tūkstoši, bet 19. decembrī parakstītāju skaits bija pieaudzis vien par 7,3 tūkstošiem.

Veidojot 2020. gada budžetu, K. Kariņa valdībai, par spīti partneru spiedienam, vienu solījumu tomēr izdevās izpildīt – nākamā gada budžets veidots, nemainot nodokļu sistēmu. Nopietnākas izmaiņas, solot, ka tās nesīs sociālo taisnīgumu un sabiedrības labklājības izaugsmi, koalīcija apņēmusies ieviest, sākot ar 2021. gadu.

Jaunā konservatīvā partija par savu vadmotīvu izraudzījusies tiesiskumu, kuru tā nodēvējusi par bezkompromisa, un sabiedrību reizēm tracina vien šī mērķa sasniegšanai izvēlēto instrumentu forma (retāk arī saturs), bet cits jaunievēlētais politiskais spēks – Attīstībai/PAR! – vēlētāja toleranci pārbauda plašākā spektrā.

Attīstībai/PAR! pirmie soļi

Gada nogalē augstāko prioritāti saglabājusi Attīstībai/PAR! pārziņā esošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma (ATR), kuras rezultātā tiks samazināts pašvaldību skaits.

Partija skaidro, ka, mazos novadus apvienojot lielākos, ieguvēji būs visi, taču daudzu novadu iedzīvotāji nav apmierināti ar to, kādus tieši novadus apvienot. Arī šī koalīcijas partneru konceptuāli atbalstītā iecere pie Saeimas nama pulcēja simtiem ar ATR neapmierināto protestētāju, bet koalīcijas partneri neslēpj vēlmi VARAM plānos ieviest sev tīkamas izmaiņas.

Tests vēlētāju iecietībai un politikas veidotāju vēlmei ieklausīties vairākumā bija arī Attīstībai/PAR! priekšlikums pieņemt tā dēvēto dzīvesbiedru likumu. Ar to organizācija bija iecerējusi panākt, lai valsts sargātu arī cilvēkus, kuri izveido attiecības, kopīgu mājsaimniecību, bet kas nav laulāti. Taču Saeimas vairākums, saskatot tajā pirmos soļus ceļā uz viendzimuma laulību legalizāciju, šo likumprojektu noraidīja.

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Attīstībai/PAR! virzīto iniciatīvu, kas paredzēja kārtējo ebreju īpašumu restitūciju. Šajā reizē sabiedrībai tika piedāvāts ebrejiem izmaksāt 40 miljonus eiro vērtu kompensāciju par tiem īpašumiem, kurus ebreju kopienas pārstāvji zaudējuši fašistiskās Vācijas represiju dēļ. Attīstībai/PAR! gan cer, ka sabiedrības un koalīcijas partneru viedokļi var mainīties un vēl šajā Saeimas sasaukumā gan restitūcijas, gan dzīvesbiedru iniciatīvas varētu atsākt savu virzību.

Koalīcijas cienītākais lēmums

Par vienu no labākajiem šīs koalīcijas darbiem sabiedrības labāk saklausāmajā daļā tiek uzskatīta par Satversmes preambulas tēvu dēvētā jurista Egila Levita ievēlēšana Valsts prezidenta amatā.

Nacionālā apvienība E. Levitu šim amatam virzīja arī iepriekš, taču Saeimas vairākums lēma par labu Raimondam Vējonim. Šoreiz kā vienīgo kandidātu E. Levitu bez Nacionālās apvienības virzīja arī Jaunā konservatīvā partija, vairums KPV LV un Jaunā Vienotība.

Zaļo un zemnieku savienība ar atsevišķiem KPV LV deputātiem virzīja tiesībsargu Juri Jansonu, bet par iekšējo opozīciju dēvētie KPV LV deputāti – savu kolēģi Didzi Šmitu.

Bija skaidrs, ka opozīcijai panākt savu kandidātu apstiprināšanu augstajā amatā praktiski nav iespējams, taču ZZS un Saskaņa atrada veidu, kā likt koalīcijas partneriem izjust vismaz nelielu satraukumu.

Proti, labi orientējoties koalīcijas biedru atvaļinājumos un komandējumos, opozīcija Saeimas prezidijam iesniedza teju neapstrīdamu pieprasījumu prezidenta vēlēšanas rīkot datumā, kad opozīcija ir vairākumā. Šis dokuments radīja vēl nebijušu precedentu, un bija nepieciešamas vairākas Saeimas prezidija sēdes, lai rastu daudzmaz pieņemamu skaidrojumu, kāpēc Saeimai būtu jāseko koalīcijas vēlāk iesniegtajam pieprasījumam Valsts prezidentu vēlēt tai pieņemamākā datumā.

Gada izskaņā Saeima ķērusies pie Rīgas domes atlaišanas, kurai parlamentā ir nepārliecinoša vairākuma atbalsts. Pateicoties brīvdomīgākā koalīcijas partnera – KPV LV – iebildumiem, domes atlaišana kļuvusi par tik sarežģītu procesu, ka tas turpināsies arī 2020. gadā. Jāņem vērā arī tas, ka juridisku finešu dēļ aizvien skaļāk tiek piesaukta Satversmes tiesas iesaistīšana šajā lietā, jo pat konstitucionālo tiesību eksperti norāda uz nepilnībām koalīcijas virzītajā procesā.

Foto: F64