Pēc divarpus mēnešu pārtraukuma t.s. Lemberga tiesas prāva atsākās ar Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam sakarā ar objektīvas tiesas neiespējamību pašreizējos apstākļos.
Tiesa noraidījumu nepieņēma, tādējādi faktiski apņemoties spriest tiesu, neietekmējoties no ASV sankcijām un Latvijas augstāko amatpersonu, ministru un plašsaziņas līdzekļu tiražētās antilemberga kampaņas.
Tiesas zālē risinājās šāda diskusija.
A. Lembergs: «Godātā tiesa! Sakarā ar sankcijām es nevaru maksāt par juridisko palīdzību, līdz ar to nevaru realizēt tiesības uz aizstāvību, ko Satversmē garantē 92. pants. Ar vienu advokātu ir par maz. Otrkārt, šīs sankcijas izdarījušas spiedienu uz jums. tiesnešiem. Jūs vairs nevarat spriest objektīvu un taisnīgu tiesu. Tāpēc tiesas process būtu jāpārtrauc. Tas vairs nevar būt objektīvs vai taisnīgs. Arī ģenerālprokurors norādīja, ka šīs sankcijas ir saistītas ar jūsu izskatāmo lietu, kurā es esmu apsūdzētais. Pie tāda spiediena neviena tiesa nevar būt ne taisnīga, ne objektīva. Šīs tiesvedības tālākā norise jūsu sastāvā ir bezjēdzīga. Paldies!»
Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: «Es nesapratu! Tas ir tā kā noraidījums? Vai kas tas ir?»
A.L.: «Varat uzskatīt, ka tas ir noraidījums. Jā. Tas nav saistīts ar tiesnešu rīcību, jo jūsu rīcība – tur neko nevar pateikt. Nevaru noraidīt par rīcību. Taču visi ārējie ap-stākļi, tajā skaitā arī tieslietu ministra uzstāšanās, pilnīgi skaidri pasakot, ka mani ir jānotiesā, tāpat arī augstākās valsts amatpersonas – Valsts prezidents, premjers, ministri -, tāpat arī masu informācijas līdzekļi milzīgā apjomā izdara spiedienu, vaicājot, kāpēc tik ilgi mani tiesā, kāpēc neesmu notiesāts, ka nav ko vilkt garumā un ir jānotiesā. Līdz ar to es piesaku noraidījumu. Piedodiet, jūs nevarat spriest objektīvu, taisnīgu tiesu, kā to prasa likums Par tiesu varu, kā to prasa Satversme un kā to prasa Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību harta. Visaugstākās valsts amatpersonas ir iesaistījušās šajā spiediena procesā, un tajā iesaistījušās arī Amerikas Savienotās Valstis, kaut gan es ar viņu lēmumu pat neesmu iepazīstināts. Bet tas jau ir cits stāsts. Tā ka es jums, godātā tiesa, piesaku noraidījumu.»
I.J.: «Viennozīmīgi, tiesa jums var norādīt uz to, ka mums lietā nav ne mazāko ziņu ne no vienas organizācijas vai personām, kuras jūs tikko nosaucāt – nekāda veida norādījumi, iesniegumi, pieteikumi vai informācija. Tiesa neko oficiāli nav saņēmusi ne par šīm sankcijām, ne par kādu amatpersonu izteikumiem par šīs lietas jelkādā veidā paātrināšanu, izskatīšanu vai norādēm uz noziegumu. Tādu ziņu nav.»
A.L.: «Godātā tiesa! Tāda ziņa ir publiskā telpā.»
I.J.: «Publiskā telpa ir publiskā telpa, bet krimināllietas materiāli ir pavisam kas cits».
A.L.: «Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību harta izskata arī tādus gadījumus. Ja šis spiediens būtu izdarīts rakstiski vai ar kādiem norādījumiem, tas jau būtu kriminālpārkāpums, bet tas ir izdarīts publiskajā telpā ar izteikumiem. Es ceru, ka jūs sekojat līdzi un zināt. Ja nē, es varu apkopot šos izteikumus un jums iesniegt. Es jau nesekoju, vai jūs esat iepazinušies vai nē. Bet es pieņemu, ka jūs esat iepazinušies, kaut gan tas jau nav jūsu pienākums.»
I.J.: «Jūsu pozīcija mums ir skaidra. Ko saka aizstāvis par jūsu pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam?»
Valsts apmaksātais A. Lemberga aizstāvis Genādijs Ivankins: «Man kā valsts nodrošinātam aizstāvim ir jārespektē mana aizstāvamā viedoklis. .. Pilnīgi piekrītu šim lūgumam tādā ziņā, ka tiesai jāveido savs viedoklis. Arī sabiedrībai varbūt preses konferencē tiesu varas pārstāvis var izskaidrot jūsu pieņemto lēmumu šajā jautājumā, lai sabiedrībai nebūtu nekādu šaubu, ka ne šis tiesas sastāvs, ne jebkurš cits nebūs ietekmēts ne ar kādiem lēmumiem no aizjūras, ne vietējiem. Jābūt pārliecībai, tajā skaitā sabiedrībai, ka šī prāva, vismaz pirmajā instancē, beigsies ar objektīvu taisnīgu nolēmumu.»
Prokurors Juris Juriss, kurš, kā runā tiesu varas koridoros, esot viens no tieslietu ministra Jāņa Bordāna jau izraudzītajiem ģenerālprokurora amata kandidātiem, pauda šādu viedokli: «Mūsu ieskatā nav pieteikts noraidījums pēc būtības, jo jebkurai procesuālai darbībai noteikta ir ne tikai forma, bet arī saturs. Nav saprotams, pret kuru no tiesnešiem no tiesas sastāva vēršas? Ja pret visiem, tad tieši par kādām konkrētām darbībām? Kur šīs te darbības tika veiktas, izdarītas? Mums nav saprotams. Var būt šeit iet runa, ka kaut kādā tai sauktajā Neatkarīgā Rīta Avīzē, iespējams, kāds Ritums Rozenbergs vai kāds cits kaut ko ir rakstījis par kaut kādiem spiedieniem – izdarīšanu vai neizdarīšanu. Mums vispār nav saprotams, par ko iet runa? Par kādām publikācijām, par kādiem masu medijiem, par kādām amatpersonām iet runa? Tas ir ļoti abstrakti, kas būtu pateikt, ka man nepatīk ASV un tāpēc es noraidu kādu. Mūsuprāt, šis te pieteiktais – es viņu nesauktu pat par lūgumu – viņš nesatur, faktiski, saturiskajā ziņā neizpilda Kriminālprocesa likumā noteiktās formas attiecībā uz noraidījuma pieteikšanu. Nav iespējams viņu izskatīt. Ir jābūt konkrētībai un saturam. Un arī tas, ko minēja aizstāvis, apsūdzētājam ir tikpat nepiepildāms, un nav saprotams, uz ko vajadzētu vērst uzmanību un kāda būtu tā motivācija, kas varētu būt pretēja, piemēram, viedokli izsakot, tad, ja nepiekrīt noraidījumam. Mūsu ieskatā šis nav pieteiktais noraidījums. Vienkārši kārtējo reizi tiek novilcināts kriminālprocess, cenšoties pārkāpt Kriminālprocesa likuma 14. pantu. Tas arī viss. Par to vajadzētu tiesai arī reaģēt uz to kā uz pārkāpumu, kā centienu novilcināt kriminālprocesu un turpināt debates. Tad, kad būs kāds pamats pieteikt noraidījumu un mēs to arī dzirdēsim, tad varēs izlemt. Šobrīd nav ko lemt. Tāds ir valsts apsūdzības uzturētāju viedoklis.»
I.J.: «Tiesas kolēģija ir pretējās domās. Mēs uzskatām, ka ir pieteikts noraidījums. Apsūdzētājam ir šādas tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam. Tas, kādā formā viņš to ir pieteicis, nebūdams jurists, tā ir viņa darīšana, un šajā sakarā tas ir izlemjams. Tiek paziņots pārtraukums uz pusstundu. Tiesa dodas apspriežu telpā pieņemt lēmumu.»
Tiesa neietekmēšoties
Pēc pārtraukuma tiesnese nolasīja lēmuma motivējošo daļu: «Izvērtējot pieteiktā noraidījuma motivāciju un noklausoties procesa dalībnieku viedokļus, tiesas kolēģija uzskata, ka lūgums ir nepamatots un noraidāms. Kriminālprocesa likuma 16., 50., 51. un 52. pants nosaka izsmeļošu to apstākļu uzskaitījumu, pie kuriem kriminālprocesā reģistrētā persona nevar piedalīties konkrētās krimināllietas izskatīšanā. Tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētā pieteiktajam noraidījumam norādītā motivācija, kādēļ tiesas sastāvs nevar piedalīties lietas turpmākā izskatīšanā, neatbilst iepriekš minētājos Kriminālprocesa likuma pantos norādītājiem apstākļiem. Tiesas kolēģija atzīst, ka Aivara Lemberga norādītie argumenti par tiesas ietekmēšanu no masu mediju puses nav pamatoti. Šādi izteikumi nevar radīt priekšstatu par tiesas neobjektivitāti un radīt šaubas par tiesas taisnīgumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa 50., 51., 55. panta 4. daļu, 57. panta 2. daļu un 473. pantu tiesas kolēģija nolēma apsūdzētā Aivara Lemberga pieteikto noraidījumu tiesas sastāvam nepieņemt. Lēmums nav pārsūdzams.»
Procesa turpinājumā tiesa vēlēja G. Ivankinam sākt lasīt viņa sagatavoto debašu runu. Advokāts brīdināja tiesu, ka krimināllietas milzīgā apjoma, dokumentu haotiskā izkārtojuma krimināllietas sējumos un tiesas nepietiekami piešķirtā gatavošanās laika dēļ viņam nav izdevies iepazīties vēl ar 52 sējumiem. Tiesa viņa lūgumu piešķirt papildu laiku debašu runas gatavošanai noraidīja.