ZZS un NA būs jāsadarbojas vēl ciešāk

Straujiem soļiem tuvojas kārtējās, nu jau 13. Saeimas vēlēšanas, un partiju aktivitātes uzņem apgriezienus. Lai arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās latvisko līderu trijnieku veidoja “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā Apvienība (NA), mēs šobrīd jau pavisam reāli varam rēķināties tikai ar diviem galvenajiem spēkiem – zaļajiem zemniekiem un nacionāļiem, jo jaunākie SKDS partiju reitingi parāda pavisam niecīgu vēlētāju atbalstu “Vienotībai” – tikai 2,7%.

Vai mēs skatāmies uz vairākiem atšķirīgiem spēkiem, vai tomēr varam vilkt kādas paralēles, prognozēt sadarbību un jau iezīmēt kopīgu politisko ainu?

NA ir politiskais spēks, kurš sevi ir pierādījis kā ilgtspējīgu un neatlaidīgu spēlētāju uz valsts politiskās skatuves, turklāt tā ir partija, kurai sabiedrības domas aptaujas sola drošu iekļūšanu arī nākamajā Saeimā. “Saskaņas” pozīcija nav pieņemama vairumam sabiedrības un tās motīvi ir skaidri. Lai arī “Saskaņas” un tās pārstāvja Nila Ušakova ietekme un vēlētāju atbalsts Latvijā ir vērā ņemams, šo opozīcijā esošo partiju mēs varam “nolikt uz blakus sliedēm”. Savukārt t.s. “Jaunā Vienotība” ir pagaidām vēl nesaprotams spēks, kas it kā tiecas īstenot līdzsvaru starp Eiropas liberālajām, konservatīvajām un sociālajām vērtībām, bet tā vien liekas, ka kalpo par “jaunu kulīti” tiem pašiem “vecajiem vēžiem”.

NA ir viedi monopolizējusi latvietības tēmu Latvijas politikā, un nevienam nav šaubu, kādas asociācijas raisa šis nacionālais spēks – 18. novembra lāpu gājiens, Raivis Dzintars, nacionālais konservatīvisms un, nav noslēpums, pretspēks “Saskaņas” it kā sociāldemokrātiskajam skatījumam. Turpat līdzās labējā spārnā atrodas vissenākā, uz tradicionālām vērtībām balstītā latviešu partija – zaļie zemnieki, kuru popularitāte nevienmērīgi, tomēr aug līdz ar katrām vēlēšanām. Tāpat ZZS kompetencē jau ilgāku laiku ir bijusi Zemkopības ministrija un aktīva darbošanās aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas līmenī.

Pēc pētījumu centra SKDS partiju reitingu apkopošanas šī gada jūnijā, līderu pozīcijās arvien ir Ušakova gvarde ar 20,9%, bet otro un trešo vietu ieņem attiecīgi ZZS un NA ar 14,4% un 6,1%. Skaidri saskatāma ir kāda būtiska iezīme, kas raksturīga latviešu politikai (un ne tikai) – ja saskaitītu zemnieku un “nacionāļu” procentus kopā, sanāktu tas pats, kas “Saskaņai”, jeb šeit varam atkal diskutēt par latviešu vienotības principu vai arī saskatīt “skaldi un valdi” iezīmes.

Lai nu kā arī būtu, mēs zinām, ka sinerģija jeb darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu sadarbības rezultātā uz t. s. sistēmas efekta rēķina parasti dod acīmredzamus augļus. Un ir iekšēja pārliecība, ka arī šo politisko spēku ciešāka sadarbība nestu tikai pozitīvu rezultātu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis intervijā LTV “Rīta panorāma” izteicis cerību, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām koalīcijas kodolu veidos ZZS un Nacionālā apvienība. Savukārt “Visu Latvijai!” dibinātājs un NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars vismaz pēdējā laikā izvairās kritizēt ZZS, kaut nebaidās norāt citus politiskos spēkus, acīmredzot saskatot iespējamo sadarbību nākotnes perspektīvā.

Zemnieku sauklis “Saimnieki savā zemē” un NA vēlme pēc Latvijas kā latviskas vides telpas ir kā priekšnoteikums sekmīgai kopsadarbībai. Ministru prezidenta Māra Kučinska atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs arī sakrīt ar Nacionālās Apvienības mērķi, kā arī abu partiju cīņa par lauku skolu saglabāšanu ir vienota.

Valdības pienākums tomēr ir un paliek pielikt visas pūles valsts un tautas labā, un tas nozīmē kopēju darbu mērķu virzienā. Cerams, ka meteoroloģiskajā un priekšvēlēšanu karstumā gan ZZS, gan NA saglabās skaidru galvu un atcerēsies, ka uz rudens pusi tik tiešām būs jāsēžas pie viena galda un kopā jāstrādā.