Gada laikā ārvalstu studentu skaits audzis par 20%; visraženākie ir indieši un uzbeki

Šobrīd Latvijā mācās ap 10 000 ārvalstu studentu, kas ir par 20% vairāk nekā pērn un uz pusi vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā tie ir 12% no visa studējošo skaita. Pieaug ne tikai Eiropas Savienības, bet arī trešo valstu pilsoņu skaits, kuri vēlas studēt mūsu augstskolās. Tas liek saskarties ar virkni problēmu, tostarp dokumentu viltojumiem, liecina Akadēmiskās informācijas centra (AIC) dati.

Patlaban tiek pārbaudīti visu ārvalstu studētgribētāju dokumenti – gan no Eiropas Savienības, gan trešajām valstīm. Viena no problēmām un laikietilpīgākajām pārbaudēm – pārliecināties, vai dokuments ir autentisks, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē skaidroja AIC vadītāja Baiba Ramiņa. Runājot par izskatīto dokumentu skaitu pēc izglītības līmeņiem, pamatā tie ir vidusskolas (5699), taču AIC nonāk arī pamatizglītības, jo, piemēram, Indijas pilsoņiem tie abi nāk komplektā (3597), bakalaura (2502), vidējās profesionālās izglītības (936), maģistra (436) un doktora (96). Viņa piebilda, ka tie nav tikai ārvalstnieku, bet arī Latvijas pilsoņu ārzemju skolās un augstskolās iegūtie izglītības diplomi, kas tiek izskatīti AIC.

AIC vadītāja norādīja, ka vislielākais studētgribētāju skaits (tas nozīmē, ka ne visi arī te sāk studijas) ir no Indijas, lai arī, salīdzinot ar 2018. gadu, tas ir nedaudz sarucis – no 6450 uz 6180, tas pats noticis ar Pakistānas pilsoņiem – no 1845 uz 1044, savukārt Uzbekistānas un Šrilankas – audzis, attiecīgi no 791 līdz 1175 un 574 līdz 902. Pārējo valstu pārstāvju skaitā lielu izmaiņu nav, tiesa – Kamerūna ir krietni vairāk pārstāvēta. Piesaistīto

ārvalstnieku ziņā aktīvāko augstskolu priekšgalā ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA): tajā mācīties pērn vēlējušies 2473 cilvēki, tai seko Turība ar 1614, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – 1571, Latvijas Universitāte – 1318, Rīgas Stradiņa universitāte – 1316, pārējās augstskolās šāds cilvēku skaits mērāms no 732 līdz 50. Salīdzinot ar 2018. gadu, šis skaits kāpis ISMA, RTU, LU un RSU, bet sarucis Turībā.

Arvien satraucošāka ir krāpšanās ar viltotiem augstākās izglītības diplomiem. University World News to nosaucis par globālu «miljardu dolāru rūpniecību, kas ir kļuvusi par nopietnu draudu». Tagad, kad AIC eksperti ziņojot augstskolām par viltojuma pazīmēm, vairs nenorādot tās, jo tas nozīmējot, ka drīz vien šie paši dokumenti parādīsies jau koriģētā veidā. Pagājušā gadā vislielākais viltojumu skaits bijis no Kamerūnas pilsoņiem – kopumā 43, no Indijas – 22, no Krievijas un Pakistānas – pa diviem, un pa vienam no Nigērijas, Ukrainas, Zambijas. Lai nedomājot, ka blēdības notiek tikai ar ārvalstu dokumentiem, nonākot pie AIC arī it kā paša centra izdotas izziņas, kas ir skaidri redzams viltojums. Vēl spilgtāks krāpšanas piemērs ir it kā LU izdots diploms par profesionāla bakalaura grāda iegūšanu restorānu un ēdināšanas vadībā. Tāda programma nekad LU nav tikusi piedāvāta, tāpat ir arī virkne citu kļūdu. Jāteic, ka ārvalstu dokumentu diplomos viltojumus ir grūtāk atklāt. Taču, ja salīdzina īstu izziņu ar viltotu, atšķirības var ieraudzīt.

Ir arī citas problēmas ar ārvalstu diplomiem. Piemēram, bakalauri, kam nav tiesības iestāties maģistrantūrā, četrgadīgās maģistra programmas (pie mums tie ir pieci un vairāk gadu), atestāti, kas nedod tiesības stāties visās augstskolās, daudz valsts neatzītu iestāžu. Ir arī virkne atestātu ar zemām un ļoti zemām atzīmēm. Tāpēc būtiski ir augstskolām izvirzīt stingrus uzņemšanas noteikumus. Lai nav tā, ka esam ar mieru uzņemt tikai tāpēc, ka studētgribētājs spēj samaksāt.

RTU pārstāvis Igors Tipāns vērsa uzmanību uz to, ka svarīgi ir noteikt vienādus uzņemšanas noteikumus privātām un valsts augstskolām. Ja Latvijā ir tādas augstskolas, kas var piedāvāt izglītību divos gados, tad tas ir bīstams ceļš, kas var novest pie te iegūstamās augstākās izglītības devalvēšanās. Izskanēja ieteikumi arī maksimāli atlasīt studentus pirms iebraukšanas Latvijā, tātad vairāk ieguldīt līdzekļus rekrutēšanas un atlases centros. Augstskolas rīko arī pārbaudes matemātikā un angļu valodā (tas ir drošāk, jo arī starptautiski atzītus sertifikātus mūsdienās var noviltot). I. Tipāns uzskata, ka būtiski ir panākt, lai visiem ārvalstu studentiem būtu obligātais apmeklējums, ko nav grūti pārbaudīt. Lai līgumā būtu paredzēts punkts par iespēju izslēgt no studijām par kavējumiem.

Deputāte Janīna Kursīte pauda šaubas, kā ārvalstu studentu skaita pieaugums tiek salāgots ar drošības apsvērumiem un vai tas neliek domāt par trešo valstu studentu kvotām. Jo nav mazs skaits arī to studentu, kuri patiesībā nemaz nevēlas mācīties, bet gan tikai nokļūt šeit.

***

Ārvalstu studētgribētāji 2019. gadā

Indija 6168,

Uzbekistāna 1175,

Pakistāna 1044,

Šrilanka 902,

Vācija 526,

Ukraina 374

Krievija 372

Apvienotā Karaliste 350

Kamerūna 324

Bangladeša 312

Zviedrija 264

Nepāla 183

Somija 174

ASV 126

Nigērija 91

Avots: Akadēmiskās informācijas centrs