Peilāns: Plānojam attīstīt lielizmēra koka būvniecību Latvijā un citur Eiropā
Ceļu būvniecības sabiedrības Igate valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns, kurš vada arī vairākus citus kokapstrādes vai būvniecības uzņēmumus, jaunā gada sākumu sagaidījis ar divējādām izjūtām – ar gandarījumu par veiksmīgi paveiktiem projektiem un neizpratni, kā vienas valsts iestādes – Iekšējās drošības biroja (IDB) – paustās aizdomas par «noziegumiem būvniecības procesos» austrumu robežas izbūvē var paralizēt visu biznesu – ne tikai Igates, bet arī meitasuzņēmumu. Lai gan iekšlietu un tieslietu iestādes vienmēr savos paziņojumos uzsver, ka cilvēks nav uzskatāms par vainīgu, kamēr to nav nospriedusi tiesa, tomēr šajā gadījumā piemērotais aizdomās turamā statuss faktiski apgrūtina turpināt uzņēmuma darbību. Viņa vadītais uzņēmums, kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā, ir spiests masveidā atlaist darbiniekus un uzkraut uz valsts pleciem kā bezdarbniekus. Par to, kāds bija pagājušais gads un ko sagaida no šā gada, intervijā ar Māri Peilānu.
– Kāds bija pagājušais gads? Ar kādām noskaņām sagaidījāt gadu miju?
– Gads bija visnotaļ pozitīvs, paveikti ir ļoti labi, interesanti un patīkami projekti gan pašiem sev, gan sabiedrībai kopumā. Par tiem ir labas atsauksmes, ir labas recenzijas no lietotājiem, no pasūtītājiem, arī no sabiedrības. Bet gada noslēgumu sagaidījām ar citādām izjūtām. Tikai un vienīgi uz aizdomu pamata mūs apvainoja, aizturēja un mēģināja ielikt cietumā mūsu personas. To visu redzēja mūsu pasūtītāji un naudas aizdevēji, bankas. Nobeigums ir tāds, ka, iespējams, atlaidīsim aptuveni līdz simt darbinieku.
– Kredītiestādes atsaka finansējumu?
– Diezgan precīzi. Vai citos gadījumos arī pārtrauc apkalpot kontu.
– Vai ir bijuši kaut kādi iepirkumi, kuros jūs nepielaiž jūsu reputācijas dēļ?
– Konkrēti reputācijas dēļ ne, bet mēs vienkārši nevaram startēt tāpēc, ka nevaram izņemt bankās attiecīgus dokumentus, kas vajadzīgi, lai vispār startētu tādos iepirkumos. To nevar pārmest kredītiestādēm, mēs varam tikai nosūtīt sveicienu Valteram Mūrniekam par viņa kompetenci, viņa vadītā IDB kompetenci vai ne tik labo kompetenci.
– Kas bija lielākie projekti pagājušajā gadā?
– Viens ir robeža ar Krieviju, kur strādājam vairākus gadus, un pasūtītājs, lietotāji ir apmierināti ar to, ko mēs esam izdarījuši. Vēl ir vairāki svarīgi objekti, tostarp otra robeža – ar Baltkrieviju. Tāpat, piemēram, tepat, Ozolniekos, aplis: mēs solījām pāris mēnešos un to arī izdarījām pāris mēnešos. Ne vienmēr tie ir lieli objekti. Aptuveni četros mēnešos uzbūvējām vienu benzīntanku Jelgavā, kuram liela daļa ir no koka. Uzbūvējām, nodevām laikā, un tagad tas jau strādā. Mēs nodevām laikā ekspluatācijā Jelgavā lielo estrādi – brīvdabas koncertzāli Mītava. No lielajiem objektiem mums bija vairākas šosejas, kur arī ir labas atsauksmes. Esam nodevuši gan laikā, gan kvalitatīvi, bez pretenzijām. Arī savā meitasuzņēmumā IKTK esam ieguldījuši savus līdzekļus, iekārtas nopirkuši. Savlaicīgi nodevām arī dziesmu svētku estrādei akustiskos paneļus, lai ģenerāluzņēmējs skrūvē augšā un ceļ, taisa tos lielos vairogus.
– Kā jūs prognozējat, kad varētu būt kaut kāda skaidrība šajā robežas lietā no IDB puses? Vai nu, lai jūs apsūdzētu, vai noņemtu apsūdzēto aizdomu ēnu?
– Man grūti spriest, kā Mūrnieka vadītā iestāde – cik operatīvi, kā viņi strādās. Mēs atgādinām, ka mēs sadarbojamies ar viņiem, komunicējam – mūs var sastapt viņiem vēlamajos laikos pie viņiem birojā vai uz liecību sniegšanu, vai uz jaunu dokumentu parakstīšanu. Mēs esam vienmēr ieradušies, mēs esam vienmēr laikus, mēs sadarbojamies. Mēs ļoti vēlamies, lai tas tiktu atrisināts pēc iespējas ātrāk, lai atkal varētu normāli strādāt, dot darbu simtiem cilvēku un maksāt nodokļus.
Es nezinu, kur Valters Mūrnieks ir guvis savu izglītību, bet tās ir fantastiskas tehnoloģijas, kā IDB prot identificēt, ka tieši un konkrēti uz robežas nopelnītā nauda no Igates konta aiziet kādam atbalstam vai investīcijām un jaunu darbavietu radīšanai. Kaut arī IDB kļūdaini fantazē, birojs demonstrē, ka prot iezīmēt virtuālo naudu, kas ir kontā. Ka nevis no Aucē, Mārupē vai citur nopelnītā, bet tieši no robežas tiek pārskaitīts citam uzņēmumam. Īstenībā šādos apstākļos mēs pat apdraudam arī kādu atbalstāmo, jo IDB var uzskatīt, ka arī tur «atmazgā naudu». Konkrētais robežas līgums veidoja tikai aptuveni 10% no Igates ieņēmumiem.
Gada nogalē vēroju: viena valsts institūcija – Finanšu ministrija (FM) – komentārā par ražotāju statistiku mūs slavēja, otra valsts institūcija – IDB – izdomāja, ka tas ir krimināls noziegums. Tieši viena un tā pati rīcība – investīcijas! Jo FM atzinīgi vērtēja tās pašas investīcijas, kuras IDB uzskata par noziegumu. Un Mūrnieka vadītā institūcija vēl formulē, ka tas rada ļoti apgrūtinošas sekas. Faktiski IDB stāv pāri izpildvarai un tiesu varai, tomēr ļausim tiesai lemt par IDB pieņēmumiem. Sagaidām taisnīgu spriedumu un neskrienam ratiem pa priekšu, tas ļoti traucē biznesu. Tāds «valsts terors» ietekmē cilvēkus un uzņēmumus, sociālo un nodokļu sistēmu, uzņēmējdarbības vidi valstī – viena cilvēka – viena priekšnieka – vienas iestādes pieņēmumi.
– Tagad arī Valsts kontrole (VK) paziņojusi par iespējamām nelikumībām un varbūtēju izšķērdēšanu austrumu robežas izbūvē.
– Pirmais, ko gribas uzsvērt, – ļoti lielā mērā pārsteidz tas, ka VK analizē pieņēmumus jeb nezināmu apstākļu zīlēšanu, nevis tikai datus un faktus, turklāt izvirza tik nopietnai iestādei neatbilstošas sazvērestību teorijas, par ko rodas aizdomas, vai gadījumā valsts kontroliere Elita Krūmiņa neizmanto iestādes resursus nelikumīgi un jau nebūvē sev personīgo politisko reklāmu nākotnei. Tādā gadījumā cita iestāde, ja vien tāda eksistē, varētu analizēt, kā VK pati izšķērdē savu budžetu, nodokļu maksātāju naudu neatbilstošām funkcijām. Komentāros par austrumu robežas izbūvi, lai radītu populisma mītu, VK salīdzina nenotikušu darbu cenas ar faktiski notikušiem darbiem, pieņemot jeb zīlējot, ka cits būvnieks, kas būtu sācis darbus, nekoriģētu projekta nepilnības, kas ir tikai un vienīgi pieņēmums. VK arī pilnībā ignorē paša projekta trūkumus un tātad ekonomisko lietderību, tāpat VK ignorē, ka precīza projekta īstenošana valstij būtu radījusi bezjēdzīgus zaudējumus. Bet fakti ir tādi, ka iepirkumu organizēja un rezultātu pasludināja Nodrošinājuma valsts aģentūra – viena atsevišķa iestāde, savukārt darbu pasūtītāja un arī vajadzīgo izmaiņu saskaņotāja bija Valsts robežsardze – otra atsevišķa iestāde. Robežsardze iepirkumā nepiedalījās. Secīgi VK sazvērestību teorijā, katra no šīm iestādēm, un, kas zina, varbūt vēl arī pati ministrija, kaut ko «sarunāja» ar būvnieku tik virtuozi, lai Iepirkumu uzraudzības birojam nerastos aizdomas un tas noraidītu visas sūdzības, kādas bija un tika skatītas, turklāt vēl visas atsevišķās iestādes līdz sīkākajām būvniecības procesa tehniskajām detaļām savstarpēji saskaņoja varbūtējo sazvērestību par izmaiņām projektā. Šeit pat dažu romānu sižeti netur līdzi.
Pilnīgas muļķības vai murgi ir VK apgalvojumi par summām, tajās ietverot pievienotās vērtības nodokli, kura saņēmēja ir pati valsts. Tāda demagoģija un manipulēšana arī liecina par VK resursu izmantošanu politiskai kampaņai, lai veidotu pārspīlējumus apgalvojumos. Secīgi no tiem skaļi nosauktajiem valsts iestāžu it kā «izšķērdētajiem» 7 miljoniem jau kā minimums jāatņem nost piektā daļa, jo PVN nekā nav iespējams «izšķērdēt». Jāatzīst gan, ka daudzi VK secinājumi un apgalvojumi pat pilnīgi nekā neattiecas uz būvnieka kompetenci un būvnieka iespējām gūt kādu labumu.
Es arī neiedziļināšos juridiskā disputā par to, ka vairākās niansēs mēs uzskatām par likumam atbilstošu to, ko VK uzskata par «nelikumīgu», un otrādi – savukārt daži VK secinājumi mums šķiet nelikumīgi. Mēs gan varam piekrist VK preses konferencē teiktajam, ka, iespējams, kopumā normatīvos viss nav pietiekami skaidri definēts, atstājot vietu interpretācijām un pieļaujot atšķirīgu tulkošanu, ko VK izmanto, tāpēc nākotnei tiešām būtu lietderīgi arī Saeimai un Ministru kabinetam izvērtēt un varbūt īstenot normatīvu pilnveidošanu un konkretizēšanu.
– Šobrīd viss izskatās tādos bēdīgos toņos. Ja mēs abstrahējamies no visām šīm IDB sagādātajām nepatikšanām – ko jūs gribētu šajā gadā sasniegt?
– Mēs jau esam iesākuši izmaiņas savā struktūrā, nevis izmaiņas, bet papildinājumus ar jauniem darbības attīstības virzieniem, ko sauc par zaļo jeb koka būvniecību. Mēs jau tagad ne tikai būvējam paši un ražojam modernas koka būvkonstrukcijas citiem būvniekiem Latvijā, bet sūtām mūsu koka konstrukcijas arī būvēm Norvēģijā, Lietuvā, Zviedrijā un citur. Gada nogalē saistībā ar vienu uzvarētu iepirkumu nozīmīga transporta koka tilta būvniecībai Norvēģijā mūsu koka konstrukciju ražotni IKTK apmeklēja Norvēģijas valsts ceļu apsaimniekotāji, lai pārliecinātos gan par mūsu caurspīdīgumu, gan atbilstību un potenciālu, par ko bija pilnībā gandarīti, un janvārī jau rit būvkonstrukciju ražošana tam tiltam. Iespējams, ka Latvija būs koka benzīntanku čempione – ar Viršu benzīntankiem, jo Latvijā būs sabūvēts jau vērā ņemams skaits degvielas uzpildes staciju ar koka konstrukcijām tajās. Mums ir doma attīstīt arī šo virzienu un, iespējams, arī ārpus Latvijas. Mēs strādājam pie tā, lai arī Latvijā varētu būvēt koka debesskrāpjus, daudzstāvu ēkas virs pašreiz atļautajiem sešiem stāviem. Mēs sūtām savus cilvēkus uz konferencēm un klausāmies par jaunākajām koka būvju tendencēm visā pasaulē. Mums ir arī kvalitatīva sadarbība ar ugunsdzēsības ekspertiem. Mūsu universitātes cilvēki no Jelgavas mēģina pierādīt un strādāt ar ugunsdzēsējiem vienā kopējā darba grupā, lai mainītu normatīvus, kas, ņemot vērā jaunas lielizmēra koka konstrukciju tehnoloģijas, atļauj būvēt lielākas būves, sarežģītākas koka celtnes. Ja mēs kopā ar ugunsdzēsējiem atrisinām glābšanu, evakuāciju, drošu dzēšanu vai darbību objektā, tad abas puses būs apmierinātas, un beigās klients dzīvos ekoloģiskā, zaļajā mājā. Absolūti atjaunojamie energoresursi – tā ir mūsu vīzija. Mēs gribam Eiropā ienest Latvijas koka būvniecības tirgu un pierādīt, ka no koka var būvēt lielus angārus, peldbaseinus, sporta zāles, daudzstāvu ēkas.
Foto: F64