Latvijā pārtikas cenas aug straujāk nekā pasaulē

Pēdējo 20 gadu laikā visiem pārtikas produktiem Latvijā cenas ir gandrīz dubultojušās, atsevišķos gados pārtika sadārdzinājusies par vairāk nekā 10 procentiem. Savukārt pasaulē kopš 2000. gada pārtikas cenas vidēji aug par 2,6 procentiem gadā, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90. gadu vidus, secinājusi, ka Latvijā lielākie pārtikas cenu lēcieni bijuši 2008. un 2012. gadā. Pēc tam cenas pamazām sāka stabilizēties ar lejupejošu tendenci. «Arī pērn ir palēninājusies pārtikas cenu inflācija, tomēr izmaiņas ir tikai īslaicīgas, un sagaidāms, ka atsāksies regulāra ierastā cenu augšupejas tendence. Visā pasaulē palielinās gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena. Kā pētījusi Apvienoto Nāciju organizācija, 2019. gadā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10 procentiem un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma,» skaidroja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtika Latvijā 20 gadu laikā kļuvusi ievērojami dārgāka. Ja salīdzina ar 2010. gadu, pārtikas cenas pieaugušas par 136 procentiem. Tas ir aptuveni 2,36 reizes.

Globālās prognozes liecinot, ka pārtikas cenas palielināsies no 1,5 līdz 2,5 procentiem. Paredzams, ka piena produktu cenas pieaugs no 1,5 līdz 2,5 procentiem, dārzeņu cenas par aptuveni 1 procentu, svaigu augļu cenas no 1 procenta līdz 2 procentiem, graudaugu un maizes izstrādājumu cenas no 2 līdz 3 procentiem, liellopu un teļa gaļas cenas robežās līdz 1 procentam, mājputnu cenas pieaugs no 0,5 līdz 1,5 procentiem, bet cūkgaļas cenas – no 1,5 līdz 2,5 procentiem.

LTA, aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā, ņem vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītās cenas, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā cenu novērošanas laikā. Analizējot dažādu produktu cenas dažādos veikalos, LTA secinājusi, ka piena produktu grupā, vidējā cena nedaudz pieaugusi pienam (no 0,91 eiro 2017. gada janvārī līdz 0,99 šī gada janvārī), savukārt kefīrs šā gada janvārī maksāja pat mazāk nekā 2019. gada janvārī. Līdzīga situācija bijusi arī ar skābo krējumu, saldo krējumu un biezpiena sieriņiem.

Joprojām diezgan lielas svārstības bija vērojamas sviestam, kura cena te kāpa, te krita. Šā gada janvārī, salīdzinot ar pērno gadu, sviesta Exporta paciņas cena (200 g) ir bijusi par 15 centiem zemāka nekā pērn. Savukārt divām populārām siera šķirnēm vidējā cena četru gadu laikā kāpusi. Holandes siers sadārdzinājies par aptuveni 6 procentiem, Krievijas – par 19 procentiem, Gaļas produktu grupā gada laikā cena gandrīz nav mainījusies vistas gaļai. Cīsiņi un sardeles šogad maksā lētāk nekā pērn, bet doktordesa – dārgāk.

Tāpat šogad janvārī nedaudz augusi cena āboliem, bumbieriem un banāniem. Apelsīnu cena saglabājusies praktiski nemainīga dažu pēdējo gadu laikā. Dārgāki kļuvuši mandarīni, kivi un citroni. Salīdzinoši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem – iepriekšējā gadā to cena svārstījās ap 1,50 eiro/kg, bet šogad jau – 2,19 eiro/kg.

Šogad dārgāka kļuvusi baltmaize (0,54 eiro par 300 g kukulīti), rupjmaize (0,79 eiro par puskukulīti), auzu pārslas, griķi, kviešu milti, makaroni, mannā.

Pieaugusi arī vidējā cena maltai kafijai – par 250 g paciņu vidēji jāmaksā 3,34 eiro iepriekšējo 3,04 eiro vietā. Nedaudz vairāk jāmaksā arī par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) – 1,67 eiro iepriekšējo aptuveni 1,49 eiro vietā. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas praktiski nav mainījušās. Savukārt Rīgas šampanieša cena, pat neskatoties uz akcīzes nodokļa izmaiņām, pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājusies. 2018. gadā Rīgas šampanieša 750 ml pudele janvārī maksāja 5,17 eiro, šā gada janvārī – 4,90 eiro.

Pircēji vēlas zemākas cenas

Aptuveni 80 procenti no Maxima Latvija aptaujātajiem iedzīvotājiem uzvēra, ka visvairāk viņi vēlētos, lai tiktu samazinātas cenas piena produktiem, svaigai gaļai, augļiem un dārzeņiem, zivīm un jūras veltēm, kā arī mājsaimniecības precēm. “Priecē, ka cilvēki arvien vairāk seko līdzi savam uzturam un zemākas cenas vēlas veselīgu produktu kategorijās, kas liecina par vēlmi savu ikdienas ēdienkarti redzēt sabalansētu. Maxima Latvija jau pirms vairākiem gadiem aktīvi iestājās par PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kas arī nesa ievērojamus rezultātus – ik gadu kopš likuma pieņemšanas 2018. gada 1. janvārī šo produktu patēriņš ir audzis par vairākiem desmitiem procentu. Ticam, ka vēl lielāku efektu dotu PVN likmes samazināšana arī citām pārtikas precēm, bet jau tagad aktīvi strādājam pie tā, lai zemas cenas piedāvātu pircējiem nozīmīgās kategorijās, efektivizējot iekšējos uzņēmuma procesus,” stāsta Maxima Latvija valdes loceklis Viktors Troicins.

Piena produktu kategorijā dominē iecienīti brokastu produkti, TOP 3 preču samazināšanas sarakstā ierindojot sieru, biezpienu un pienu. No gaļas produktiem ar pārliecinošu pārsvaru zemāku cenu svaigajai gaļai vēlētos

88 procenti respondentu, kam seko gaļas izstrādājumi – žāvēta gaļa, desa un cīsiņi. Savukārt uzkodu un saldumu kategorijā par izdevīgāku cenu respondenti vēlētos iegādāties galvenokārt riekstus un šokolādi, bet kā mazsvarīgāko min čipsu cenu.

Salīdzinoši mazāka ir aptaujāto interese par dzērienu cenu samazinājumu. Tikai 7 procenti respondentu norādījuši, ka vēlētos samazinātu cenu atspirdzinošajiem dzērieniem, bet 13 procenti atzīmējuši, ka vēlētos izdevīgāk iegādāties alkoholiskos dzērienus, kas varētu būt skaidrojams ar nesenām izmaiņām nodokļu politikā.

Pieci cēloņi iespējamam cenu kāpumam

H. Danusēvičs skaidro, ka pārtikas cenu inflācijai pasaulē ir pieci cēloņi, kas ilgtermiņā paaugstinās pārtikas cenas, proti, degvielas cenas, klimata izmaiņas, ASV subsīdijas biodegvielas ražošanai no kukurūzas, Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteiktie ierobežojumi un ēšanas paradumu maiņa. Taču jāņem vērā arī īstermiņa faktori, kas ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu, piemēram, laika apstākļus, dzīvnieku slimības, katastrofas utml.

Pēc H. Danusēviča teiktā, augstās naftas cenas palielina pārvadāšanas izmaksas, kas, savukārt, atstāj ietekmi uz produkta pašizmaksu. Pārtika tiek transportēta lielos attālumos. Degvielas cenas kāpums noris apmēram sešas nedēļas pēc naftas ieguves izmaksu pieauguma. «Naftas cenas ietekmē arī lauksaimniecību. Naftas blakusprodukti ir nozīmīga mēslojuma sastāvdaļa. Tas savukārt veido 20 procentus no graudu audzēšanas izmaksām. No 2001. līdz 2007. gadam augstās naftas cenas palielināja kukurūzas, kviešu un sojas pupu audzēšanas izmaksas par 40 procentiem. Savukārt klimata izmaiņas rada ekstrēmākus laika apstākļus. To cēlonis ir siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas aiztur siltumu, izraisot gaisa temperatūras paaugstināšanos. Karstais gaiss absorbē vairāk mitruma – līst mazāk, ūdens no ezeriem un upēm iztvaiko, bet zeme izžūst. Kad līst lietus, lielākā daļa ūdens aiztek pa izkaltušo zemes virskārtu, tā vietā, lai uzsūktos. Tas, savukārt, rada plūdus,» uzsver H, Danusēvičs.

Vēl viens no pārtikas cenu kāpuma iemesliem pasaulē esot ASV valdības subsīdijas kukurūzas audzēšanai priekš biodegvielas. Ši iemesla dēļ kukurūza tiek izslēgta no pārtikas piegādēm, kas, savukārt, samazina piedāvājumu un reizē paaugstinot cenas. Šobrīd Amerika 40 procentus no savas kukurūzas ražas izmanto etanola ražošanai. Tas ir par 6 procentiem vairāk nekā 2000. gadā.

ASV, Eiropas Savienība un dažas jaunattīstības valstis nopietni subsidē savas lauksaimniecības nozares, kas ļauj tām piegādāt lētāku pārtiku pasaules tirgum. PTO cenšas to ierobežot. Taču vienlaikus tas samazina pieejamo pārtikas daudzumu un palielina pārtikas cenu svārstības.

Tāpat, pēc H. Danusēviča teiktā, cilvēki visā pasaulē, kļūstot pārticīgaki, pārtikā sāk patērēt vairāk gaļas Mājlopu barošanai nepieciešams vairāk graudu, nekā ikdienas maltītēm, kuru pamatā ir graudi. Lielāks gaļas pieprasījums nozīmē augstākas graudu cenas. Kā secina ASV eksperti, laika gaitā to varētu kompensēt zemāks pieprasījums pēc gaļas un piena produktiem.