“KPV LV” Rīgas domei neatstāj cerību

Līdz šim pamatu Rīgas domes atlaišanai nesaskatošās KPV LV deputātiem mainot savu pozīciju, Saeimas atbildīgā komisija pirms galīgā balsojuma parlamentā apstiprinājusi Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Paredzēts, ka Saeimas balsojums notiks nākamnedēļ, un tās vairākuma lēmumu ietekmēt spēs vien Satversmes tiesa.

Līdz šim KPV LV aizstāvēja viedokli, ka pretēji koalīcijas partneru redzējumam Rīgā nevalda atkritumu krīze. KPV LV no šīs pozīcijas neatsakās, taču tās deputātu nostājas maiņu veicinājuši notikumi pašvaldībā. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens norāda, ka pati Rīgas dome atzinusi, ka tās darbs ir apgrūtināts. Par to liecina arī nespēja pieņemt galvaspilsētas budžetu šim gadam. Tiesa, KPV LV turpinās iebilst koalīcijas kodola iecerei grozīt likumus, lai pie noteiktiem apstākļiem pašvaldības varētu ievēlēt uz termiņu, kas ilgāks par četriem gadiem.

Līdz ar to koalīcija var uzelpot – likums par Rīgas domes atlaišanu tiks pieņemts.

Pretoties vairākuma gribai sola Saeimas Saskaņas frakcija. To pārstāvošais Vjačeslavs Dombrovskis stāsta, ka opozīcija centīsies savākt konstitucionālā mazākuma – 34 deputātu – parakstus, lai lūgtu Valsts prezidentu apturēt likuma darbību. Šādā gadījumā tiktu organizēta vēlētāju parakstu vākšana referendumam par likuma atsaukšanu.

«Tā ir vērā ņemama varbūtība, ka opozīcija, ņemot vērā dzirdēto, ka juridisko iemeslu Rīgas domes atlaišanai nav, var rosināt par pašvaldības atlaišanu izteikties iedzīvotājus,» saka Vj. Dombrovskis.

Te gan jānorāda, ka šo instrumentu opozīcija iedarbināja, lai apstādinātu likumprojektus, kas ļautu pašvaldības ievēlēt uz laiku, kas ilgāks par četriem gadiem, bet desmit dienu pirms parakstu vākšanai atvēlētā termiņa beigām vēlētāju aktivitāte ir tik zema, ka likumprojektus neapdraud – savākti aptuveni 2% no nepieciešamā parakstu skaita.

Turklāt Saskaņai varētu rasties problēmas arī ar nepieciešamo 34 opozīcijas deputātu parakstu savākšanu. Saskaņai un Zaļo un zemnieku savienībai kopā ir 32 balsis. Var pieņemt, ka dokumentu parakstīs arī pie frakcijām nepiederošā Jūlija Stepaņenko, taču par atlikušajiem neatkarīgajiem deputātiem pārliecības nav. Piemēram, savulaik KPV LV pārstāvējušais, bet nu no tās izslēgtais Aldis Gobzems vairākkārt izteicies, ka domes atlaišanu varētu atbalstīt. Līdzīgu viedokli paudis arī Didzis Šmits. Anda Čakša un Inguna Rībena jau pirmajā lasījumā apliecinājušas, ka atbalsta RD atlaišanu.

Ja opozīcijai tomēr izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, tad ārkārtas vēlēšanas, kuras pašlaik plānotas uz aprīļa beigām, varētu notikt vien ap vasaras saulgriežiem.

Vj. Dombrovskis arī piesauc iespēju vērsties Satversmes tiesā, lai tā lemj par likuma atbilstību valsts pamatlikumam. Ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja vairākkārt atkārtotos brīdinājumus, ka sagatavotais likumprojekts var neizturēt satversmības pārbaudi, šis ir ticams scenārijs, taču Satversmes tiesā var apstrīdēt tikai likumus, kas stājušies spēkā. Līdz ar to Rīgas dome tiks atlaista, neraugoties uz Saskaņas iebildumiem.

Tomēr nevar izslēgt, ka tā ir tikai taktiska Saskaņas retorika, jo, apstrīdot Rīgas domes atlaišanu un panākot likuma atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, rastos nebijis precedents – jāatjauno atlaistas pašvaldības darbs. Tas neapšaubāmi vēl vairāk sarežģītu jau tā daļēji paralizēto pašvaldības darbu, bet visi Rīgas domnieki, neatkarīgi no politiskās piederības, dievojas, ka gatavi uz visu, lai tikai Rīgai un tās iedzīvotājiem dzīve kļūtu labāka.

***

Notikumu attīstība

15.12.2018. Nacionālā apvienība kongresā pieņem aicinājumu VARAM ministram Kasparam Gerhardam atlaist Rīgas domi, jo tā nespējot apkarot korupciju. Neilgi pirms tam atklātībā nāca ziņa par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme iepirkumiem.

17.12.18. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) Ministru kabinetā iesniedz likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

30.12.18. KNAB veic kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova darba vietā un mājās.

Jaunievēlētās 13. Saeimas topošās koalīcijas pārstāvji kritiski vērtē Rīgas domes atlaišanas iespējas – neesot juridiska pamata.

05.04.2019. VARAM ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!) par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem atstādina Nilu Ušakovu (Saskaņa) no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

10.05.19. 686,3 miljonu eiro vērtā konkursā par rīdzinieku atkritumu apsaimniekošanu uz nākamajiem 20 gadiem uzvar Clean R un Ecco Baltia veidotais CREB Rīga, kas vēlāk pārtop par Tīrīga. Konkurences padome šajā Rīgas domes noslēgtajā līgumā saskata Eiropas Savienības dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma pazīmes, aptur līguma darbību un nosaka, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū jāsaglabā konkurence.

19.09.2019. Saeima atbalsta VARAM rosināto un Ministru kabineta atbalstīto rīkojumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu Rīgā līdz brīdim, kad tiks atrisināta situācija ar atkritumu apsaimniekošanu. VARAM uzskata, ka Rīgas dome nespēj pieņemt lēmumus, kas atkritumu apsaimniekošanā saglabātu konkurenci.

06.12.19. Ministrs Juris Pūce paziņo, ka VARAM izstrādās likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ministrija uzskata, ka pašvaldība atkārtoti nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

17.12.19. Ministru kabinets apstiprina VARAM likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

19.12.19. Saeima pirmajā lasījumā atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.

Foto: F64