Kļūdainu ūdens skaitītāju dēļ ik mēnesi rīdzinieki par ūdeni samaksā desmitiem tūkstošu eiro vairāk

Pagājušajā nedēļā Valsts policija “Rīgas namu pārvaldniekā” (RNP) veica kratīšanu aizdomās par nelikumībām liftu apkopes iepirkumā. Rudenī atklājās, ka šis Rīgas pašvaldības uzņēmums slēgtajā “PNB bankā” glabāja sešus miljonus eiro. Kad izdosies atgūt šo naudu un vai pilnā apmērā, vēl kādu laiku nebūs skaidrs, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Valsts kontrole (VK) pirms četriem gadiem RNP atrada nopietnus pārkāpumus. Klientu naudu izmantoja fiktīvu darbinieku algošanai, nepamatoti paaugstināta pārvaldīšanas maksa, par avāriju novēršanu uzņēmums iekasēja trīsreiz vairāk, nekā reāli izlietoja.

Izšķērdība ietekmē rēķinus, ko iedzīvotāji saņem ik mēnesi. Visbiežāk strīdus izraisa rēķina ailīte “ūdens patēriņa starpība”. Papildus dzīvokļos esošo mērierīču izmērītajam jāsamaksā arī par mājas lielā skaitītāja fiksēto. Taču tie izrādās ir neuzticami un uzrāda lielāku patēriņu nekā reālais.

Daudzdzīvokļu mājās patērēto ūdeni uzskaita divos posmos. Katrā dzīvoklī ir skaitītāji, kas fiksē, cik ūdens patērēts. Bet papildus uz visu māju ir uzņēmuma “Rīgas ūdens” skaitītājs, kas mēra, cik ūdens piegādāts kopā. Šī skaitītāja rādījums parasti ir lielāks un rēķins jāmaksā saskaņā ar to. Tādēļ iedzīvotāji maksā vairāk nekā izlieto.

Deviņstāvu māja Dzelzavas ielā: Pēc deklarētajiem dzīvokļu skaitītāju rādījumiem gada laikā iedzīvotāji patērējuši ap septiņiem tūkstošiem kubikmetru ūdens. ”Rīgas ūdens” ierīce saskaitījusi par tūkstoš kubikmetriem jeb 16% vairāk. Par šo papildus uzrēķināto iedzīvotāji samaksājuši vairāk nekā 2000 eiro.

Deviņstāvu māja Varavīksnes ielā: Iedzīvotāji izmērījuši piecu tūkstošu kubikmetru ūdens patēriņu. ”Rīgas ūdens” saskaitījis par tūkstoš kubikmetriem vairāk. Par atšķirību samaksāti 2000 eiro. Tātad par 19% vairāk.

Divstāvu māja Artilērijas ielā: Iedzīvotāju norādītais patēriņš gada laikā ir ap 500 kubikmetriem. Mājas kopējais skaitītājs izmērījis par 230 kubikmetriem jeb gandrīz uz pusi vairāk. Par starpību iedzīvotāji samaksājuši gandrīz 500 eiro.

Ar šajās trīs mājās pazudušā ūdens apjomu varētu piepildīt olimpisko baseinu. Visā Rīgā ir 11 000 daudzdzīvokļu māju, un rīdzinieki ik gadu papildus savu dzīvokļu skatītājiem, samaksā summu, kas pārsniedz miljonu eiro.

RNP un pašvaldības amatpersonas uzskata, ka kļūda ir iedzīvotāju skaitītāju rādījumos. Gadiem ilgi viņi ūdens patēriņa starpību skaidro ar to, ka dzīvokļu iemītnieki datus nenolasa pareizi vai mānās.

Taču arī gadījumos, kad visiem ēkas dzīvokļiem uzliek modernas attālināti nolasāmas ierīces, kuras sagrozīt nevar, atšķirības paliek. Privātie apsaimniekotāji uzskata, ka problēma ir “Rīgas ūdens” uzstādītajos mājas kopējos skaitītājos.

AS ”Rīgas namu apsaimniekotājs” valdes priekšsēdētājs Igors Trubko norāda: “Mājas ievada skaitītājā ir sava kļūda. Dzīvokļos uzstādītajos skaitītājos ir sava kļūda, un tā var svārstīties no nulles līdz 5%. Varbūt 7, ja sakritība ir ļoti neveiksmīga, ka maksimālā kļūda mājas ievadā un maksimālā kļūda dzīvokļos. Bet praktiski tā nemēdz būt, lielākā daļa ir, ko mēs konstatējam, ka nepareizi uzrāda mājas ievada skaitītājs. Un mums bija gadījumi, ka viena otra māja pat četras reizes mainīja, kamēr normāls sanāca. Cita māja, pieņemsim, Ilūkstes iela 54, korpuss 5. Viss bija kārtībā, notiek maģistrālā vada avārija, kaut kāds aizsērējums, duļķains, netīrs ūdens gāja, un uzreiz pēc avārijas ūdens skaitītājs mājas ievadā sāka rādīt vairāk. Mēs tā domājām, pieprasījām pārbaudīt un tieši tā atklājās. Viņa pateica, ka tomēr pieļaujamās kļūdas robežās, bet, tikko viņi uzstādīja jaunu skaitītāju, ūdens starpība uzreiz samazinājās. Praktiski nav.”

Ūdensapgādes uzņēmumu datu ticamības jautājums pērn pacelts arī valdības līmenī. Ekonomikas ministrija izveidoja sarakstu ar 12 iemesliem, kas rada ūdens patēriņa starpību. No tiem mazāk zināmais – aizsērējis vai bojāts mājas kopējais skaitītājs.

Ūdens patēriņa starpības iemesli:

• Uzrādīti mazāki ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi, nekā tie ir patiesībā.
• Mehāniski ietekmēti ūdens patēriņa skaitītāji, apturot vai kavējot to darbību.
• Uzstādīti dažādi ūdens patēriņa skaitītāji.
• Uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji ar dažādu ūdens plūsmas uztveršanas jutību.
• Dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēma ir sliktā tehniskā stāvoklī.
• Atšķirīgos datumos nolasīti un iesniegti ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi.
• Avārijās, remontdarbos nopludinātais ūdens daudzums.
• Daļā atsevišķajos īpašumos nav uzstādīti vai nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji.
• Atšķirīgs laiks, kad jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana.
• Aizsērējuši ūdens patēriņa skaitītāji, sliktāka ūdens kvalitāte.
• Ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas prasību neievērošana.
• Aizsērējis vai citādi bojāts mājas kopējais ūdens skaitītājs (komercuzskaites mēraparāts).

“Jāsaprot, kā mājas ievada skaitītājs, – ja viņam ir kaut kādi netīrumi, kaut kādi defekti, kaut kas paliek uz tām lāpstiņām, kas griežas, tas nozīmē, ka caur viņu iziet mazāk ūdens, bet uzrāda, it kā tas ir kubikmetrs,” skaidro Trubko.

Viens no ierosinājumiem, kā panākt, lai dzīvokļu mājas kopējais skaitītājs būtu precīzāks, ir ūdens filtru uzstādīšana. Valdība novembrī uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) to izvērtēt. Ministrija pie šī jautājuma sola ķerties nākamgad.

Dzīvokļos uzstādītie skaitītāji parasti ir aprīkoti ar filtriem, tādēļ nekvalitatīvs ūdens vai netīrumi tiem kaitē mazāk. Savukārt mājas kopējiem skaitītājiem, kas pieder “Rīgas ūdenim”, filtru nav. Sekot līdzi aizdomīgām atšķirībām un pieprasīt lielo skaitītāju nomainīt ir apsaimniekotāju pienākums. Šobrīd ”Rīgas ūdens” saņem ap 300 šādu lūgumu gadā.

“Rīgas ūdens” Patēriņa kontroles daļas vadītājs Dainis Drikšņa norāda: “Daļa šo te mēraparātu, ko mēs pārbaudām, tiek atzīta par turpmākai lietošanai nederīgiem. Tur ir vairāki aspekti – gan atrašanās ilgums tīklā, gan apjoms, kas iztecējis cauri šim skaitītājam, viņam ir dabiskais nodilums kaut kāds. Jebkurš mehānisms agri vai vēlu, teiksim tā, nevis pasliktinās, bet mainās precizitāte, iespējams. Tāpēc arī mēs šo faktu noteikti zinām un mēs veicam tāda veida pasākumus, kā šobrīd visiem jaunajiem objektiem, kas tiek pieslēgti, obligāta prasība ir šis mehāniskais filtrs pirms mēraparāta.”

Ūdensvadam jau pieslēgtajās mājās “Rīgas ūdens” filtrus uzstādīs tikai tad, ja iedzīvotāju to īpaši prasīs un apmaksās. Tas izmaksā dažus simtus eiro. Tas pats attiecas uz dārgākiem elektromagnētiskiem vai ultraskaņas skaitītājiem, kas mēra precīzāk un ko ievieš, piemēram, Jūrmalā. Bet šobrīd izmantotos lētākos skaitītājus “Rīgas ūdens” tagad izmanto kā vienreizējas ierīces: pēc četru gadu izmantošanas nevis pārbauda un lieto atkal, bet izmet.

“Kā jebkurā mehāniskā ierīcē – agri vai vēlu var rasties arī šāda veida problēmas, kā jūs minējāt. Ja iedzīvotājiem rodas šaubas par uzskaitītā patēriņa apjomu, viņiem liekas, ka uzskaita vairāk vai mazāk – ja mazāk, diez vai kāds vērsīsies noteikti, ja viņiem liekas, ka uzskaita vairāk, viņi pie mums vēršas, mēs veicam skaitītāju nomaiņu un uzstādām vietā norēķiniem derīgu verificētu skaitītāju,” saka Drikšņa.

Pienākums apsaimniekotājiem meklēt dažādo rādījumu iemeslus ir tad, ja trīs mēnešus pēc kārtas ūdens patēriņa starpība pārsniedz 20%.

“Pirmais, mēs meklējam noplūdi, otrais, mēs veicam pārbaudes dzīvokļos, un, trešais, šajā rīcību plānā ir ārkārtas verifikācija lielajam skaitītājam. Tādas katru gadu tiek veiktas vairākiem desmitiem māju, ja mēs runājam par RNP. Runājot par šo te rezultātu verifikācijām, trešdaļa gadījumu ir tāda, ka šie skaitītāji nav bijuši korekti,” skaidro RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Leiškalns.

Taču daudzviet mājas kopējais skaitītājs nemaz netiek nolasīts katru mēnesi. RNP noliedz, ka tā būtu liela problēma, bet privātie apsaimniekotāji neslēpj, ka ”Rīgas ūdens” ierīču rādījumi pat katrā piektajā mājā tiek nolasīti neregulāri.

“Tie mēraparāti ir uzstādīti arī citās vietās, kur ir problemātiski piekļūt. Tad, iespējams, tā rezultātā, ja netiek noziņoti rādījumi vai kādu periodu tiek ziņoti un tad netiek, tad arī veidojas šī patēriņa starpība,” bilst Drikšņa.

Pirms diviem mēnešiem Ministru kabinets piešķīris apsaimniekotājam lielākas iespējas un pienākumus ūdens starpības izskaušanā. Tas gan attieksies uz dzīvokļos esošajiem skaitītājiem, ne ”Rīgas ūdenim” piederošajām mājas kopējām mērierīcēm.

“Izmaiņu pamatuzdevums ir paplašināt pārvaldnieka nosacīti pilnvaras un funkcijas, novēršot ūdens starpības rašanās problēmu. Tā jau būs situācija, ka pārvaldnieks piedāvās dzīvokļu īpašniekiem, ja netiks ņemts šis piedāvājums vērā, visdrīzāk tas tiks iekļauts periodā uz priekšu, plānojot nākamā perioda remontdarbus, uzturēšanas darbus un tā tālāk šajā plānā, un šie darbi tiks veikti,” norāda Leiškalns.

Augstākā tiesa atzinusi, ka iedzīvotājiem nav pienākuma maksāt par ūdens patēriņa starpību. Taču, lai izvairītos no šā maksājuma, iedzīvotājiem jāvēršas tiesā un jāapstrīd namu pārvaldnieku izrakstītie rēķini. ”Rīgas ūdens” tīrā peļņa 2018. gadā bija pieci miljoni eiro.