Diplomu atzīšana pēc “Brexit” – vēl birokrātiskāka?
Līdz ar Apvienotās Karalistes (AK), kurā joprojām mācās un strādā Latvijai piederīgie, izstāšanos no Eiropas Savienības, nav skaidrs, vai un kā notiks abu pušu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo diplomu atzīšana. Vai process, kas jau tagad Latvijā ir fragmentēts, sadrumstalots un dārgs, – kļūs vēl sarežģītāks?
«Ja tomēr notiks izmaiņas, tad – kādas tās varētu būt? Kas būtu jādara politiķiem, lai šo procesu atvieglotu tiem Latvijas pilsoņiem, kas vēlēsies atgriezties savā dzimtenē – it īpaši tajās reglamentētajās profesijās, kurās trūkst speciālistu,» Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē vēlējās noskaidrot tās vadītājs Ilmārs Dūrītis.
Akadēmiskās informācijas centra (AIC) diplomu atzīšanas nodaļas vadītāja Solvita Siliņa uzsvēra, ka gada laikā AIC akadēmiskajai atzīšanai nonāk apmēram 350 šādu diplomu: 100 bakalaura līmeņa, pārējie – visu citu. Šos dokumentus AK izstāšanās no ES neskar. Tas varētu notikt pēc 2025. gada, kad ES plānojusi ieviest automātisku atzīšanu diplomiem augstākās izglītības visās pakāpēs. Visticamāk, ka Lielbritānija tajā nepiedalīsies.
Visvairāk tomēr izmaiņas varētu skart profesionālās kvalifikācijas atzīšanu darbam reglamentētās profesijās. Viens no risinājumiem – izmantot tādu modeli, kāds ir, piemēram, attiecībā uz Norvēģiju vai Šveici, ko regulē divpusējie līgumi, pieļāva S. Siliņa. ES šo jomu regulē 2005. gadā pieņemta direktīva, kas atzīst divus atzīšanas režīmus: automātisko – septiņām profesijām, par kurām ES valstis ir vienojušās, un vispārējās atzīšanas, kurā tiek padziļinātāk izvērtēti kvalifikācijas «parametri». Eiropas profesionālajā kartē ietvertas piecas profesijas (piemēram, fizioterapeits, farmaceits), kurām atzīšanu var veikt elektroniski Eiropas Komisijas izveidotā vietnē. Pastāv arī īslaicīga pakalpojumu sniegšana, un tādā gadījumā nav jāīsteno pilnā atzīšana. Gan no ES, gan trešajām valstīm AK 2010. līdz 2018. gadā saņemti 39 iesniegumi (10 pedagogu, 8 – sporta speciālisti, 6 – kosmetologi, 4 būvinženieri, 4 zobārstu māsas, 3 arhitekti, 1 – ārsts). Pērn bijis lielākais pieplūdums, jo Latvijas pilsoņi zināja, ka būs Brexit: AIC izskatījusi 12 «lietu» (4 – arhitekti, 3 medmāsas, 2 pedagogi, 2 fizioterapeiti, 1 būvinženieris). Tas nenozīmējot, ka šie cilvēki ir atgriezušies, bet tikai to, ka viņi ir veikuši dokumentu atzīšanu. Tā viens no arhitektiem, kurš bija ieguvis specialitāti AK, tagad strādā Vācijā, drošības dēļ nokārtojot visas formalitātes, lai varētu strādāt ES, arī Latvijā.
Vēl šogad viss paliek pa vecam, jo AK paliek apvienotajā darba tirgus sistēmā. Bet tālāk jau notiks tā, kā vienosies abas puses. Arī tas, kā Latvijā iegūtās kvalifikācijas tiks atzītas Lielbritānijā, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Inese Stūre. Patlaban notiek intensīvas sarunas par to, kā veidosies nākamās attiecības ar ES un AK. Jāņem vērā, ka Lielbritānija ir paudusi: tā nevēlas brīvu darbaspēka kustību un negrib būt vienotā tirgus dalībniece (kvalifikāciju atzīšana ir tā sastāvdaļa).
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) vadītājs Uģis Gruntmanis rosināja īstenot vieglāku ceļu, atzīstot dokumentus no valstīm, kas ir ES, Eiropas Ekonomiskajā zonā, NATO, kā arī no Jaunzēlandes, Austrālijas un Brazīlijas. I. Stūre norādīja, ka jebkuras valsts pilsonis var pretendēt uz viņa kvalifikācijas izvērtēšanu atbilstoši Latvijas prasībām. Jāatzīst, ka šis process nenotiek raiti, ir fragmantēts un sadrumstalots un tajā iesaistīts daudz institūciju. Šobrīd pat tad, ja diploms ir iegūts nozarē atzītās augstskolās, nav iespējams izvairīties no birokrātiskā procesa, kas nebūt nav lēts – maksa par šādu pakalpojumu ir vienāda gan ES, gan trešo valstu pilsoņiem, arī tad, ja notiek automātiskā atzīšana, proti, 240 eiro (ir valstis, kur tas notiek par brīvu, ir tādas, kur kompensē šos izdevumus). Maksas noteikumi pieņemti pērn, un institūcijas, kas šo darbu veic, argumentējušas šādas summas ar ekspertu un citām izmaksām.
Vai un kas notiks ar vispārējās izglītības diplomiem – par to neesot pat minējumu.