Rūk izredzes un cīņasspars sniega krabju lietā
Eiropas Savienības tiesa noraidījusi Latvijas pretenzijas pret Eiropas Komisiju saistībā ar sniega krabju zvejas strīdu. Teorētiski Latvijai tāpat kā pārējām Svalbāras (Špicbergenas) līguma parakstītājām ir tiesības zvejot šā Arktikas arhipelāga teritoriālajos ūdeņos. Taču praksē Norvēģija saglabā pilnīgu kontroli pār šo teritoriju, dalīties labumos ne ar vienu negrasās, savukārt Eiropas Komisija savas dalībvalstis pienācīgi neaizstāv. Latvijas valdībai jālemj, vai un kā tālāk cīnīties par šiem resursiem.
Kad Saeima 2016. gadā ratificēja šo starptautisko līgumu, Zemkopības ministrija vēstīja, ka Latvijas zvejniekiem tas pavērs jaunu zvejas apgabalu – atliek tikai atrunāt ar Norvēģiju konkrētās zvejas iespējas un tehniskos nosacījumus. Taču optimisms izrādījās priekšlaicīgs.
Kuģis īpašnieka kontrolē
Pievienošanās 1920. gadā tapušajam līgumam bija tobrīd šķietami gudrs risinājums sarežģījumiem, kas mūsu zvejniekiem radās citā zvejas rajonā Barenca jūrā – saistībā ar Krievijas un Norvēģijas domstarpībām par kontinentālā šelfa robežām. Taču nekāda draudzīgā saruna ar norvēģiem par Eiropas Savienības valstu zvejas tiesību nodrošināšanu nav izvērtusies, un 2017. gadā punktu diplomātiskajiem centieniem pielika Latvijas karoga zvejas kuģa Senator arests.
Arestētais kuģis pieder uzņēmumam North Star Ltd, bet uzņēmums – Pēterim Pildegovičam. Tālāk sekoja tiesvedība, un tā noslēdzās par labu norvēģiem. Norvēģijas Augstākā tiesa pērn atzina, ka krabji ir sēdoša suga, kas pieder pie kontinentālā šelfa resursiem, un tātad citām valstīm bez Norvēģijas atļaujas nav tiesību tos zvejot.
Fiziski arī šobrīd kuģis atrodas Norvēģijā, taču uzņēmējs ir atguvis kontroli pār to, jo apmaksājis Augstākās tiesas atsūtīto rēķinu. Kāda ir summa, uzņēmējs neatklāj. Cits jautājums, ka ar Senatoru pagaidām nav ko pasākt, jo nekam citam kā vien sniega krabju zvejai tas nav piemērots, bet risinājuma starptautiskajam strīdam par zvejas tiesībām Svalbārā nav joprojām.
Norvēģija iesniegusi notu
Latvieši bija pirmie, kuri uz Svalbāru devās pakaļ krabjiem, pirmie tur tika arestēti un attiecīgi pirmie arī uzņēmās cīņu ar Norvēģiju par krabju zvejas tiesībām, un cīnās joprojām. Pagājušajā nedēļā neveiksmi cietis Latvijas mēģinājums ar ES Vispārējās tiesas palīdzību atcelt vēstulē Latvijai pausto Eiropas Komisijas nostāju, ka līdz strīda atrisināšanai zveja Svalbārā ir neiespējama, un tādējādi pamudināt komisiju aktīvāk rīkoties dalībvalstu zvejas interešu aizstāvībā. Tieslietu ministrija informē, ka Latvijas prasība ir noraidīta kā nepieņemama, un pārsūdzēt šo lēmumu vairs nav plānots: «Latvijas Republika neplāno pārsūdzēt ES Vispārējās tiesas lēmumu, jo Latvijas Republikas rīcībā nav citu argumentu kā vien tie, kas ir Vispārējās tiesas rīcībā un ko Vispārējā tiesa jau ir izvērtējusi.»
Tomēr iespējas cīnīties joprojām pastāv. To Neatkarīgajai atzīst Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Viņš stāsta, ka Latvija katrā izdevīgā brīdī ceļ šo jautājumu galdā Eiropas Komisijas Jūrlietu, vides un zvejniecības direktorātā un šomēnes arī ES Padomes Zivsaimniecības darba grupā to nāksies izskatīt, jo Norvēģija ir iesniegusi Eiropas Savienībai notu. Norvēģi uzskata, ka Eiropas Savienība nedrīkst dalībvalstīm izsniegt licences zvejai arhipelāga ūdeņos bez Norvēģijas saskaņojuma. Jāatgādina, ka šajā stāstā pašai Norvēģijai krabji ir būtiski ne tik daudz kā resurss, bet precedents, jo krabjiem varētu sekot citu valstu pretenzijas arī uz citiem Arktikas labumiem, tostarp naftu.
Licence spēkā, zvejot neiesaka
Neatrisināto domstarpību dēļ šobrīd izveidojusies absurda situācija. Teorētiski arī nākamajam gadam dalībvalstīm ir spēkā ES izsniegtas licences zvejai Svalbāras ūdeņos, ko valdības tālāk piešķir saviem zvejniecības uzņēmumiem. Taču, piešķirot atļauju, atbildīgā ministrija vienlaikus rekomendē nezvejot norādītajā licences reģionā. Lai nesanāk kā Senatoram. Un neviens arī nezvejo. Miljonu peļņa līdz ar to iet secen zvejniekiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas un Igaunijas – visiem, kam iedotas licences.
Pārmetumi Eiropas Komisijai par pasivitāti savu valstu aizstāvēšanā ir vietā, jo oficiālas sarunas ar Norvēģiju nav sāktas – tikai neoficiālas konsultācijas. Atšķirībā no Latvijas, arī pārējās valstis ir pasīvas savu interešu aizstāvēšanā, un, kā atzīst Normunds Riekstiņš, ir jābūt zināmai kritiskajai masai, lai problēmu noturētu Briseles darba kārtībā. Šobrīd Latvijai sabiedroto pietrūkst – citas valstis kašķim ar Norvēģiju, šķiet, atmetušas ar roku.
Iepriekšējos gados zvejnieku intereses aktīvi lobēja Didzis Šmits, tagadējais Saeimas deputāts. Viņa vadītā biedrība Eiropas krabju zvejas asociācija pašlaik atrodas likvidācijas stadijā. Taču kā deputāts viņš turpinās cīnīties par Latvijas zvejas tiesībām, jo līdz ar pievienošanos Parīzes līgumam par Svalbāru tās pieder Latvijai. Līguma 2. pants noteic, ka «Visu Augsto Līgumslēdzēju pušu kuģiem un valstspiederīgajiem ir vienlīdzīgas tiesības uz zveju un medībām teritorijās, kas noteiktas 1. pantā, un to teritoriālajos ūdeņos». Ja visas diplomātiskās iespējas un zemākas tiesu instances būs apmeklētas, Latvijai vēl atliek iespēja vērsties pret Norvēģiju Starptautiskā tiesā Hāgā, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas institūcija. Zemkopības ministrijas skatījumā tas būtu galējs solis.