Mikrouzņēmumu nodokli varētu likvidēt vai transformēt
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nodokļu apakškomisijas sēdē Finanšu ministrija (FM) sadarbības partneriem prezentējusi vairāku politisko partiju priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp saistībā ar mikrouzņēmumu nodokli.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Pašlaik publiski izskanējusī informācija par iespējamām nodokļu politikas izmaiņām ir politisko partiju, valdības sociālo un sadarbības partneru un nevalstisko organizāciju priekšlikumu apkopojums par katru no nodokļiem informatīvajam ziņojumam par kopējām nodokļu politikas pamatnostādnēm. Tie ir apkopoti no visiem publiskajiem formātiem, kuros ir apspriestas idejas, problēmas, kā arī vēlmes Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.
Atbilstoši Nodokļu politikas pamatnostādņu sagatavošanas plānam izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam un tad tām jānonāk Saeimā, lai varētu savlaicīgi pieņemt nepieciešamos grozījumus likumos un ļaut darba devējiem un darba ņēmējiem sagatavoties tiem.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam balstīsies uz nodokļu sistēmas izvērtēšanu un pārstrukturēšanu, izvērtējot iepriekšējās nodokļu reformas rezultātus. Lai novērstu izvairīšanos no ļaunprātīgas nodokļu nemaksāšanas, rūpīgi tiks izvērtēti un pārskatīti nodokļu atvieglojumi. Tāpat tiks ņemta vērā Eiropas jaunā izaugsmes stratēģija jeb Eiropas zaļais kurss. Tā samazinās emisijas, vienlaikus radot darba vietas un uzlabojot dzīves kvalitāti.
FM norāda, ka Latvijas nodokļu sistēmai ir jābūt taisnīgai. “Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt vienotiem principiem, maksājot nodokļus. Piemēram, mikrouzņēmumu režīmā strādājošie, patentu maksātāji, autoratlīdzību saņēmēji, mākslīgās pusslodzēs vai ceturtdaļslodzēs nodarbinātie neveic taisnīgas sociālās iemaksas, tādējādi apdraud savu sociālo nodrošinājumu, kā arī nepiedalās pilnvērtīgā veselības finansēšanā. Vēlāk, nonākot nelaimes gadījumos vai sasniedzot vecumdienas, šo cilvēku ienākumi (slimības pabalsti, bērnu kopšanas pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti) ir atkarīgi no veikto sociālo iemaksu apjoma. Jo mazākas iemaksas ekonomiski aktīvajā laika periodā veiktas, jo zemāki pabalsti un pensijas vecumdienās. Tāpat nereti alternatīvie nodokļu režīmi tiek plaši izmantoti nodokļu optimizācijas nolūkos,” norāda ministrija.
Nodokļu sistēmai ir jābūt vienkāršai, lai uzņēmējiem būtu maksimāli vienkārši godprātīgi maksāt nodokļus bez pārmērīga birokrātijas sloga.
Izstrādājot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam, ir jāpanāk, ka nodokļu sistēma kļūst konkurētspējīgāka. Nodokļu sistēmai ir jāsekmē gan Latvijas uzņēmējdarbības attīstība, gan mūsu tautsaimniecības kopējā izaugsme. Jāspēj nodrošināt konkurētspējas paaugstināšana Baltijas reģionā.
Jāatzīmē, ka FM saņemti dažādi priekšlikumi, bet visbiežākie saistīti ar mikrouzņēmumu nodokli. To piedāvāts likvidēt vai pilnībā transformēt.
Patlaban vēl notiek publiskās diskusijas starp politiskajiem partneriem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī nevalstisko sektoru par iespējamiem virzieniem, lai uzlabotu nodokļu politiku Latvijā no 2021. gada.