Pensionāri strostē veselības ministri
Veselības ministrija pašlaik vērtē iespēju tomēr noteikt vienotu pacienta līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta visiem pensionāriem, ne tikai tiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu. «Pašlaik veicam aprēķinus,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Latvijas Pensionāru federācijas valdes sēdē seniori prasīja ministrei aktīvāk runāt par naudas trūkumu veselības nozarē un aktīvi cīnīties, lai veselības aprūpe būtu pieejamāka.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka no šā gada ir mainīts līdzmaksājuma apmērs pie ģimenes ārsta – līdzšinējo 1,42 eiro vietā senioriem, kuri vecāki par 65 gadiem, jāmaksā viens eiro, kamēr citiem pensionāriem – divi eiro. Tas, pēc pensionāru domām, ir netaisnīgi, kā arī nav skaidra motivācija, kāpēc maksājums nav samazināts visiem pensionāriem. Pensionēšanās vecums pašlaik ir 63 gadi. Veselības ministre Ilze Viņķele senioriem apsolīja šo jautājumu risināt: «Jā, pašlaik viens eiro ir senioriem no 65 gadu vecuma, mēs vērtējam situāciju, vai varētu arī šo viena eiro maksājumu noteikt visiem pensijā esošajiem cilvēkiem. Veicam aprēķinus, bet noteikti to nesolu attiecībā uz izdienas pensionāriem.»
Pensionārus ļoti uztrauc situācija veselības aprūpē – zāļu izrakstīšana, to pieejamība aptiekās un cenas, veselības aprūpe lauku novados, ģimenes ārstu darbs, speciālistu konsultāciju pieejamība, rindas un maksājumi. I. Viņķele klāstīja, kādas izmaiņas sagaida pacientus no šā gada 1. aprīļa, kad receptē ārsti norādīs tikai zāļu aktīvo vielu, bet aptiekā būs pienākums izsniegt lētāko medikamentu. «Pēc mūsu aplēsēm, līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm samazināsies par 20 procentiem,» sacīja I. Viņķele. Viņa atgādināja senioriem, ka pašlaik, visticamāk, ikviens ir saskāries ar situāciju, ka medikamentam kompensācijas apmērs ir 75 procenti, bet aptiekā ir jāpiemaksā par zālēm ne tikai 25 procenti, bet vēl papildus par to, ka konkrētās zāles ir dārgākas. «Tas var būt ne tikai viens vai divi eiro, bet pat desmiti eiro,» sacīja ministre. Viņa mierināja pensionārus, kuriem ir kāda hroniska saslimšana un kuri lieto medikamentu jau gadiem, jo ir atrastas labākās, piemērotākās zāles. Šādos gadījumos ģimenes ārstam būs iespēja ierakstīt pacienta medicīnas kartē pamatojumu un pacients varēs lietot iepriekšējās zāles. «Lai nerastos pārpratumi un visi būtu pārliecināti, kas un kā jāraksta receptēs, mēs pašlaik strādājam ar farmaceitiem, aptiekām, bet būs arī informatīvi materiāli pacientiem, un martā noritēs speciāla informatīva kampaņa,» teica I. Viņķele.
Seniori pauda neizpratni un pat sašutumu par veselības aprūpes pieejamību laukos, turklāt saistot to ar slimnīcu reformu plāniem. «Pacientu izstumj ārā no slimnīcas naktī un saka: ej kur gribi! Vai tas ir normāli?» šādu jautājumu uzdeva pensionāri, pieprasot ministres rīcību vai vismaz skaidrojumu, ko darīt šādās situācijās. «Seniori no lauku pagasta Neretas novadā ar smagu plaušu karsoni aizved uz slimnīcu, izārstē, bet slimnīcā nosaka vēl vienu diagnozi – sirds nespēja. No slimnīcas izraksta un palaiž mājās, neizrakstot nekādas receptes. Vecais cilvēks knapi pārvietojas, bet recepti var saņemt ne pagasta, bet novada centrā. Satiksmes nav. Par laimi – ir skolēnu autobuss, kurš nemaz nedrīkst ņemt citus pasažierus. Nu, pasakiet, kā lai vecs cilvēks laukos tiek pie veselības aprūpes?» konkrētu jautājumu ministrei uzdeva Inta Savicka no Zemgales. Cilvēki ir uztraukti, vai, pārveidojot slimnīcas reģionos, veselības aprūpe kļūs arvien nepieejamāka? I. Viņķele solīja, ka neviena slimnīca netiks slēgta un tieši aprūpes slimnīcām, kur palīdzību varēs saņemt pacienti ar hroniskām slimībām, būs vēl lielāka loma.
Foto: Valsts kanceleja