Iedzīvotāji ienākumu deklarācijas iesniedz rekordātrumā
Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicināja nesteigties ar gada ienākumu deklarāciju iesniegšanu, jo to iespējams izdarīt arī vēlāk, kad ažiotāža būs aprimusi, vakar līdz pulksten 15 jau bija iesniegtas 237 138 deklarācijas, kas ir aptuveni tikpat, cik pērn pirmo trīs dienu laikā kopā. «Neraugoties uz jau pirmajā diennaktī iesniegto rekordlielo gada ienākumu deklarāciju skaitu, elektroniskās deklarēšanas sistēmas darbībā būtiski darbības traucējumi nav novēroti,» Neatkarīgajai uzsvēra VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja.
Pērn nodokļu parāds (par 2018. gadu), pēc Neatkarīgās aplēsēm, bija izveidojies vairāk nekā 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Šogad, iespējams, nodokļa parādnieku skaits (par 2019. gadu) būs mazāks, jo bailēs no parāda, daļa iedzīvotāju pagājušogad lūdza saviem darba devējiem nepiemērot neapliekamo minimumu, pat ja viņiem tāds pienācās. Šāda rīcība, protams, var pasargāt no nodokļu parāda, bet reizē arī rada situāciju, kurā strādājošie bez atlīdzības kreditē valsti.
Iedzīvotāju skaits, kas iesniedz gada ienākumu deklarāciju, ar katru gadu pieaug. Daļai iedzīvotāju tas ir jādara obligāti (arī tiem, kuriem ir izveidojusies nodokļu starpība), daļa to var darīt brīvprātīgi, it īpaši tad, ja ir cerība saņemt no valsts atpakaļ pārmaksāto nodokli. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par 2018. gada attaisnotajiem izdevumiem iesniegts teju 620 tūkstoši deklarāciju, un iedzīvotājiem atgriezti 130,7 miljoni eiro kā pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka vidējā atmaksātā summa ir vērā ņemama – 211 eiro, secina Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Vērtējot kaimiņvalstu iedzīvotāju aktivitāti pārmaksātā nodokļa atgūšanā, novērojams, ka visaktīvāk deklarācijas par 2018. gada tēriņiem iesnieguši Igaunijā – 77 procenti no nodarbinātajiem, bet viskūtrāk to ir darījuši Lietuvā (tikai 54 procenti) nodarbināto. Arī vidējā atmaksātā summa Igaunijā ir visaugstākā, sasniedzot 272 eiro, bet Lietuvā tikai 166 eiro.
VID pagaidām neatklāj, cik daudziem iedzīvotājiem ir izveidojusies iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība, kas būs jāsamaksā valstij. Šo informāciju VID sola apkopot tikai pēc 1. aprīļa.
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja liecina, ka aptuveni 6 procenti aptaujāto iedzīvotāju pieļāva, ka viņiem varētu būt izveidojies parāds. Savukārt 54 procenti aptaujāto cerēja, ka, iesniedzot attaisnotos dokumentus saņems no valsts atpakaļ naudu par pārmaksātiem nodokļiem.
«Ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāji deklarē dažāda veida attaisnotos izdevumus, apgūstot vairākas piedāvātās atmaksas iespējas. Likumsakarīgi, ka visbiežāk tiek deklarēti tēriņi par ārstniecību, izglītību un ziedojumiem. Mācību un ārstniecības izdevumu nodokļa atmaksas iespēja ir jau iesakņojusies iedzīvotāju apziņā, līdz ar to čeku krāšana un to reģistrēšana kļuvusi teju vai pašsaprotama. Priecē fakts, ka 27% deklarāciju iekļauti arī privāto pensiju uzkrājumi un/vai dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) maksājumi. Tas norāda uz aizvien lielāku izpratni par šādu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību un priekšrocībām. Nedrīkst aizmirst arī par iespēju atgūt nodokļa daļu par bērnu attaisnotajiem izdevumiem. Tie iekļauti gandrīz katrā piektajā deklarācijā un, protams, palielina atmaksātās summas apmēru,» uzsver Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Latvijā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt par ārstniecības izdevumiem, ziedojumiem un izglītību, par noteiktiem uzkrājumiem, kā arī par bērnu un tuvāko radinieku izglītības un ārstniecības izdevumiem. Ja gada laikā viss neapliekamais minimums un/vai atvieglojums par apgādājamo pilnībā nav izmantots, arī tos var iekļaut deklarācijā un atgūt pārmaksāto nodokli. Protams, šiem izdevumiem ir noteikti limiti: izglītībai, ārstniecībai un ziedojumiem 600 eiro gadā par vienu personu, savukārt uzkrājumiem tie ir maksimāli 10% no gada bruto ienākumiem, kas vienlaikus nepārsniedz 4000 eiro.
Līdzīgi ierobežojumi pastāv arī kaimiņvalstīs. Igaunijā noteiktie limiti ir visaugstākie, proti, izglītībai un ziedojumiem tie ir 1200 eiro gadā, uzkrājumiem – maksimāli 15% no gada bruto ienākumiem, kas nepārsniedz 6000 eiro. Lietuvā visiem deklarējamiem izdevumiem noteikts kopējs ierobežojums – maksimāli 25% no gada bruto ienākumiem, papildus nosakot summas ierobežojumu uzkrājumiem (maksimāli 1500 eiro gadā). Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav iespēja deklarēt ārstniecības izdevumus. Lietuvā arīdzan nav iespējams deklarēt ziedotās summas, kā arī izdevumus par bērnu izglītību. Toties abās kaimiņvalstīs var atgūt nodokļa daļu par mājokļa kredīta samaksātajiem procentu maksājumiem. Lietuvā ieviests arī jauninājums, ka nodokļa pārmaksu iespējams atgūt par izdevumiem mājokļa, auto remontam un bērnu aprūpes pakalpojumiem.
«Salīdzinot deklarējamo izdevumu veidus visās Baltijas valstīs, redzam, ka kopumā strādājošajiem tiek piedāvātas vispusīgas iespējas. Igaunijā noteiktie limiti, jo īpaši uzkrājumu jomā, ir visdāsnākie. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā nav izdalīts atsevišķs limits par noteiktiem bērnu izdevumiem un tie tiek ieskaitīti deklarācijas iesniedzēja limitā. Situācijā, kad deklarācija tiek iesniegta par nodokļu maksātāju un vēl arī par bērniem vai radiniekiem, Latvijas atmaksas iespējas kļūst līdzvērtīgākas,» secina E. Kropa.
VID atgādina, ka ienākumu deklarācijas par 2019. gadu tie iedzīvotāji, kuriem tas ir jādara obligāti, var iesniegt trīs mēnešu laikā, savukārt tiem, kas to dara brīvprātīgi, laiks ir trīs gadi.
Deklarācija līdz 1. jūnijam jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuriem saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir radusies nodokļa starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā; tiek veikta saimnieciskā darbība, piemēram, izīrēts nekustamais īpašums vai gūti ienākumi no profesionālās darbības. Tāpat deklarācijas obligāti jāiesniedz, ja ienākumi ir gūti ārvalstīs, tajā skaitā jūrniekiem, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir darba alga kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja šiem ienākumiem ir piemērots attiecīgās dalībvalsts ienākuma nodoklis. Obligāti deklarācijas ir jāiesniedz arī tad, ja ir gūti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas kopumā 2019. gadā pārsniedz 10 000 eiro, piemēram, pārdota personiskā manta; ir gūti ienākumi, kuri apliekami ar 10% nodokļa likmi, bet šis nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā, piemēram, ienākumi no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas fiziskai personai; ir gūti citi ar nodokli apliekami ienākumi, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, piemēram, no fiziskām personām, kas nav radniecībā līdz trešajai pakāpei, saņemti dāvinājumi virs 1425 eiro. Ja personas kopējie 2019. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro, tad ienākuma deklarāciju var iesniegt līdz 1. jūlijam.