Vīruss var nokaut arī algas pieaugumu
Par atalgojuma kāpumu nākotnē eksperti ir visai bažīgi – algu pieauguma tempu Latvijā var samazināt pasauli plosošais koronavīruss. Par algu kāpuma apstāšanos visvairāk būtu jāuztraucas Latgalē strādājošajiem, jo šajā reģionā joprojām ir viszemākā vidējā alga valstī un pērn tā par 38 procentiem atpalika no vidējās algas Rīgā.
Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī kopumā par pilnas slodzes darbu pērn bija 1076 eiro jeb par 7,2 procentiem vairāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece uzskata, ka algu pieauguma pamatā galvenokārt ir bijusi saspringtā darba tirgus situācija. «Tās ir sekas ilgstošajai ekonomikas izaugsmei, kas ir prasījusi darbaspēka resursus, kā arī nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Tā kā bezdarbs jau šobrīd ir tuvu vēsturiski zemākajam rādītājam un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, tad darbaspēka pieejamība un izmaksas ir kļuvušas par lielu izaicinājumu virknei uzņēmumu,» uzsver A. Buceniece. Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš gan uzsver, ka darba algu kāpums bijis lēnāks nekā divos iepriekšējos gados, taču atšķirība nav liela.
«Pērnā gada krasā izaugsmes bremzēšanās nav daudz kaitējusi algota darba veicējiem. Pat grūtībās nonākušu nozaru uzņēmumi cenšas noturēt darbiniekus, apzinoties, ka nākotnē var būt grūti viņus atgūt. Turklāt vairākas nozares ar lielu darbinieku skaitu, kā veselības aprūpe un komercpakalpojumi, pērn attīstījās ļoti labi. Aizņemto darba vietu skaita pieaugums pērn pirmajos trīs ceturkšņos bija straujākais kopš 2013. gada,» sacīja P. Strautiņš.
CSP dati liecina, ka vidējā mēneša darba samaksa uz papīra 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā un Zemgales reģionā – attiecīgi par 8,4 procentiem un 7,9 procentiem. Zemāks pieaugums bija Kurzemē – 7,4 procenti, Vidzemē un Latgalē – 7,1 procents katrā. Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē – 751 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā Rīgā, kur vidējā alga bija 1206 eiro.
Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (pieaugums 13,2%) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujš kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 10,9%, būvniecībā – 10,3%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 9,8% un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 9,2%. 2019. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē. Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (767 eiro), citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (819 eiro) un izglītībā (866 eiro).
«Par pērnā gada nozaru algu pārmaiņām runājot, jau kārtējo reizi viens no lēnākajiem atalgojuma kāpumiem ir finanšu pakalpojumos, kas varētu šķist pelnīti un taisnīgi, jo algu līmenis nozarē gandrīz divkārt pārsniedz vidējo. Pateicoties straujajam algu kāpumam veselības un sociālajā aprūpē (13,2%), algu līmenis šajā nozarē ir pārsniedzis vidējo. Straujāks par vidējo bija arī algu kāpums eksportējošajās balto apkaklīšu pakalpojumu nozarēs – informācijas un sakaru pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumos, kas nodrošināja lielu daļu ekonomikas pieauguma. Arī tas bez šaubām ir ļoti pelnīti. Sašutuši varētu būt izglītības jomas darbinieki, kuru jau tā zemais caurmēra atalgojums ir audzis lēnāk par vidējo. Taču pie apvāršņa ir reformas, kas palīdzēs risināt šo problēmu, tiesa gan, iespējams, liekot daļai skolotāju meklēt citu darbu,» pieļauj P. Strautiņš.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Nākotne šobrīd ir tīta lielā nenoteiktības miglā, ņemot vērā jaunā koronavīrusa uzliesmojumu. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik ļoti organizēti pasākumi, kas vērsti uz šā vīrusa izplatīšanas ierobežošanu, kā arī iedzīvotāju baiļu faktors ietekmēs ekonomikas attīstību. Šobrīd prognozējam, ka vidējā bruto alga šogad varētu vēl nedaudz atslābt un augt par aptuveni 6,5%. Tomēr, jo lielākā ierobežojumu karantīnā tiks ievietota ekonomika, jo grūtāk tai būs augt. Savukārt, jo vājāka ekonomikas izaugsme, jo vairāk to izjutīs darba tirgus. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka, ņemot vērā, cik grūti ir atrast piemērotu darbaspēku, pie pirmajām grūtībām uzņēmumi diez vai steigsies ar štatu samazināšanu, bet algu izaugsme gan var sabremzēties straujāk.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists:
– Vērtējot darba samaksas tendences, joprojām atrodamies pozīcijās, no kurām prognozējams algu pieaugums. Gada sākumā prognozes solīja, ka kāpums saglabāsies, kaut arī temps kritīsies. Šobrīd veidojas apstākļi, lai pieauguma tempa kritums īstenotos straujāk, kaut arī grūti prognozēt potenciālo darba devēju reakcijas ātrumu un vērienu uz esošajiem un iespējamajiem pavērsieniem. Pagaidām darba tirgus joprojām ir silts, kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu. Tādēļ, sekojot inercei, tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm. Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6, 5%, tad, turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums. Tomēr daudzviet algu kāpums jau ir panākts, iebudžetēts, kā dēļ īstermiņā kāpums pilnībā neizsīks. Ilgāka termiņa prognozes ir kļuvušas nekonkrētas, atkarīgas no vīrusa izraisītās turbulences attīstības scenārija. Vīrusa ekspansijai apsīkstot, ekonomiskā aktivitāte atjaunosies un tendences darba samaksas izmaiņās piedzīvos vien īslaicīgas korekcijas.