Kā valdošās partijas izbauda valsts finansējuma pieaugumu

Pat neskatoties uz to, ka strauji tuvojas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās šoreiz ir liktas ļoti augstas politiskās likmes, Saeimā iekļuvušajām partijām šogad gandrīz izbeidzies ziedojumu un lielo biedra naudu pieplūdums, liecina KNAB informācija.

Partijas no privātajiem ziedotājiem šā gada pirmajos divos mēnešos saņēmušas vai nu 0, vai summas, ko vienkāršs cilvēks notērē, piemēram, izmaksājot darba pusdienas vajadzīgam cilvēkam. Savukārt tie daži tūkstoši, ko ziedojumos saņēmušas četras partijas, nevar nodrošināt to administratīvos izdevumus, kur nu vēl priekšvēlēšanu kampaņas.

Divi rēķini

Nav nekādu šaubu – ziedojumu izsīkums ir tāpēc, ka pār Saeimā iekļuvušajām partijām šā gada sākumā nolija «zelta lietus» iepriekš nebijuša valsts finansējuma formā.

Kā Neatkarīgajai apstiprināja KNAB, 15. janvārī partijas saņēmušas pusi no valsts piešķirtā finansējuma, par kura seškārtīgu palielināšanu nobalsoja valdošās partijas – jāatgādina, ka pašreizējās opozīcijas deputāti (Saskaņa, ZZS un neatkarīgie) šā lēmuma pieņemšanā nepiedalījās, jo, protestējot pret valdošo bezkaunību, bija atstājuši Saeimas sēdi. Valdošās partijas lēmumu par valsts finansējuma palielināšanu acīm redzami nesamērīgā straujumā sev, divām opozīcijas partijām un vēl trijām Saeimā neiekļuvušām partijām pieņēma it kā komfortablā vienatnē, lieki netērējot enerģiju, uzklausot opozīcijas iebildumus.

Lai saprastu, kā valdošās koalīcijas lēmums par finansējuma seškāršošanu ietekmēja Saeimā pārstāvēto partiju finanses, Neatkarīgā saskaitīja atsevišķi šo partiju saņemtos ziedojumus + biedru naudas pagājušā gada deviņos mēnešos un atsevišķi pērnā gada pēdējos trijos mēnešos, t.i., pēc 1. oktobra, kad kļuva skaidrs – koalīcija ir stingri vienojusies, ka partijām nauda būs, bet mediķiem u.c. nebūs.

Jā, tiešām, pagājušā gada septembra pašās beigās faktiski kļuva skaidrs, ka ir neapturama pašreizējās valdošās koalīcijas vēlme palielināt savu un vēl dažu citu partiju finansējumu no nodokļu maksātāju kabatām – to nespēj apturēt pat draudi pārsūdzēt šo lēmumu Satversmes tiesā.

Kā redzams no tabulas, jau no pērnā gada 1. oktobra ziedojumu un lielo biedra naudu plūsma izredzētajām partijām būtiski samazinājās, bet izsīka tikai šogad, kad «zelta lietus» reāli nolija.

Kāpēc neizsīka uzreiz no 1. oktobra? Iespējams tāpēc, ka no šā gada 1. janvāra ir ierobežots arī maksimālais finansējuma apjoms, ko partijas drīkst saņemt. Proti, valsts finansējums + ziedojumi + biedru naudas katrai partijai nedrīkst pārsniegt 838 500 eiro gadā. Iespējams, tāpēc vairākas partijas pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos vēl mēģināja sasteigt saņemt ziedojumus bez ierobežojuma.

Šis arguments šķiet loģisks, redzot, ka partiju apvienībai Jaunā Vienotība, kas saņem valsts finansējumu, pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos ir pat palielinājies ziedojumu apjoms. Vai tāpat skaidrojams ziedojumu pieaugums Latvijas Zaļajai partijai (nesaņem valsts finansējumu) minētajā laika posmā? Bet varbūt Latvijas Zaļā partija pagājušā gada beigās plānoja startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ārpus ZZS un tāpēc tai vajadzēja akumulēt līdzekļus?

Lielākā ieguvēja

Smieklīgi, bet lielākā ieguvēja no valdošās koalīcijas vēlmes aplaimot politiskās partijas ar finansējumu no valsts budžeta ir opozīcijas partija Saskaņa. Tā šogad no valsts saņems 800 000. Turklāt Saskaņa varēja saņemt vēl vairāk (atbilstīgi iegūtajām balsīm trijās vēlēšanās), tomēr likumā valdošā koalīcija noteica – vairāk par 800 000 eiro no valsts gadā viena partija saņemt nevar.

Saskaņa 2019. gadā ziedojumos + biedra naudās iekasēja nepilnus 200 000. Bet jau šā gada sākumā pār Saskaņu nokrita divreiz lielāks finansējums.

Cita starpā valdošie argumentēja – valsts finansējums jāpalielina, lai partijas kļūtu neatkarīgas no bagātiem cilvēkiem jeb «oligarhiem».

Saskaņai pērn ziedojuši daudzi un lielas summas, bet kādu «oligarhu» saskatīt šīs partijas finansētāju sarakstā neizdevās – izceļas tikai Dmitrijs Boiko ar ziedojumu 10 000 eiro apmērā.

Saglabā partiju

Ļoti liela ieguvēja ir arī partija KPV LV, kura no valsts šogad saņems vairāk nekā 643 000 eiro, t.i, 3,2 reizes vairāk naudas nekā šai partijai iepriekš ziedots kopš tās dibināšanas! Kā redzams tabulā, 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos šai partijai ziedoja vidēji 2300 eiro mēnesī; pēc 1. oktobra – vidēji 155 eiro mēnesī, bet šogad noziedoti 35 eiro. Mazāk pērn ziedojumos saņēmusi tikai partija Kustība «Par», kurai šogad gan noziedots 1000 eiro.

Partijai KPV LV pērn ir arī viens ziedotājs, kurš izceļas starp citiem –

25 gadus vecā Beata Jonite noziedojusi 11 000 eiro. Viņa ir patiesā labuma guvēja SIA Latiberia Motors.

Savukārt partijai Kustība «Par» izceļas Baiba Anda Rubesa, kura biedra naudās samaksājusi 2000 eiro.

Nekad tik labi nav bijis!

Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP) no valsts budžeta šogad saņems krietni vairāk naudas (626 000 eiro) nekā pirms tam visā pastāvēšanas laikā (ziedojumos + biedra naudās – 445 000 eiro). Tomēr atšķirībā no KPV LV Jāņa Bordāna vadītā partija de facto pastāv jau gandrīz sešus gadus. Pirmo ziedojumu tā saņēmusi 2014. gada jūnijā.

JKP lielākais ziedotājs pērn bija Gints Dandzbergs, kurš ziedojis 21 500 eiro. Bet trīs brāļi Dandzbergi JKP tās pastāvēšanas laikā kopumā noziedojuši «oligarhu» cienīgu summu – 113 000 eiro.

Starp JKP lielākajiem finansētājiem minami arī divu likvidētu uzņēmumu līdzīpašniece Janina Saveiko (5000), Edgars Maculevičs (3000 eiro) un paši turīgākie bordānisti – Krišjānis Feldmans (4400), Jānis Bordāns (4900), Gatis Eglītis (3600), Juris Jurašs (3200), Juta un Maigurs Strīķi (attiecīgi 2900 un 1600 eiro).

Atšķirībā no šiem turīgajiem partijas biedriem apbrīnu ir pelnījis Ilgas Šuplinskas dāsnums pret partiju – viņa pērn ziedojusi 1500 eiro + biedra naudās samaksājusi vēl 1160 eiro. Bet I. Šuplinskas valsts amatpersonas deklarācija neuzrāda lielu turību – 2018. gadā viņa saņēmusi algu un honorāru Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 7200 eiro (t.i., 600 eiro mēnesī), algu Saeimā 5910 eiro apmērā (milzīgs lēciens atalgojumā, jo deputāte viņa bija tikai divus mēnešus!) un sociālo pabalstu 3500. Vēl viņai ir bijuši vairāki honorāri 1500 kopsummā. Respektīvi, I. Šuplinska 2018. gadā mēnesī vidēji saņēmusi 1500 eiro. Turklāt 2018. gadā viņa nopirkusi lietotu 15 gadu vecu automašīnu Honda par 4500 eiro. Vai cilvēki ar šādu ienākumu struktūru parasti mētājas ar tūkstošiem?

«Attīstītājiem» ir – nauda

Vairāk par iepriekš visas pastāvēšanas vēsturē ziedojumos saņemto šogad no valsts saņems arī partiju apvienība Attīstībai/Par!. Šai apvienībai iepriekš tās pastāvēšanas vēsturē saziedots 218 000 eiro, bet šogad valsts tai maksās 587 000 eiro.

Tomēr šī partiju apvienība nepastāv pat divus gadus – pirmo ziedojumu tā saņēma 2018. gada maijā. Turklāt tai ir bagāta «mamma» – partija Latvijas attīstībai.

Lielākie Attīstībai/Par! ziedotāji pērn – Mārtiņš Staķis (16 000), Pēteris Vinķelis (13 700), Artis Pabriks (20 000), Ivars Ijabs (14 500), Ainārs Ščipčinskis (5000), Roberts Idelsons (5000), Māris Paiders (4000), Baiba Anda Rubesa (3080).

Pavisam cits vēriens, protams, ir iepriekšminētajai partijai Latvijas attīstībai. Lielākie ziedotāji tai pērn bija – Olafs Berķis (21 500), viņa dēls Jānis Berķis (20 000), Jeļena Pankeviča (21 500), Uldis Mierkalns (20 000), Artis Pabriks (10 000), Dace Pūce (5000), Ivars Ijabs (3000).

Neatpalika arī biedra naudas maksātāji – Edgars Čeporjus (9500), Edgars Jaunups (4400), E. Jaunupa cieša līdzgaitniece, Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekle Laila Spaliņa (5250), kā arī SIA Tormanis un partneri līdzīpašnieks Valdis Verners (4100).

NA un ZZS – pieckārtīgs pieaugums

Nacionālā apvienība pērn ziedojumos iekasēja nedaudz vairāk par 100 000 eiro, bet šogad no valsts saņems nedaudz vairāk nekā 550 000 eiro.

Lielākie ziedotāji ir šīs partijas biedri – Roberts Zīle (19 400), R. Zīles biroja vadītāja Guna Zaķe-Baltā (9500), Ance Gulbe (14 650), Kaspars Gerhards (9000), Baiba Broka (5500), Ansis Pūpols (5400 mantas vai pakalpojuma formā), Raivis Dzintars (4000), Edvīns Šņore (3900), kā arī uzņēmēja Ivonna Runce (5000), par kuras partijas piederību nekas nav zināms.

ZZS ziedojumos pērn saņēmusi nepilnus 80 000, bet šogad no valsts saņems nepilnus 500 000.

Lielākie ziedotāji – Liepājas uzņēmējs Oskars Mors (12 500),

uzņēmēja un fonda Miera vēstnieki Irākai vadītāja Harita Tohme (10 600), miljonāra Jūlija Krūmiņa meita Maija Krieviņa (8000),

Kirovs Lipmans (5000), Ringolds Arnītis (6000), Danas Reiznieces-Ozolas ieročnesējs Jurijs Spiridonovs (4000), ZZS Rīgas mēra kandidāts Viktors Valainis (3100, Latvijas Zemnieku savienībai ziedojis vēl 2000).

Īstie «oligarhi»

Nosacīti, šķiet, ka vismazāk no valsts finansējuma palielināšanas ieguvusi premjera partija Vienotība un tās veidotā partiju apvienība Jaunā Vienotība.

Tomēr, pirms sākam pētīt Jaunās Vienotības finanses (no valsts budžeta šogad saņems 417 000 eiro), jānoskaidro daži fakti, kurus noteikti nezina apmēram 99% Latvijas iedzīvotāju.

Tātad KNAB mājaslapā atsevišķi tiek uzskaitītas divu nepārprotami ģimeniskām saitēm saistītu politisko spēku finanses. Tur tiek nodalītas partijas Vienotība finanses no partiju apvienības ar ļoti dīvainu nosaukumu (to nav iespējams ne saprast, ne iegaumēt, bet var tikai citēt, turklāt jāsaglabā KNAB mājaslapā lietotā pareizrakstība) – «Jaunā VIENOTĪBA (Nacionālās VIENOTĪBAS apvienība; Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība; VIENOTĪBA)» – finansēm.

Pašas partiju apvienības Jaunā Vienotība mājaslapā atrodama pavisam cita informācija – ka šo partiju apvienību veido Vienotība kopā ar četrām reģionālajām partijām (Latgales, Tukuma, Kuldīgas, Valmieras, Jēkabpils).

Tātad, pirmkārt, Jaunā Vienotība pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos ļoti būtiski palielināja ziedojumu piesaisti. Otrkārt, Jaunās Vienotības «māte» «Vecā» Vienotība turpināja piesaistīt ievērojamus ziedojumus arī pēc tam, kad valdošā koalīcija bija vienojusies par valsts finansējuma būtisku palielināšanu. Treškārt, Vienotības «konglomerātam” ir tādi ziedotāji, kurus tiešām varētu saukt par «oligarhiem».

Piemēram, Arnis Vējš pērn Jaunajai Vienotībai ziedojis 21 000, bet «Vecajai» Vienotībai – 21 500. Jānis Bergs «jaunajiem» – 20 000, bet viņa brālis Normunds Bergs – arī 20 000 «vecajiem».

Valdis Dombrovskis «jaunajiem» ziedojis 1950, bet «Vecajai» Vienotībai biedra naudās samaksājis «pēc pilnas programmas» – 21 335 eiro.

Bankas Citadele «pārdošanas» menedžeris Valdis Siksnis «Vecajai» Vienotībai biedra naudās samaksājis 11 350 eiro.

Vēl Neatkarīgā šajā «kopsaimniecībā» pamanīja Leonīdu Salceviču (5000), Inesi Vaideri (21 650), Sandru Kalnieti (21 200), Arvilu Ašeradenu (16 000) u.c.