Lemberga lietā tiesa turpina iejaukties aizstāvības debašu runā

Arī advokātam Mārim Grudulim t.s. Lemberga prāvā kļūst aizvien sarežģītāk īstenot Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvību – tiesa advokātu regulāri pārtrauc, liedzot, piemēram, paust identiskus argumentus par dažādām epizodēm un pilnīgi dažādiem pierādījumiem (dokumentiem), kā arī nevēlas dzirdēt fragmentus no tiesas izmeklēšanā dzirdētajām liecībām.

Apsūdzībā minēti simtiem lēmumu, kas, pēc prokuroru domām, ir pieņemti interešu konflikta situācijā. Prokurori apsūdzībā to pamatojuši ar vieniem un tiem pašiem teikumiem, kas atkārtojas desmitiem reižu. Lēmumu pamatteksti pievienoti krimināllietas materiāliem, tomēr krimināllietas materiāliem nav pievienoti pielikumi šiem lēmumiem. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka tikai no šiem pielikumiem var saprast, kāpēc šie lēmumi patiesībā ir pieņemti – vai tur tiešām ir interešu konflikts, vai tie pieņemti Ventspils un visas Latvijas attīstībai?

Prokurori debašu runā atsaukušies uz šiem simtiem lēmumu, neskaitāmas reizes atkārtojot vienus un tos pašus argumentus. Neviens prokuroru runu vairāk nekā gada garumā nepārtrauca.

Turpretī aizstāvībai tikai retu reizi ļauj runāt bez iejaukšanās. Tiesas sēdes t.s. Lemberga prāvā notiek četras dienas nedēļā, kas visiem procesa dalībniekiem faktiski ir nenormāla slodze. Šo slodzi pirms dažiem gadiem noteica Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone; šo slodzi vispirms pērn neizturēja A. Lemberga pamatadvokāts Raimonds Krastiņš, bet pēc tam – tiesnesis Boriss Geimans. Arī advokāts Genādijs Ivankins grib tikt prom no šīs prāvas.

Pašreizējā A. Lemberga advokāta M. Gruduļa pozīcija ir tāda – ja viņš neanalizēs katru apsūdzībā pieminēto lēmumu, tad paliks neargumentēta šo lēmumu nozīme no aizstāvības redzes punkta. Tas tiesai būtu pamats balstīties vien uz apsūdzību un prokuroru argumentiem, attiecīgi taisot notiesājošu spriedumu.

Plašākā diskusija starp tiesu un aizstāvi par iepriekš minēto izvērtās šā gada 25. februāra sēdē. Tiesas parasti neiejaucas debašu runā. Tas ir viens no apsvērumiem, kādēļ diskusija tiesas zālē ir publicēšanas cienīga.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: – Lūdzu, sēdieties! Pirms jūs turpiniet savu runu, vēlos pateikt tiesas kolēģijas vārdā sekojošo, ka tiesas kolēģija jūs nepārtrauca, kad jūs runājāt par šiem… Jau sajuka. Cik jums tie lēmumi bija? Par šiem sešiem lēmumiem. Par apsūdzības sadaļu 13.2. Taču šobrīd tiesas kolēģija izsaka jums iebildumus par aizstāvības runas konstrukciju. Tiesa norāda, ka aizstāvis, runājot par šiem šodienas sešiem lēmumiem, norāda vienu un to pašu argumentāciju, uz kura pamata tiek veidota jūsu aizstāvības runa. Tiesas ieskatā jūs nodarbojaties ar liekvārdību, un tiesai ir pamats uzskatīt, ka tādā veidā jūs radāt priekšstatu par to, ka jūs vilcināt šo tiesas procesu. Pēc idejas, ja jūs norādītu kaut kādu lēmumu kopumu, kur jums būtu vienota pozīcija par aizstāvību un šiem motīviem, motivāciju, pietiktu ar to, ka jūs vienreiz nomotivētu savu pozīciju konkrētajā gadījumā, bet nevis tagad mēs klausāmies par sešiem lēmumiem, un man ir pierakstīta viena un tā pati motivācija. Tas jau nekas, ka tie lēmumi saucas dažādi, cipari viņiem citi, datumi citi, bet viss tas, uz ko jūs konstruējat aizstāvību, ir pilnīgi viens un tas pats. Tāpēc, lūdzu, ja jūs turpmāk savu aizstāvības runu veidojiet, nevajag par katru lēmumu no šiem divdesmit deviņiem, ko jūs tagad runāsiet, runāt vienu un to pašu. Pat teikumi atkārtojas!

M. Grudulis: – Godātā tiesa, man jau par viņiem ir viens un tas pats arī sakāms.

I. Jansone: – Bet vai tiešām nepieciešams norādīt par katru lēmumu pilnīgi vienu un to pašu?

M. Grudulis: – Bet ja man nav nekā cita par viņiem, ko norādīt?

I. Jansone: – Bet vai tāpēc mēs te lieki sēdēsim un klausīsimies par divsimt pāri lēmumiem vienu un to pašu teikumu?

M. Grudulis: – Godātā tiesa…

I. Jansone: – Tad varbūt konstruējiet, kādi lēmumi, jums varbūt ir kaut kāda cita motivācija, bet cik mēs ilgi klausīsimies? Mēnešiem?

M. Grudulis: – Godātā tiesa! Jūsu paziņojums mani tiešām ir pārsteidzis nesagatavotu. Vai es drīkstu palūgt 10 minūšu pārtraukumu, lai sazinātos ar klientu. Šis patiešām ir ļoti nopietns jautājums. Tādēļ es nevaru pieņemt lēmumu viens pats šajā lietā.

I. Jansone: – 10 minūšu? Jā!

10 minūšu pārtraukums! Aprunājaties, jo tik tiešām, pilnīgi viens un tas pats! 10 minūšu pārtraukums!

Pēc pārtraukuma.

M. Grudulis: – Godātā tiesa! Kā jau es minēju, tad jūsu aizrādījums mani nedaudz izsita no sliedēm. Apspriežoties īsajā pārtraukumā ar savu klientu, šajās 10 minūtēs, mēs konstatējām to, ka šie lēmumi tomēr ir dažādi, bet katra šī lēmuma izvērtējums ir svarīgs procesa rezultātam. Ja es par katru lēmumu neizteikšos, ja es palaidīšu garām kādā lēmumā kaut ko būtisku, savu novērtējumu, un tiesa pēc tam izmantos kaut vai vienu lēmumu, par kuru es neesmu pilnībā izteicies, un taisīs notiesājošu spriedumu, tad klients man noteikti varēs pārmest, ka es neesmu izpildījis savu advokāta pienākumu pēc likuma un taisnības, un labākās sirdsapziņas. Ļoti grūti būtu kaut kādā veidā citēt šīs liecības, kas satur attiecīgas ziņas, un pēc tam neizmantot šīs ziņas, lai izdarītu kādu pamatotu secinājumu. Tas, ka secinājumi ļoti bieži ir vienādi par šiem lēmumiem, es pat nezinu – nu kā es varu salikt siloģismā divas premisas un neizteikt secinājumu? Līdz ar to uz doto brīdi man nav pat tādas labas domas, kā es varētu to visu pagriezt gultnē, lai tas viss notiktu ātrāk un visiem nebūtu tik ilgi tas viss jāklausās. Bet es saprotu arī tiesas vēlmi, lai tas kaut kādā veidā tiktu racionalizēts. Ja tas tiek uzturēts tādā veidā spēkā, es tad gribētu šodien lūgt tiesas sēdi atlikt, lai es varu pa šodienu saprast, kā to visu varu pārorganizēt. Uz doto brīdi – jūs man sakāt, man risinājuma nav. Bet mana debašu runas struktūra tāda ir izveidota, un man vajag mazliet apsēsties un padomāt, parunāt arī ar klientu un saskaņot pozīciju. Tad es varētu saprast, kā to varu izdarīt, vai es to vispār varu izdarīt. Līdz ar to vai nu es turpinu šodien tā, kā es uzsāku, vai jūs man dodat laiku un es to varu kaut kādā veidā optimizēt, padomāt par to, kā es to varu izdarīt.

I. Jansone: – No jūsu paskaidrojumiem vien jau tiesa var izdarīt secinājumu, ka jūs šo runu nepārstrukturizēsiet, jo norādījāt, ka katra lēmuma analīze ir svarīga un liecību analīze ir svarīga. Tā vismaz var secināt.

M. Grudulis: – Jums lūdzu pauzi, lai es varu padomāt…

I. Jansone: – Padomāt!

M. Grudulis: – Jo uz doto brīdi man vienkārši nav atbildes, kā es to varētu izdarīt. Ja jūs man laipni norādītu, kā to darīt – bet tad jums pārmetīs, ka jūs iejaucaties aizstāvības funkciju realizēšanā.

I. Jansone: – Tāpēc jau tiesa jums norāda. Klausījāmies jūsu runu uzmanīgi par šo te 13.2. epizodi, par lēmumiem. Par sešiem lēmumiem jūs runājat, un pēc idejas secinājumi ir pilnīgi vārds vārdā vieni un tie paši. Tad kāda problēma ir pārstrukturizēt.

M. Grudulis: – Par visiem?

I. Jansone: – Tajā apjomā, kur jums ir šī motivācija viena un tā pati. Es jau nesaku, ka jums var nebūt kāda cita motivācija, bet tur, kur ir viena un tā pati!

M. Grudulis: – Es, godātā tiesa, ļoti labi to saprotu. Bet es to nevaru izdarīt tūliņ un tagad. Tādēļ, kā saka, lai vilks paēdis un kaza dzīva, lūdzu šodien man ļaut to visu saprast. Domāju, ka noteikti kādu risinājumu atradīšu. Tāds ir mans lūgums.

I. Jansone: – Tiesas kolēģija varētu tādā veidā strukturēt šo darbu šodien. Mēs līdz pusdienlaikam turpinām, kā ir, bet tāpat tiesa jums norādīs, ja jūs atkārtosieties. Un līdz rītdienai, tad jūs… Ja runā vienu un to pašu, tas nesekmē šī procesa virzību. Priekš kam runāt vienu un to pašu?

M. Grudulis: – Godātā tiesa, ja es atsaucos uz pierādījumiem, kas ir ietverti Aivara Lemberga liecībās…

I. Jansone: – Nu, atsaucaties!

M. Grudulis: – …es izdaru secinājumu, tad man lasīt viņa liecības un neizdarīt secinājumu, ja viņi man ir tādi paši? Nav loģiski!

I. Jansone: – Jums kā aizstāvim vispār ir jāizdara tikai secinājumi par liecībām. Priekš kam jūs lasāt šīs liecības? Jūs priekš tiesas, lai mēs kaut ko…

M. Grudulis: – Godātā tiesa!

I. Jansone: – …uztvertu papildus? Mēs dzirdējām šīs liecības!

M. Grudulis: – Liecības satur ziņas, kas ir pierādījumi. Saskaņā ar Kriminālprocesa 123. pantu pierādīšana ir pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus.

I. Jansone: – Nu, jā!

M. Grudulis: – Tātad man ir vienā rokā argumenti un otrā man ir pierādījumi, un es viņus jums lieku priekšā. Es arī prokuroru debašu runu pakļauju kritikai, sakot, ka tas, ko viņi dara – tā nav pierādīšana. Viņi uzskaita pierādījumus, izdara secinājumus. Tad kurš pierādīs šajā lietā? Tiesa? Tiesa to nedrīkst darīt, jo tas ir prokuroru pienākums. Nu, es pierādu pierādīšanas priekšmetā esošo faktu neesamību. Man ir jāpierāda Kriminālprocesa 123. pantā noteiktajā kārtībā. Man ir jāizmanto pierādījumi, lai pamatotu šo apstākļu neesamību. Kā es varu to darīt, ja man neļauj citēt Lemberga liecības, kuras satur ziņas, kas ir pierādījumi?

I. Jansone: – Jums neviens nav aizliedzis citēt šīs liecības.

M. Grudulis: – Jūs man tikko teicāt, ka nē.

I. Jansone: – Tiesa jums norādīja, priekš kam jūs to darāt…

M. Grudulis: – Lai pierādītu!

I. Jansone: – …ja jums ir jāizsaka savi secinājumi par pierādījumiem. Priekš kam jūs vēlreiz to visu? Tad priekš kam Lembergs ir liecinājis tiesas sēdē? Ir tiesas izmeklēšanas stadija, kur mēs klausāmies šīs liecības?

M. Grudulis: – Lembergs ir liecinājis…

I. Jansone: – Jūs varat izmantot šīs liecības savā runā, lūdzu!

M. Grudulis: – Godātā tiesa, es jau to daru! Lembergs ir liecinājis tāpēc, lai dotu man iespēju šīs liecības izmantot pierādīšanas procesā.

I. Jansone: – Tad izmantojiet, bet neatkārtojaties!

M. Grudulis: – Kā lai es to izdaru?

I. Jansone: – Izmantojiet, bet neatkārtojaties, lūdzu!

M. Grudulis: – Godātā tiesa!

I. Jansone: – Nē, mēs te nedebatējam!

M. Grudulis: – Jūs mani spīdzināt! Godātā tiesa…

I. Jansone: – Nevar runāt dienām ilgi vienu un to pašu!

M. Grudulis: – Bet, godātā tiesa, ne jau es apsūdzībā visus šos lēmumus saliku iekšā!

I. Jansone: – Jā, lēmumi ir salikti tāpēc, ka tāda ir apsūdzības konstrukcija. Bet, ja jūs gribat pamatot un aizstāvību veidot, ka jūsu klients nav izdarījis noziedzīgu nodarījumu, tad pamatojiet vienreiz, nevis simts reižu par katru lēmumu. Simts reižu vienu un to pašu, ja jūs uzskatāt, ka argumentācija ir pilnīgi identiska. Ja atšķiras, lūdzu, mēs klausāmies atšķirību, bet vienu un to pašu, priekš kam jūs to darāt?

M. Grudulis: – Tāpēc, ka es uzskatu, ka par…

I. Jansone: – Nedebatēsim vairāk un nediskutēsim! Tiesa ir norādījusi, ka viņa uzskata, ka šādā veidā aizstāvība rada tikai šķietamu iespaidu par to, ka tiek veikta aizstāvība lietā. Jūs atkārtojat vienus un tos pašus argumentus, un tādā veidā jūs vilcināt šo procesu!

M. Grudulis: – Godātā tiesa, argumenti…

I. Jansone: – Mēs lūdzam to nedarīt un kaut kā strukturēt savu runu, lai tas būtu loģiski un vienu reizi izteikts kāds atzinums.

M. Grudulis: – Tāpēc, godātā tiesa, es jums lūdzu mani palaist šodien mājās, lai es varētu saprast, kā to izdarīt!

I. Jansone: – Palaidīsim mēs jūs mājās…

M. Grudulis: – Paldies!

I. Jansone: – Līdz rītdienai izdomājiet, kā to varētu izdarīt!

M. Grudulis: – Es mēģināšu to darīt. Mans uzdevums ir ļoti izaicinošs, bet es uzdevumu sapratu un mēģināšu to darīt, jo kaut kādā veidā man šī aizstāvība ir jārealizē.

I. Jansone: – Jā! Tad uz šodienu tiesas sēdē taisām pārtraukumu līdz rītdienai.