Veselības aprūpē ierobežojumi saglabāsies
Līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam saglabāsies arī ierobežojumi ambulatorās veselības aprūpes sniegšanā. Tātad vēl vairāk nekā mēnesi ambulatoros medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai noteiktas pacientu grupas un iedzīvotāji ar akūtu veselības traucējumu. Arī plānveida stacionārajai palīdzībai pagaidām noteikts «pauzes režīms».
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka veselības ministres rīkojums, ar kuru tika noteikti ierobežojumi veselības aprūpē, tiks precizēts atbilstoši valdības lēmumam par ārkārtas situācijas pagarināšanu. Lai arī ir izskanējuši atsevišķi viedokļi, ka varētu samazināt ierobežojumus ārstu konsultāciju un izmeklējumu veikšanai, Veselības ministrija tomēr lēmuma pieņemšanā ņēmusi vērā joprojām nopietnos epidemioloģiskos riskus jaunā koronavīrusa dēļ. Veselības aprūpes iestādes, kur pulcējas pacienti ar dažādām slimībām, tomēr ir paaugstināts risks infekcijas slimību izplatībai, ko apliecina arī dati par mediķiem, kā arī pacientiem, kuri ar Covid-19 inficējušies tieši medicīnas iestādēs.
Tajā pašā laikā veselības aprūpes iestādes sastopas ar lielu pacientu neapmierinātību, jo iedzīvotāji nevar saņemt izmeklējumu vai konsultāciju, uz ko ilgi gaidījuši rindā un vēlas to saņemt klātienē, kā arī uzskata, ka viņu veselības stāvoklī ir steidzami nepieciešama ārsta konsultācija. Neatkarīgā noskaidroja, ka liela daļa ambulatorās veselības pakalpojumu sniedzēju, pirms izlemt, ko darīt ar pacientu, lūdz uzrādīt ģimenes ārsta nosūtījumu vai paskaidrot attālinātas konsultācijas veidā, kāda ir pacienta situācija, lai pēc tam, ievērojot visus drošības pasākumus, pacientu poliklīnikā pieņemtu ārsts jau klātienē.
Kopš 27. marta visā Latvijā daļēji ir ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs. Neatkarīgā rakstīja, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, un galvenie iemesli, kāpēc samazināta ambulatoro veselības pakalpojumu pieejamība, ir: pacientu un mediķu drošība, kā arī nepieciešamība turēt gatavībā un augstā mobilizācijas stāvoklī veselības aprūpes infrastruktūru un resursus gadījumam, ja rodas plašāks Covid-19 uzliesmojums un ir daudzi stacionējami pacienti smagā stāvoklī. Jāatgādina, ka šajā laikā tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tajā skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Tas nozīmē, ka netiek ierobežotas pacienta iespējas saņemt palīdzību, piemēram, pēkšņu sāpju gadījumā. Nav atceltas onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte. Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, zaļā koridora pacienti, HIV/AIDS, tuberkulozes un citi pacienti. Tiek saglabāta arī iespēja vakcinēties. Konsultācijas saņems arī lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacienti. Bet zobārstiem atļauts sniegt palīdzību tikai akūtos un neatliekamos gadījumos.
Tomēr pacientu neapmierinātība, kā arī vienkārša neinformētība par pašreizējo situāciju nemazinās, jo virknei pacientu nav iespējams nodrošināt attālinātu konsultāciju, kaut tā būtu vienkārša saruna pa tālruni. Veselības centru apvienībā pacientiem ar hroniskām slimībām veselības aprūpi iespēju robežās piedāvā attālināti, nodrošinot tiešsaistes un konsultācijas pa telefonu. Ārsts telefona sarunā ar katru pacientu pārliecinās, ir vai nav atliekama klātienes vizīte, un rīkojas atbilstoši savam – ārsta – pieņemtam lēmumam. Klātienes konsultācijas speciālisti nodrošina, ja tas secināts sarunā pa telefonu, tādā gadījumā ārsts var izlemt, ka nepieciešams izmeklējums. Līdzīgi rīkojas MFD Veselības grupa – vispirms obligāti jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai konkrēto poklīniku (pirms tam pašam nekur neiet), un mediķi izvērtēs, vai pakalpojums tiks sniegts klātienē vai vizīte tiks atlikta uz vēlāku laiku. Būtiski ierobežota ir gandrīz visu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darbība.
Veselības ministrijā notikušajā sanāksmē pārrunāti jautājumi par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. «Tā bija viedokļu apmaiņa, kas ir akūtā palīdzība un kādi pakalpojumi ir nodrošināmi klātienē ārkārtas situācijā,» pastāstīja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. Viņš arī apstiprināja, ka uz ārkārtas situācijas laiku līdz 12. maijam tiek pagarināti ierobežojumi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā (sekos precizējums veselības ministres rīkojumā). «Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana netiek sašaurināta, bet netiek arī paplašināta,» atzina O. Šneiders. «Pašlaik vēl ir pāragri runāt, ka varētu mazināt ierobežojumus vai tos atcelt, jo pārāk īss laika posms pagājis, kopš vispār šie ierobežojumi pastāv un, galvenais – epidemioloģiskie riski Covid-19 izplatībai medicīnas iestādēs joprojām ir pietiekami nopietni.»