Repatriantus šoreiz uzraudzīs daudz rūpīgāk
Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Latvijā gan ar ikdienas, gan speciāli organizētiem lidmašīnu reisiem atgriezās simtiem Latvijas valstspiederīgo, kurus īpaši uz robežas nekontrolēja un neskatījās, vai, kā un uz kurieni šie cilvēki dodas, lai divas nedēļas pavadītu pašizolācijā, tagad atbraucējiem ir nodrošināti arī speciāli autobusu reisi faktiski līdz pat mājām.
Pēc Ārlietu ministrijas aprēķiniem, Latvijā gan ar iepriekš organizētiem repatriācijas reisiem, gan patstāvīgi jau ir atgriezušies aptuveni 4000 Latvijas valstspiederīgo. Pirms un īsi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas Rīgā ielidojošos vai ar autobusiem atbraucošos Latvijas iedzīvotājus neviens īpaši neuzrunāja un neinteresējās, vai un no kādas valsts viņi atbraukuši un kurp tālāk dodas, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta punkts izmeklējumu veikšanai atceļojošajiem sāka darboties 15. martā. Šo iespēju – veikt testu uz Covid-19 – izmantoja liela daļa no ārzemēm atbraukušo cilvēku, tomēr līdz pozitīvam vai negatīvam rezultātam pagāja zināms laika posms un daļa atbraukušo devās mājup ar sabiedrisko transportu no lidostas, kā arī tālāk uz citām Latvijas pilsētām vai novadiem ar vilcienu vai autobusu. No cilvēku stāstītā izriet, ka viņi saņēma informāciju, ka ir nepieciešams pašizolēties uz divām nedēļām, bet vai viņiem ir savs transports, kā nokļūt drošā un citus neapdraudošā izolācijas vietā, – šādus jautājumus neviens neuzdeva.
Tagad pēc divu nedēļu pauzes ir atjaunoti repatriācijas reisi. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris vakar sacīja, ka Latvijas valstspiederīgo atgriešanās turpinās kontrolēti un plānojot. «Strādājam ar personu sarakstiem, primāri ar tiem cilvēkiem, kuri bija iestrēguši kādā no valstīm, kā arī tiem, kuri palikuši bez iztikas līdzekļiem,» skaidroja J. Beķeris. «Lēmums par atgriešanos ir katra individuāla izvēle.» Kopumā akūta nepieciešamība atgriezties Latvijā ir aptuveni 300 valstspiederīgajiem, no kuriem daļa atgriezās mājup ar trešdienas reisiem. Pēc J. Beķera teiktā, lielākoties tie ir cilvēki, kas bija plānojuši Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas laiku pavadīt ārzemēs, tomēr, līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu, viņi nolēmuši atgriezties. Viņu vidū ir studenti, kuriem noslēgušās apmaiņas programmas. Latvijas cilvēki atgriezās ar reisiem no Frankfurtes un Amsterdamas – kopumā ap 300 Latvijas iedzīvotāju. Vēlmi atgriezties Latvijā izteikuši arī cilvēki, kuri ārzemēs dzīvo jau ilgāku laiku, tomēr šādās situācijās Ārlietu ministrija iesaka nogaidīt, jo ārkārtas situācija nav piemērotākais brīdis atgriezties un kārtot lietas pēc ilgstošas dzīves ārzemēs.
Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir Eiropā, bet pārējie – Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. Sarežģītākā situācijā ir valstspiederīgie, kas atrodas Indijā, kur noteikti ļoti stingri iekšējie ierobežojumi un ne vienmēr atgriešanās ir iespējama, tāpēc ar katru gadījumu tiek strādāts individuāli. Patlaban 40 cilvēku cenšas atrast iespējas atgriezties Latvijā no Indijas. Tikpat sarežģīta ir valstspiederīgo atgādāšana mājup no Mjanmas, Filipīnām, Taizemes un citām valstīm.
Tāpat kā iepriekšējās reizēs Rīgas lidostā repatriācijas reisu pasažieriem būs iespēja pārliecināties par savu veselību, veicot testu uz Covid-19. Lidostā repatriantus sagaidīs NMP dienesta mobilā Covid-19 izmeklējumu telts, tomēr šo izmeklējumu veikšana ir brīvprātīga. «Covid-19 testi būtu jāveic pilnīgi visiem repatriantiem, tomēr dienests to nevar likt darīt obligāti,» atzina dienesta direktore Liene Cipule. Raugoties no veselības nozares skatpunkta, testi būtu jāveic pilnīgi visiem pasažieriem, kuri ierodas Latvijā no ārzemēm, tāpēc NMP dienests rekomendē un aicina visus nodot analīzes. L. Cipule gan nenoliedza, ka ir apspriests jautājums, vai un kā veikt šos testus obligātā, iespējams, pat piespiedu, kārtā. «Šie ir ļoti sarežģīti jautājumi [..]. Mēs, protams, aicinām visus pasažierus veikt testus, taču mums patlaban nav precīza lēmuma rīcībai situācijās, ja pasažieris kategoriski to atsakās veikt. Ņemot vērā, ka tas skar ne tikai veselības nozari, bet arī iekšlietu struktūras un pašu lidostu, tad lēmums vēl tikai top,» sacīja L. Cipule.
Pasažieru transportēšanu uz viņu dzīvesvietām, sadarbojoties visām institūcijām, organizē Autotransporta direkcija. Pēc direkcijas valdes priekšsēdētāja Kristiāna Godiņa teiktā, visi pasažieri ir apzināti, zināmas viņu dzīvesvietas. «Strādājam ar pasažieriem, lai, jau ierodoties, būtu zināma kārtība, kur iet līdz autobusam, lai cilvēki neklīstu pa lidostu,» stāstīja K. Godiņš, «atbraucēji būs sakārtoti pa autobusiem pa reģioniem, ievērojot drošības noteikumus. Pašlaik mēs redzam, ka pasažieru vidū ir pārstāvēti visi reģioni. Jārēķinās, ka ceļš prasīs ilgāku laiku.» Savukārt tos pasažierus, kuri tālāk būs plānojuši doties uz Lietuvu vai Igauniju, Valsts policijas pavadībā eskortēs līdz robežai. Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādināja, ka policijai ir informācija par repatriantu dzīvesvietām, kas nozīmē, ka policija jebkurā brīdī var pārbaudīt, vai cilvēki ievēro ārkārtējās situācijas prasības. Galvenā prasība ir ievērot 14 dienu pašizolāciju.