Covid-19 krustugunīs medicīnas maskas
Latvija iegādājusies astoņus miljonus sejas aizsarglīdzekļu – medicīniskās maskas ārstniecības personālam slimnīcās un citām iestādēm, lai sargātos no Covid-19 un ierobežotu vīrusa izplatību. Kādas tieši maskas atbildīgās iestādes iepirkušas un vai tās ir derīgas mediķiem, strādājot ar pacientiem, starp kuriem varētu būt arī koronavīrusa inficētas personas? Uz šiem jautājumiem atbild Nacionālais veselības dienests, Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca.
Lielākā daļa masku – seši miljoni no visām iegādātajām – nav domātas darbā ar Covid-19 pacientu vai aizdomīgu inficēšanās gadījumu, bet ir lietojamas kā papildu aizsardzības barjera. Tās nav nederīgas un nav izmetamas, jo atbilst noteiktiem standartiem un slimnīcās tiks izmantotas, piemēram, ambulatoro konsultāciju laikā, kad mediķim un pacientam nav iespējams ievērot divu metru distanci, bet, kā apgalvo divu Latvijas lielāko slimnīcu ārsti, kur «ķirurģiskās maskas nav nepieciešamas». Savukārt kontaktā ar Covid-19 pacientiem mediķi izmanto respiratorus (jau cits aizsardzības līmenis) un pilno aizsargtērpu.
Medicīniskās maskas iedalās trīs kategorijās. Katrai kategorijai vai tipam, kā to sauc Nacionālais veselības dienests, atbilst noteikta baktēriju filtrācijas efektivitāte. Pirmajam (I) tipam tie ir 95 procenti, otrajam tipam (II) – 98 procenti, bet trešajam (IIR) – arī 98 procenti, bet tai ir arī izturība pret šļakatām. Tātad vislielāko aizsardzību sniedz trešā tipa maskas.
«Ir izskanējis pārmetums, ka mēs iegādājāmies maskas, kas neder medicīnā, bet tas neatbilst patiesībai. Mūsu prasība bija atbilstība EN 14683 standartam un mēs pieļāvām, ka varētu piegādāt visus masku tipus, jo nevarējām atļauties pirkt tikai augstāko – IIR tipu,» situāciju ar masku iepirkumiem skaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs. Viņš skaidro, ka no šobrīd iegādātajām ķirurģiskajām maskām divi miljoni vienību ir otrā tipa maskas (tās piegādāja SIA Saules aptieka) un seši miljoni ir pirmā tipa maskas (pārējie piegādātāji). «Ir vairākas vadlīnijas – Pasaules veselības organizācija, Eiropas slimību kontroles centrs un citas, bet tās nevienā vietā nepasaka, ka mediķi nevar lietot pirmā tipa masku. Ārstniecības iestādēm attiecīgi jāprioretizē tām piešķirtie krājumi, un mūsu uzdevums ir skaidrāk uz šo norādīt,» sacīja E. Labsvīrs, piebilstot, ka mediķiem tagad ir pieejamas gan otrā tipa maskas, kuras var arī izmantot operācijās, un arī pirmā tipa maskas, turklāt operāciju zāle nav vienīgā vieta, kur maskas tiek lietotas. Pasaules veselības organizācijas mājaslapā ir vairāki, ar dažādiem datumiem izdoti skaidrojumi par aizsarglīdzekļu lietošanu, taču vienā no tiem norādīts, ka pirmā tipa maskas ir domātas pacientiem, savukārt otrā un trešā – mediķiem. Mūsu pašu Patērētāju tiesību aizsardzības centra skaidrojumā par masku un respiratoru kvalitāti teikts, ka «pirmās kategorijas (tipa) maskas drīkst izmantot tikai pacientiem un citām personām, lai ierobežotu infekciju izplatību īpaši epidēmijas un pandēmijas apstākļos, bet otrās un trešās kategorijas maskas ir paredzētas medicīnas personālam».
Tomēr ne Rīgas Austrumu slimnīcas, ne Stradiņa slimnīcas vadošie mediķi neiebilst pret slimnīcām piegādātajām maskām. Stradiņa slimnīcas ārsts un Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis norāda, ka masku lietošana medicīnā ir viens no būtiskākajiem aizsardzības elementiem pašreizējās epidēmijas apstākļos. «Maskas vairumā gadījumu lietojam situācijās, kad tiek pārkāpta divu metru robeža. Ejot tuvāk par metru, pieaug pilienu infekcijas risks. Masku lietošana ir galvenokārt tāpēc, lai cilvēks, kas ir inficēts, nevarēju pretim stāvošai personai uzpūst vai uzklepot infekciju. Maskas pašlaik rekomendējam lietot visiem medicīnas darbiniekiem un pacientiem, kuri kontaktējas ar mediķiem,» stāstīja U. Dumpis. Stradiņa slimnīcā katru dienu tiek lietoti vairāki tūkstoši masku, un, kā uzsver U. Dumpis, «pamatā nevis ķirurģiskajās operācijās, bet lai radītu barjeru starp pacientu un mediķi vai diviem mediķiem». «Nav pamata uzskatīt, ka šīs konkrētās maskas nevarētu lietot mūsu apstākļos, mēs šīs maskas lietojam kā papildu barjeru,» tā infektologs.
Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs sacīja, ka maskas tiek lietotas dažādiem mērķiem. Slimnīcā ir nodalīts «ikdienas darbs, ārstēšana un Covid-19 pacientu ārstēšana». Strādājot ar Covid-19 pacientiem vai aizdomīgiem gadījumiem, tiekot lietoti pilnīgi cita veida aizsardzības līdzekļi – respiratori, pusmaskas ar gaisa filtriem un pilns aizsargtērps. «Pirmā tipa sejas maskas ir lietojamas ikdienā kopējai drošībai, bet tās neaizvieto un nevar aizvietot tos aizsardzības līdzekļus, kuri ir darbam ar potenciālajiem Covid-19 pacientiem,» sacīja A. Višņakovs.
Veselības ministre Ilze Viņķele pilnībā uzticas Nacionālā veselības dienesta vadībai, jo saprot, kādos apstākļos pašlaik jāstrādā darbiniekiem. «Ja a priori visus valsts pārvaldes iekārtas darbiniekus uzskata par negodprātīgiem un shēmotājiem, kas tad būtu tas motīvs, lai viņi turpinātu darbu un pieņemtu lēmumus?» retoriski vaicāja ministre. Viņa atgādināja, ka Eiropas Savienība mēģināja noorganizēt kopīgu iepirkumu, bet tas izputējis nedēļu pēc uzsaukuma – ne dalībvalstis spēja vienoties, ne arī varēja atrast piegādātāju. Katra valsts palika ar savām problēmām, un sākās skrējiens pēc maskām.