Tautas kalpiem personiskais labums gūst virsroku
Lemjot par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, Saeimas deputātu vairākums noraidīja gan priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.–4. klašu bērniem, gan arī priekšlikumu valsts augstākajām amatpersonām ārkārtējās situācijas laikā neapmaksāt reprezentācijas izdevumus. Tādējādi Saeimas vairākums demonstrēja savas prioritātes. Iespēja uz laiku samazināt savas – Saeimas deputātu – algas vispār netika pieminēta.
Valsts augstākās amatpersonas ‒ Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un 13 ministri ‒ ik mēnesi papildus algai saņem apmēram 1000 eiro reprezentācijas izdevumiem, par kuru izmantošanu nav jāatskaitās. Lemjot par grozījumiem likumā Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, opozīcija izvirzīja priekšlikumu, kas paredzēja ārkārtējās situācijas laikā valsts augstākajām amatpersonām atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Saeimas vairākums šo priekšlikumu noraidīja, tāpat kā priekšlikumu ārkārtējās situācijas laikā nodrošināt brīvpusdienas 1.‒4. klašu bērniem.
Neatkarīgā jau 9. aprīlī rakstīja, ka šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers ‒ 1132, bet ministri ‒ 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Kopumā šīm amatpersonām no valsts līdzekļiem reprezentācijai šogad tiek atvelēti vairāk nekā 17 tūkstoši eiro mēnesī, visa gada laikā ‒ vairāk nekā 208 tūkstoši eiro.
Uzstājoties šī likumprojekta izskatīšanas debatēs, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka krīzes laikā ļoti svarīga ir solidaritāte. «Loģiski, ka, atsakoties no reprezentācijas izdevumiem, nevarēs ar tiem nosegt brīvpusdienas vai citus lielus, vajadzīgus maksājumus. Bet tas ir būtisks signāls sabiedrībai, ka mēs, tie, kas sēž šeit, Jēkaba ielā, smalkās telpās ar labiem datoriem strādājam, saņemam nenormāli lielas algas, un mūsu algas izskatās tiešām ļoti lielas šobrīd uz tā fona, ka vidējais dīkstāves pabalsts ir 257 eiro, ka mēs atsakāmies no liekā, no visa tā, kas nav vajadzīgs šobrīd darba pienākumu izpildei. Citādi es domāju, agri vai vēlu no algas būs jāatsakās, nevis no reprezentācijas izdevumiem,» brīdināja D. Reizniece-Ozola. Pēc viņas teiktā, valsts pārvalde arī šobrīd, krīzes laikos, dzīvo kā treknajos laikos. «Mēs neesam samazinājuši gandrīz neko, izņemot komandējumu izmaksas, kur vienkārši nevar aizbraukt. Mēs pat reprezentācijas izmaksas neesam sev ierobežojuši, un vēl tiešām puķes pasūtām. Tas nav korekti,» sacīja D. Reizniece-Ozola.
Arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Saskaņa) bija sašutis: «Tad epidēmijas laikā reprezentācijas izmaksas valsts augstākajām amatpersonām ir, bet bērniem ēst nevajag epidēmijas laikā, ja?»
Saeimas sēdes laikā izskanēja vairākas līdzīgas kaismīgas runas, taču neviens arguments no pozīcijas deputātiem, kāpēc priekšlikumi par brīvpusdienu piešķiršanu bērniem un atteikšanos no reprezentācijas izdevumiem valsts augstākajām amatpersonām šajā krīzes situācijā būtu aplami. Tomēr balsojums abiem šiem priekšlikumiem bija nelabvēlīgs. Par brīvpusdienu piešķiršanu 1‒4. klases bērniem arī ārkārtējās situācijas laikā balsoja – 32 Saeimas deputāti, pret bija 45 deputāti, bet atturējās – 11 deputāti. Savukārt par atteikšanos no reprezentācijas izdevumiem ārkārtējās situācijas laikā balsoja 29 Saeimas deputāti, pret bija 40, bet atturējās 14 deputāti.
Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka ir runājis gan ar bijušajiem ministriem un dažu labu esošo ministru, kuri stāstījuši, cik grūti savulaik ir bijis panākt, ka norma par reprezentācijas izdevumiem iegūst likuma spēku, un cik viņiem tā ir bijusi svarīga. «Tagad reprezentācija nav iespējama. Aizdomājieties, cik muļķīgi skan reprezentācijas Covid-19 laikā. Tas ir tikpat muļķīgi kā pirkt Saeimā puķu pušķus,» secināja V. Valainis.
Reprezentācijas piemaksas pie ikmēneša algas iepriekš saņēma tikai Valsts prezidents. Taču kopš 2016. gada šāda piemaksa pienākas arī premjeram, Saeimas priekšsēdētājam un visiem ministriem. Par šīs reprezentācijas izdevumu kompensēšanu netiek prasītas atskaites vai attaisnotie dokumenti, kas faktiski nozīmē, ka tā ir kā piemaksas pie algas. Šādas normas ieviešanu izstrādāja Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadītā valdība 2015. gadā, un to akceptēja iepriekšējais Saeimas sasaukums.
Valsta amatpersonu un Saeimas deputātu algas kopš iepriekšējās krīzes ik gadu ir augušas, un tas ir noticis, pateicoties vidējās algas kāpumam valstī (daļai valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojums ir tieši atkarīgs no vidējās algas, piemērojot katram amatam noteiktu koeficientu). 2016. gadā pēc L. Straujumas valdības rosinājuma Saeima būtiski palielināja algu aprēķināšanas koeficientu premjera, ministru un parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju pamatalgu aprēķināšanai.
Šogad amatpersonu algu aprēķināšanā ir ieviestas nelielas korekcijas, proti, tiek ņemta vērā arī inflācija, bet Saeimas deputātu pamatalgas ir saglabātas pagājušā gada līmenī, tas ir, 2963 eiro uz papīra, neskaitot piemaksas par amatu pildīšanu, kā arī transporta un mājokļa īres kompensācijas.