Karogi pār Latviju! Svētku dienās augstākajos torņos tradicionāli plīvos valsts karogs
Šonedēļ Latvijas augstākajos torņos tiek pacelti valsts karogi, lai simboliski sveiktu iedzīvotājus Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienā, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Dažāda izmēra karogi tiek pacelti Rēzeknes, Daugavpils, Valmieras, Cesvaines, kā arī Tukuma, Sabiles, Dunalkas, Siguldas, Ulbrokas, Kuldīgas, Liepājas, Ventspils, Viļānu, Preiļu, Līvānu, Viesītes un Jelgavas radio un televīzijas torņos, kā arī vienīgajā Rīgas kultūrvēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā 14.
Valsts augstākajos torņos Rīgā, Valmierā, Rēzeknē, Cesvainē, Ulbrokā, Kuldīgā un Daugavpilī plīvos 3x6metrus plaši valsts karogi. Visi torņi ir vairāk nekā 200m augsti, turklāt Cesvaines torņa, kas atrodas arī teju 200m virs jūras līmeņa, karoga masts ir arī augstākais punkts Baltijā.
4.maija rītā ap plkst. 8.00 arī Zaķusalas TV tornī tiks pacelts valsts karogs. Zaķusalas TV torņa karoga masts ir augstākais karoga masts Eiropas Savienībā un 4.maijā karogs tajā plīvos jau sesto reizi. Tradīcija pacelt karogu Zaķusalas TV tornī aizsākta 2014.gada nogalē un pēc tam ik gadu 4.maijā un 18.novembrī tornī plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Kopš 2018.gada novembra karogi tiek pacelti arī citur Latvijā, kur torņos izveidoti speciāli karoga masti, kā arī apgaismojums diennakts tumšajam laikam.
“Karogu pacelšana augstākajos torņos jau ir izveidojusies par skaistu un svinīgu svētku tradīciju, ko gaida arī iedzīvotāji. Torņi, kuri atrodas Latvijas pilsētās, gadu desmitu laikā kļuvuši par neatņemamu pilsētvides objektu, dažviet arī simboliski par bākuguni, ko ierauga pirmo, kad no tālienes atgriežas mājās. Kopš karogus Latvijas pilsētās pacēlām pirmo reizi, ik gadu pie mums vēršas arī vietvaras ar lūgumu pacelt karogu arī pilsētas svētku un citu nozīmīgu notikumu laikā. Valstiskuma apziņa reģionos ir ļoti stipra un būtiska. Tornī plīvojošs karogs ir ne vien skaista svētku rota pilsētai, bet arī iedvesmas, valstiskuma un kopības avots,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Karoga pacelšanu nereti ietekmē laikapstākļi, jo darbs augstumā nav iespējams, ja vēja ātrums pārsniedz 12 metrus sekundē, taču gan pagājušajā gadā, gan šogad laikapstākļi ir atbilstoši un labvēlīgi gan karoga pacelšanai, gan tam, lai tas plīvotu un būtu labi redzams arī no attāluma.
Ulbrokā, kas ir augstākais LVRTC masts, karoga pacelšana aizņem visilgāko laiku, tā kā viss 205m kāpiens augstkāpējiem jāmēro kājām. Citos torņos daļa augstuma tiek mērota ar īpašiem pacēlājiem. Savukārt Siguldā, kur torņa būve atšķiras no citiem LVRTC torņiem, jo tornis ir betona konstrukcija, kuras pašā galā atrodas raidošās iekārtas, kā arī 2018.gadā izveidotais karoga masts, augstkāpējiem jākāpj vien daži metri.
Simboliski Siguldā karogs plīvo vienmēr un ar Siguldu arī saistās īpašs karoga stāsts, jo septiņdesmito gadu sākumā, kad tornis tika uzbūvēts, sākotnēji tam tika izveidots aviācijas signālkrāsojums, kas atgādināja neatkarīgās Latvijas karogu. Tas esot radījis lielu sašutumu valdošās partijas pārstāvjos un pēc dažām dienām trīs krāsu joslas tika papildinātas ar vēl vienu baltu un vēl vienu sarkanu joslu. Tomēr, lai cik joslas krāsotu, simboliski karoga un neatkarības dvesma, kā arī leģenda par karogu Siguldas tornī vienmēr ir palikusi. Karoga stāsti ir teju visiem LVRTC torņiem, tostarp Zaķusalas TV tornim, kur padomju gados pretēji rīkojumiem tā arī netika pacelts padomju Latvijas karogs! LVRTC darbinieki var lepoties, ka LVRTC torņos plīvojuši tikai no brīvas gribas pacelti karogi.
Foto: F64