Dīkstāves pabalsts bez drošības spilvena
Dīkstāves pabalsts ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek piemērots īpašos krīzes apstākļos un no kura netiek maksāti nodokļi. Taču nodokļu nomaksa iedzīvotājiem ir svarīga no vairākiem aspektiem – lai viņi būtu sociāli aizsargāti un, dodoties pelnītā atpūtā, saņemtu pensiju, kā arī atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot attaisnotos dokumentus par ārstniecībā un izglītībā iztērēto summu.
Pašreiz spēkā esošā likumdošana paredz, ka dīkstāves periods, par kuru ir tiesības pretendēt uz dīkstāves pabalstu, ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju. Ja šī norma netiks mainīta un netiks pagarināta arī ārkārtējā situācija valstī, tad maksimālais laiks, par kuru darba ņēmēji varēs saņemt dīkstāves pabalstu ar visām no tā izrietošajām sekām, būs nepilni divi mēneši.
7. maijā Ministru kabinets iecerējis uzklausīt Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvo ziņojumu un, iespējams, pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.
Dīkstāve bez pensijas kapitāla
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte „Neatkarīgās” bažas daļēji apstiprina: „Dīkstāves pabalsta saņemšanas laikā netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Līdz ar to šis laiks neveido cilvēka apdrošināšanas stāžu, kas tiek ņemts vērā, piešķirot vecuma vai invaliditātes pensiju, kā arī netiek palielināts vecuma pensijas kapitāls, no kura atkarīgs vecuma pensijas apmērs.
Savukārt, pieprasot vēlāk kādu no sociālās apdrošināšanas īstermiņa pakalpojumiem, dīkstāves pabalsta saņemšanas periods netiks ņemts vērā, aprēķinot attiecīgo pabalstu. Izvērtējot tiesības uz kādu no pabalstiem, piemēram, slimības, dīkstāves pabalsta saņemšanas laiks, ja nepieciešams, tiks ņemts vērā kvalifikācijas perioda noteikšanā.”
Mazākas iespējas atgūt attaisnotos izdevumus
Savukārt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (ārstniecības pakalpojumiem un citiem) taksācijas gadā var atgūt tikai tad, ja šis nodoklis ir iekasēts. „Tas nozīmē, ka atmaksājamo summu ietekmē iekasētā nodokļa apmērs taksācijas gadā. Turklāt jāņem arī vērā, ka attaisnotajiem izdevumiem ir gada norma (maksimālā 600 eiro) un attaisnoto izdevumu kopējā summa nevar būt lielāka par 50 procentiem no gada apliekamā ienākuma. Nodokli atmaksā pēc 20 procentu likmes, un atmaksājamā nodokļa summa nevar pārsniegt taksācijas gadā samaksāto nodokļa summu. Tāpēc jāpievērš uzmanība, kāds ir bijis gada apliekamais ienākums, kāds piemērots gada neapliekamais minimums un vai nodoklis vispār ir maksāts,” „Neatkarīgajai” uzsver Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. VID rekomendē sekot līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst katras personas kopējiem gada ieņēmumiem.