Bažas: Vai pēc Covid-19 samazinās slimnīcu skaitu

Pašvaldību slimnīcas pauž bažas par Veselības ministrijas plānoto reformu, kuras rezultātā slimnīcās Latvijas reģionos varētu samazināt pašreizējo aprūpes līmeni, tādējādi ciestu pacienti. Veselības ministre Ilze Viņķele izteikusies, ka “Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa”, vēlāk precizējot, ka slimnīcu līmeņu reformas gaitā reģionālo slimnīcu un gultas vietu skaits, kā arī speciālistu pieejamība samazināta netiks.

Jau šā gada sākumā veselības ministre par lielu izaicinājumu veselības nozarē nosauca slimnīcu līmeņu pārskatīšanu. Tad notika vērienīga, līdz šim nebijusi slimnīcu vērtēšana, kur “ar vislielāko rūpību, objektīvi un bezkaislīgi tika novērtēta katra slimnīca”. Veselības ministrija sāka pārskatīt katras slimnīcas sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, konkretizējot, kādi pakalpojumi un kādā apmērā slimnīcās tiek sniegti. Rezultātā bija plānota slimnīcu līmeņu pārskatīšana, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgā, proti, universitāšu klīnikās, un daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Vai slimnīcām atņems dežūrārstus?

“No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt,” saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš norāda, ka ir izskanējuši pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās. “Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu,” saka J. Kalējs. “Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca.”

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā, bet tas varot rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos. Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu.

Nostalģija vai reāls drauds

“Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā,” situāciju iezīmē Jevgēnijs Kalējs, atgādinot gan iedzīvotāju protestus pret slimnīcu reformu vēl salīdzinoši nesenā pagātnē. Kopš tā laika faktiski nepārtraukti skan tāds kā trauksmes zvans par to, ka kādai no slimnīcām varētu samazināt aprūpes līmeni un līdz ar to arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

“Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk,” atzīst J. Kalējs. Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti.

Arī Covid-19 parāda vājās vietas

Veselības ministre Ilze Viņķele sarunās ar pašvaldībām norādīja, ka krīze ir spilgtāk izgaismojusi vairākas vājās vietas, līdz ar to šo laiku var izmantot, lai, kopīgi strādājot, nepilnības novērstu un iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe. Vājās vietas, visticamāk, uzrādījusi Veselības inspekcija, kas inspicējusi slimnīcas un pārbaudījusi to darbu Covid-19 epidēmijas laikā. Vairākas slimnīcas jau paudušas neapmierinātību ar to, kā šajā saspringtajā laikā viņus kontrolē, nevis sniedz atbalstu.

Pēc ministres teiktā, Covid-19 ietekmē lielāku nozīmi ir ieguvušas iepriekš nozarē aizsāktās reformas, tostarp slimnīcu līmeņu pārskatīšana.

Lai gan ir slimnīcas, kuras savas funkcijas pilda apzinīgi, Veselības inspekcijas īstenotajās pārbaudēs atklājies, ka nereti konkrēta medicīniskā palīdzība tiek sniegta “tikai uz papīra”, tāpat pārbaudēs atklājies, ka nereti ir tik zems noslogojums, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas. Tuvākajās nedēļās Veselības ministrija plānojusi valdība ziņot par Veselības inspekcijas pārbaužu secinājumiem, un vasarā būs laiks sagatavošanās darbam, lai reformu īstenotu. Veselības ministre gan atzina, ka reformas gaitā nav plānota nevienas slimnīcas slēgšana, nav plānots samazināt gultu skaitu vai mazināt speciālistu pieejamību. Tomēr ir jāatrod risinājums, lai ieguldītie resursi būtu efektīvi izlietoti un pacienti atbilstoši veselības traucējumam saņemtu visatbilstošāko un labāko medicīnisko palīdzību. Ministre gan neslēpa, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās būtu jāuztur diennakts režīmā strādājošas uzņemšanas nodaļas.

Veselības ministrijā Neatkarīgajai precizēja, ka atbilstoši janvārī apstiprinātajam plānam līdz oktobrim slimnīcu darbs tiek vērtēts un izmaiņas plānotas tikai no nākamā gada 1. janvāra.

FAKTI

Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestādes

5. līmenis: P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

4. līmenis: Vidzemes, Jelgavas un Rēzeknes slimnīca, Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes un Liepājas reģionālā slimnīca

3. līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca

2. līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca

Avots: Latvijas Slimnīcu biedrība

Foto: F64