Aizdomas par spiedienu uz katoļu baznīcu, lai tā mainītu viedokli Pēterbaznīcas jautājumā
Turpinot vētīt Pēterbaznīcas jautājumu, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas bīskapu kolēģija un Romas katoļu baznīcas Latvijas bīskapu konference vienojusies, ka Sv. Pētera baznīcas galvenā misija ir būt par dievkalpošanas un pielūgsmes vietu. Vienlaikus redzams, ka Romas katoļu loma baznīcā aizvien varētu būt nenozīmīga, kas rada bažas par to, ka uz katoļiem varētu būt izdarīts spiediens, iespējams politisks, lai tie mainītu savu viedokli Pēterbaznīcas jautājumā.
Kā zināms, jau 2017. gada, kad Pēterbaznīcas jautājums vēl tika skatīts salīdzinoši nesteidzīgi, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs aicināja likumprojektā iekļaut punktu, kas nosaka, ka “reliģiskās darbības” šajā baznīcā var veikt gan evaņģēliski luteriskā Baznīca, gan Romas katoļu Baznīca. Turklāt likumam jāparedz līdzvērtīgas iespējas abām baznīcām īstenot savas “reliģiskās darbības” Sv. Pētera baznīcas telpās. Arī 2021. gada 7. decembrī Stankevičs atkārtoti uzsvēra to, ka Romas katoļu baznīca nepretendē uz īpašuma tiesībām uz Sv. Pētera baznīcu, bet redz dievnama nākotnes sūtību kā kopīgas lūgšanas vietu ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, rūpējoties, lai Sv. Pētera baznīca kļūst arvien vairāk par kristiešu vienotības un ekumenisma simbolu.
Pāris dienas vēlāk, 2021. gada decembrī, arī Romas katoļu baznīcas Latvijas Bīskapu konference pauda savu viedokli, kurā uzsvēra, ka “jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.” Tādējādi katoļi pavēstīja, ka vēlas, ka lai gan Romas katoļu Baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, savstarpēji vienojoties, varētu veikt reliģiskās darbības šajā dievnamā.
Tāpat, cienot patiesību, Bīskapu konference lūdza pienācīgi atzīt un novērtēt baznīcas vēsturiskos faktus. Konkrēti to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca 1209. gadā un tāda tā palika līdz brīdim, kad 1524. gadā kļuva par Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnamu.
Tādējādi katoļi ne reizi vien apliecinājuši, ka ir ieinteresēti Pēterbaznīcas dzīvē un vēlas, lai gan LELB, gan Romas Katoļu baznīca uz vienlīdzīgiem principiem varētu īstenot savas reliģiskās darbības Rīgas Sv. Pētera baznīcā.
Vienlaikus nezināmu iemeslu dēļ katoļi jau š.g. janvārī ir parakstījuši deklarāciju ar LELB, ka gadījumā, ja īpašuma tiesības tiks noteiktas LELB un tās sastāvā esošās vācu draudzes nodibinājumam, tad, tikai pēc viesmīlības principa un saskaņojot ar LELB, Sv. Pētera baznīca var būt atvērta atsevišķiem Romas katoļu baznīcas dievkalpojumiem.
Vai tiešām katoļiem, kas ir Pēterbaznīcas dibinātāji, tātad – vēsturiskie īpašnieki, baznīcā vajadzētu ieņemt vien viesu statusu? Vai varētu būt tā, ka kāda spiediena rezultātā, iespējams politiska, katoļi gatavi pakļauties LELB prasībām?
Jāatgādina, ka atsaucoties uz Latvijas katoļu Baznīcas Bīskapu konferences atklāto vēstuli, Saeimas deputāti Edmunds Teirumnieks (NA) un Janīna Kursīte-Pakule (NA) iesnieguši priekšlikumu Pēterbaznīcu nodot katoļu un luterāņu kopīgā pārziņā, kas bija nepatīkams pārsteigums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam (JV), kas, kā runā, pat meklējis veidu, kā atsaukt šos likumprojekta papildinājumus.
Vai tiešām Saeima, LELB un citi iesaistītie tik ļoti baidās no katoļu klātbūtnes baznīcā, ka gatavi tos pierunāt izmantot kompromisus, kas patiesībā katoļus izstumj no pilnvērtīga statusa sevis celtajā baznīcā?