Aizdomīgie “Rīgas mežu” un “Latvijas valsts mežu” darījumi met ēnu pār visu mežsaimniecības nozari

Nesen kļuva zināms, ka starp mežu apsaimniekotāju “Rīgas meži” un atsevišķiem kokapstrādes uzņēmumiem notikuši aizdomīgi darījumi, kad mežu apsaimniekotājs it kā tiem augstvērtīgu produktu pārdevis par brāķa produkcijas cenām. Kaut arī kopš TV3 raidījuma “Nekā personīga” atklājuma pagājušas jau vairākas dienas, “Rīgas meži”, ne iesaistītie uzņēmumi nav snieguši plašāku skaidrojumu par žurnālistu atklāto.

Kā zināms, TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien ziņoja, ka “Rīgas meži” kokzāģētavā “Norupe” vismaz 4% no mežizstrādes saņemtās produkcijas ir brāķis. Zāģētavas apaļkokus izbrāķē pārāk lielas līkumainības, metāla ieslēguma vai nestandarta garuma dēļ. Taču kokzāģētava “Norupe” nespēj pārstrādāt arī augstvērtīgus savos mežos nocirstos skujkokus pārāk lielā diametra dēļ. Un tos “Rīgas meži” pārdod kokrūpniekiem, kuri uzvarējuši uzņēmuma Mežizstrādes nodaļas organizētajās izsolēs.

“Nekā personīga” zināms, ka visbiežāk “Rīgas mežu” brāķētos apaļkokus izsolēs ieguvuši pieci uzņēmumi – AS “Stora Enso Latvija”, SIA “PATA”, SIA “Gaujas koks”, SIA “BSW Latvia” un SIA “Rettenmeier Baltic Timber”.

Viens no uzņēmumiem, kas visbiežāk uzvarējis “Rīgas meži” rīkotajās izsolēs ir SIA “PATA”, ko vada kokrūpnieks Uldis Mierkalns. Tā, piemēram, pērn decembrī, novembrī, kā arī šī gada janvārī un februārī “PATA” vairākkārt uzvarējusi piedāvājumā par kokmateriālu iegādi ar piegādi pie pircēja. Mierkalns noliedz, ka būtu iepirkta brāķēta produkcija.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, kas “Rīgas mežu” valdei pievienojās šā gada sākumā, gan zina stāstīt pavisam savādāk. Proti, viņa min gadījumu, kad februārī atcēla kādu izsoli, jo tās rezultāts likās aizdomīgs. Bērza finierklučus SIA “PATA” nosolīja par 50 eiro par kubikmetru, lai gan tās pašas kategorijas finierklučus vēl janvārī šī pati kompānija pirka par 90 eiro kubikmetrā no tiem pašiem “Rīgas mežiem”.

“Un ir viens tāds nopietns gadījums, kas notika februārī, tad, kad es biju vienīgā paraksttiesīgā valdes locekle, jo abi pārējie bija uz darba nespējas lapas. Tad bija tādi e-pasti par bērzu kluču izsoles rezultātiem, kur piedalījies tikai viens pircējs. Un viņš arī nosolījis cenu, kas pat zem tās mūsu saucamās “slēptās cenas” ir bijis no 25 līdz 30 eiro par kubikmetru zemāka cena. Un tad sākās ofensīva no realizācijas daļas un no viena valdes locekļa Jura Buškevica kunga ar tekstiem, ka es esmu cilvēks bez pieredzes šajā tirgū un ka šī labākā cena, kāda ir iespējama. Es šo izsoli atcēlu un pateicu, ka tādu līgumu mēs neparakstīsim,” raidījumam norādīja Skudra.

Aizdomas par sarunātiem iepirkumiem plašāk nav komentējuši arī citi uzņēmumiem, lai gan uz to fona visnotaļ izceļas tieši “PATA”. Jo šis nav pirmais aizdomīgais darījums, ar ko saistāms “PATA” vārds – pret šo uzņēmumu jau šobrīd izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

2020. gada maijā raidījums “Nekā personīga” jau vēstīja par “Latvijas valsts mežu” rīcību papīrmalkas tirgū, proti, jau vairākus gadus “Latvijas valsts mežos” ražotās papīrmalkas eksports uz Skandināviju notiek ar viena uzņēmuma starpniecību, apejot konkurenci. “Latvijas valsts meži” “tehnoloģisko koksni” atļāva pirkt tikai tiem, kam ir ražotnes pārstrādei. Izņēmums bija Mierkalnam piederošā “PATA” un “Pata Board”. Savas pārstrādes rūpnīcas viņam nav, taču pie tehnoloģiskās koksnes viņa firmas tika.

Sanāk, ka šis ir jau otrais atklātais aizdomīgais darījums, kurā iesaistīts vārds “PATA”. Vai tā varētu būt sakritība, vai jau to var dēvēt par likumsakarību? Un kāpēc uz notiekošo nozarē vēl nav reaģējusi Zemkopības ministrija vai Konkurences padome? Vai tiešām šādas, iespējams, sarunātas vienošanās tagad vajadzētu uzskatīt par normu?