Aizsargmasku krīze novērsta, bet vajag rezerves vismaz trim mēnešiem
Latvijas slimnīcās un noliktavās esošās individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu rezerves ir aptuveni mēnesim, bet ar to nepietiek – rezerves būtu jātrīskāršo, norāda Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs.
Situācija mainās katru nedēļu, jo Latvija gan saņem Covid-19 epidēmijas ierobežošanai paredzēto aizsardzības līdzekļu kravas, bet tās mēdz arī kavēties ar transportēšanu saistītu iemeslu dēļ. Tomēr E. Labsvīrs izslēdz tādu varbūtību, ka slimnīcām draudētu masku un aizsargtērpu izsīkums.
Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijā izveidota sistēma, kuras ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests apkopo datus, kam un kādos apjomos nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi (maskas, respiratori, aizsargtērpi) un dezinfekcijas līdzekļi, bet Aizsardzības ministrija ir atbildīga par centralizēto iepirkumu. VUGD veido arī prioritāro iestāžu, kuras ar maskām jānodrošina vispirms, sarakstu, un tajā pirmo vietu ieņem slimnīcas un ārstniecības iestādes. Tām seko labklājības nozares iestādes, piemēram, sociālās aprūpes centri, un pašvaldības. Latvijā katru nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru, šādus datus apzinājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUDG). Nedēļā ir vajadzīgi arī 100 000 kombinezonu, bet pārējie individuālie aizsarglīdzekļi ir nepieciešami mazākos apjomos, pastāstīja VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis. Veselības nozarei ir vajadzīgi 40 procenti no visiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt Labklājības ministrijai un tās pakļautībā esošajām iestādēm – 37 procenti. Analizējot pašvaldību pieprasījumu, secināts, ka pašvaldībām lielākoties ir nepieciešamas sejas maskas (57 procenti no visa pieprasījuma).
«Mums ir rezerves mēneša patēriņam, bet ar to nav pietiekami – rezerves vajag trīskāršot, tāpēc jāturpina iepirkumi,» secināja Nacionālā veselības dienesta direktors E. Labsvīrs. «Krīze ar šo aizsarglīdzekļu pieejamību ir novērsta, un es izslēdzu iespēju, ka slimnīcas varētu palikt bez maskām.» Tiesa, no E. Labsvīra stāstītā izriet – lai arī iepirkumi tiek veikti, ne vienmēr kravas atnāk noteiktajā termiņā, notiek kavēšanās ar transportēšanu saistītu iemeslu dēļ. Līdz šim ir saņemtas divas kravas, kas jau izdalītas Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstiem. Līdz šim aizsarglīdzekļi jau ir izsniegti arī sociālās aprūpes centriem. «Tās ir vietas, kur personālam un hroniskiem slimniekiem ir vislielākais risks saskarties ar Covid-19 inficētiem pacientiem,» teica E. Labsvīrs. Viņš atzina, ka pašlaik šo kravu pasūtīšana ir «zināms izaicinājums» un Latvija nav izņēmuma situācijā.
To apliecināja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons: «Ņemot vērā, ka šīs maskas pasaulē ir ļoti pieprasītas, lielākais izaicinājums ir to transportēšana, jo dažas valsts liedz pārvadājuma atļaujas.» Pēc viņa teiktā, ja Latvijā ienāk visas līdz šim pasūtītās kravas, tad Latvijā būs rezerves vienam mēnesim. J. Garisons informēja, ka ir sākta arī dezinfekcijas līdzekļu iegāde. Atšķirībā no maskām, kas lielākoties tiek importētas, dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plānots veikt no vietējiem ražotājiem. Nākamnedēļ varētu sagatavot un noslēgt pirmos līgumus un sākt trīs mēnešiem paredzētu rezervju uzkrāšanu.
Jāatgādina, ka ar premjerministra rīkojumu ir uzdots Veselības, Aizsardzības un Labklājības ministrijai nekavējoties nodrošināt ārstniecības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (pansionātus) un ģimenes ārstus ar individuāliem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Ministru prezidents VUDG ir uzdevis apzināt ilgtermiņā nepieciešamo ķirurģisko masku apjomu un veidus, tajā skaitā arī vērtējot nepieciešamību nodrošināt visus Latvijas iedzīvotājus ar atbilstošām aizsargmaskām. Premjers ir uzdevis Ekonomikas ministrijai veicināt masku un citu aizsarglīdzekļu ražošanu Latvijā. Pats svarīgākais ir panākt ķirurģisko masku ražošanas paplašināšanu vietējā tirgus vajadzībām. «Tas nodrošinās lielāku mūsu neatkarību no iepirkumiem citās valstīs un ekonomikas attīstību,» teica K. Kariņš. Pašlaik ķirurģiskās maskas ražo Liepājā un Ventspilī, liecina Pašvaldību savienības informācija.