Aktuālie temati civilajās un administratīvajās tiesvedībās

Uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai valstī, ir mainījušies arī iemesli un iegansti, kuru dēļ Latvijas iedzīvotāji ir ar mieru tērēt savus nervus un naudu, vēršoties tiesā. Temīdai nav iespēju izvairīties no gadījumiem, kad tiesvedība tiek rosināta nevis patiesības noskaidrošanai, bet kā rīks sliktu savstarpējo attiecību kārtošanā. Un tomēr arī būtisks vispārējs labums tiek panākts caur tiesu, no vienas lietas atvasinot universālu juridisku risinājumu, piemēram, pārtraucot banku piekoptās shēmas kredītņēmēju paverdzināšanā.

Augstākā tiesa ir pēdējā nacionālā instance, kurā meklēt taisnību vai risinājumu savai problēmai. Tradicionālajā mediju dienā tās vadība izklāstīja tiesāšanās aktualitātes. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs stāstīja par civillietu problemātiku, kur vienas personas satiekas ar citām. Savukārt Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa – par nozīmīgākajām lietām personu domstarpībās ar valsts pārvaldi.

Administratīvajām tiesām šogad aprit 15 gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu, ko šīs tiesas ir devušas Latvijas cilvēkam. Vai valsts pārvalde sākusi strādāt labāk tāpēc, ka iedzīvotājiem iedota iespēja apstrīdēt tās lēmumus tiesā? Kopumā atbilde ir apstiprinoša. Augstākās tiesas novērojumi liecina, ka ierēdņu izpratne par cilvēktiesībām un saviem pienākumiem pret sabiedrību kopumā uzlabojas. Tāpat arī iestāžu darba kultūra un ierēdņu izdoto administratīvo aktu argumentācija. Tomēr joprojām netrūkst gadījumu, kad ierēdņi komunikācijā ar iedzīvotājiem uzvedas pavirši, augstprātīgi, pat nenorādot, kā viņu pieņemto lēmumu pārsūdzēt. Un tad iedzīvotāji paši to noskaidro – par mācību šim ierēdnim un viņa iestādei.

Viļņiem no cietumiem

Daudz lietu pagājušajā gadā ir rosināts tieši par informācijas nesniegšanu. Arī nodokļu aprēķinu pamatotību. Uzņēmēji tiesājas saistībā ar publiskajiem iepirkumiem – par favorītismu pašvaldību pasūtījumos. Diemžēl šīs kategorijas lietās tiesām ir sarežģīti palīdzēt netaisnības ietekmētajiem. Ir acīmredzams fakts, ka konkrētā pasūtījumā tiek spēlēts acīmredzami par labu vienam konkrētam izpildītājam, taču visi papīri ir kārtībā, un tiesa vērtē papīrus – pierādījumus, nevis sajūtas.

Plašu darba lauku tiesām nodrošina ieslodzījuma vietu sistēma. Iespējams, kādi cietumos iesēdināti juristi nodarbojas ar šo jaunradi, iespējams, advokāti palīdz ar informāciju, taču ziņas par Eiropas tiesu instancē uzvarētām prāvām viļņveidīgi apskalo cietumus. Un tad Latvijas tiesas saņem daudz līdzīga rakstura sūdzību: par pārapdzīvotību, par higiēnas preču trūkumu, par ēdiena kvalitāti, par sociālo izolētību, par tikšanās laika ierobežojumiem un tādā garā.

No kopīpašuma jāizvairās

Daudz administratīvo lietu tiek rosināts saistībā ar nekustamo īpašumu un būvniecības procesu – atteiktām būvatļaujām un uzliktiem ierobežojumiem. Cilvēcisks padoms no Augstākās tiesas – pēc iespējas ir jāizvairās no kopīpašuma, jo šī labklājības forma sistemātiski nonāk līdz konfliktiem. Piemēram, mājai četri īpašnieki, viens tiek sodīts par patvaļīgu būvniecību, bet sodu par savu rīcību vēlas dalīt ar pārējiem.

Cilvēki uz tiesu dodas arī ļoti personiskas dabas problēmu risināšanai. Laulāto strīdiem pa vidu ir Bāriņtiesa ar savu lēmumu, bet pats bērns bieži vien paliek otrajā plānā un strīdniekiem ir vairāk savstarpējās cīņas ierocis. Nav runa par to, kas būtu vislabāk viņam. Joprojām aktuālas ir personvārdu rakstības lietas. Sievietes vēlas uzvārdu vīriešu dzimtē. Nezin kādēļ vīrieši sieviešu dzimti – nē. Tāpat daudz esot pilsonības lietu, piemēram, saistībā ar Latvijas ārzemju pasu izsniegšanu Latvijas okupācijas periodā. Šīs patiešām ir aktuālas lietas, kurās tiesa ar savu lēmumu var būtiski atvieglot dzīvi kādam cilvēkam. Taču netrūkst arī gadījumu, kad tiesāšanās ir pašmērķis. Kad cilvēks teju reizi mēnesī nes iesniegumu tiesai par jebko vai arī tiesājas par pilnīgām muļķībām. Piemēram, kāds robežsargs izgājis pilnu riņķi pa tiesām, jo bija saņēmis disciplinārsodu par datorspēļu spēlēšanu un video skatīšanos norīkojuma laikā. Vainu atzina, bet sodam nepiekrita. Un līdzīgi kāds personāžs (turklāt publiski pazīstams) esot tiesājies par to, ka viņam aizliegts ienākt tiesā ar ieroci.

Arī tiesai sava taisnība

Protams, vairumā gadījumu cilvēki vēršas tiesā pēc taisnības, un katrai pusei tā vienmēr ir sava. Bet tiesas uzdevums ir atrast taisnīgu risinājumu.

Un te vietā Aigars Strupiša padoms attiecībā uz civillietām, kurās darbojas sacensības princips. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pierādījumus, lai domstarpību gadījumā būtu iespējams pierādīt taisnību. Klasisks piemērs – nauda tiek aizdota ar pārskaitījumu, ko apliecina banka, bet it kā atdota skaidrā. Un aizdevējs apgalvo, ka neko nav saņēmis. Ja nebūs pat ar roku rakstīta papīra gala ar parakstu, skaidrs, ka tiesa lems, balstoties uz vienīgo dokumentu – bankas izdruku. Bet patiesība paliks karājamies gaisā. No civillietām kopumā esot redzams, ka krīze valstī ir beigusies. Prasību par neapmaksātām parādsaistībām kļuvis mazāk. Un arī banku nekaunība ir iegrožota. Pateicoties iedibinātajai tiesu praksei un arī izmaiņām likumdošanā, vairs nav iespējama situācija, ka aizdevējs ar nolūku ilgstoši neatprasa parādu un tad pēkšņi piestāda kosmisku rēķinu. Ir ieviests triju gadu noilgums un arī procentu griesti.

Klibo papīru kvalitāte

Daudz civillietu tiesās nonāk saistībā ar zemes piespiedu nomu. Tā ir problēma, jo taisnīga denacionalizācija šobrīd pārtapusi slikti regulētā biznesā. Pašlaik Augstākajā tiesā ir viena lieta, kas saistīta ar noilgumu, un uz lēmumu tajā gaida daudzas zemāka līmeņa tiesas. Vēl otrā saistītā jautājumā – par to, vai zemes piespiedu nomai plusā drīkst iekasēt pievienotās vērtības nodokli, tiesa atbildējusi noliedzoši – nedrīkst.

Daudz lietu ir arī par valdes locekļu atbildību, un tiesas saka – fiziska persona nedrīkst slēpties aiz SIA. Tātad vairs nav iespējama shēma – sazogamies, likvidējam firmu, un visi gali ūdenī.

Būtiska problēma, ko konstatē tiesas, jau sākoties procesam, ir prasības pieteikuma kvalitāte. Pirmajā instancē to vēl iespējams pielabot, bet nākamajās – apelācijā vai kasācijā – vairs nekādi. Tas nozīmē – par šiem tekstiem ļoti rūpīgi jādomā, jo no tiem atkarīgs rezultāts.

A.Strupišs gan atgādina, ka objektīvās patiesības noskaidrošana reizēm ir neiespējama. Iespējama tikai juridiskā patiesība, kas var neapmierināt gan vienu, gan otru pusi. Un nav brīnums, ka ar tiesu lēmumiem vairāk nekā 50% strīdnieku paliek neapmierināti. Ja kāds prāvā vinnē, otrs zaudē. Gandrīz vienmēr.

UZZIŅAI

Izskatāmās lietas Augstākajā tiesā 2018. gadā

Administratīvo lietu departaments

Neizskatīto lietu atlikums gada sākumā 869

Saņemto lietu skaits 850

Pabeigto lietu skaits 761

Neizskatīto lietu atlikums gada beigās 958

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums (dienās) 348

Civillietu departaments

Neizskatīto lietu atlikums gada sākumā 745

Saņemto lietu skaits 1336

Pabeigto lietu skaits 1388

Neizskatīto lietu atlikums gada beigās 693

Lietu izskatīšanas vidējais ilgums (dienās) 222

Dati: Augstākā tiesa