Aldis Alliks: Mūsu valsts vadītājiem ilgstoši nav bijusi tāda pārliecība, ka pirmajā vietā liekamas mūsu tautas intereses

Mūsu valsts vadītājiem ilgstoši nav bijusi tāda pārliecība un nostādne, ka pirmajā vietā vienmēr un visur liekamas mūsu tautas tiesības un intereses, uzskata zvērināts advokāts Aldis Alliks.

“Manās ausīs kā skaļākais no kārtējiem tiesiskuma kapraču skandētajiem zvaniem ir pa galvu, pa kaklu Saeimas galīgajā lasījumā 2021. gada 12. novembrī pieņemtais likums “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, kuru Valsts prezidents izsludināja dienu vēlāk, 13. novembrī. Ar šo likumu ir būtiski dragāta parlamentārā demokrātija. Uzskatu, ka šis likums tika pieņemts, lai “noņemtu no trases” konkrētu opozīcijas deputāti – Jūliju Stepaņenko,” intervijā “Neatkarīgajā” sacīja Alliks.

““Likums pret Jūliju” ir spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam. Šī likuma 2. pants liedz Saeimas darbā piedalīties deputātiem, kuri līdz šā gada 15. novembrim nav uzrādījuši sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Likums stājās spēkā pavisam mudīgi un naski – nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis likums tiešām tapa pa galvu, pa kaklu – trīs dienu laikā. Ir svarīgi saprast, ka šis likums krasi atšķiras no tā sākotnējā projekta. Sākotnējais bija vērsts uz epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu klātienes darbā Saeimā. Savukārt pieņemtajam likumam nav nekādas saistības ar epidemioloģiski drošas vides nodrošināšanu, jo Saeimas darbs, kurš visu pandēmijas laiku ir noritējis un joprojām turpinās attālināti, šī likuma prasībām neatbilstošam Saeimas deputātam netiek pieļauts,” turpināja advokāts.

“Tātad 62 Saeimas deputāti ir aizlieguši darboties pāris deputātiem, kuri ir tautas ievēlēti – tieši tāpat kā viņi. Par to, ka šāda norma ir pretrunā ar Satversmi, brīdināja pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču likumprojekta izstrādātājas komisijas vadītājs uzskatīja, ka politiskā griba stāv pāri likumam, arī Satversmei. Valsts prezidents jau atkal cieta klusu. Vai tiešām varētu būt tā, ka Saeimas vairākums par klusēšanu tādos gadījumos, kad ir jābrēc, ir viņam ir apsolījis atkārtotu pārvēlēšanu?” retoriski vaicāja Alliks.

Pēc viņa teiktā, ar līdzšinējiem negatīvajiem testēšanās sertifikātiem pilnīgi pietiktu, lai arī pret Covid-19 nevakcinēts un Covid-19 nepārslimojis Saeimas deputāts varētu piedalīties Saeimas darbā, kurš turklāt joprojām norisinās attālināti: “Acīmredzot astronomiski kaut kas nelāgs notika tajās trijās novembra dienās, ja jau 62 deputātu prātos tik sinhroni un intensīvi ieperinājās doma, ka Covid-19 izplatās arī interneta vidē…”

“Kopumā uzskatu, ka tiesiskuma un īstenas demokrātijas ziņā mēs tiekam iegrūsti dziļāk un dziļāk pamatīgā bedrē. Plašāk raugoties, esmu pārliecināts, ka tiek intensīvi strādāts, lai cilvēkos iznīdētu trīs lietas, kas viņos uztur vēlmi dzīvot: patiesība jeb skaidrība par to, kas ir kas, cerība, ka vēl vispār kaut kas mainīsies uz labo pusi, un brīvā griba darīt, rīkoties, cīnīties. Jo lielākajai sabiedrības daļai jau vairs nav ticības vairs nekam un nav vairs cerības ne uz ko. Piedevām vēl arī tiek radīta un uzturēta pastāvīga baiļu atmosfēra. Tas viss kopā cilvēkus jau atkal padara par dzimtļaudīm…,” piebilda Alliks.

Runājot par to, kāpēc viņš izlēmis iesaistīties politikā, advokāts uzsvēra: “Katru brīdi mums gan individuāli, gan kolektīvi ir jāizvēlas, vai vēlamies saglabāt savu tautu un savu valsti, vai arī būt kādas citas valsts, valstu apvienības un starptautisku organizāciju pakalpiņi. Diemžēl atkal un atkal pārliecināmies, ka lielai daļai pār mums valdošo un mūsu vietā izlemjošo ir hronisks nacionālās pašapziņas trūkums organismā. Jo netrūkst verdziskuma un kalpības izpausmju. Mūsu valsts vadītājiem ilgstoši nav bijusi tāda pārliecība un nostādne, ka pirmajā vietā vienmēr un visur liekamas mūsu tautas tiesības un intereses. Gluži pretēji – vērojam acīs krītošu tīšu ļaunprātību. Vairs nav un nevar taču būt netīšām, ka mūsu tautai no savas zemes un sava darba augļiem paliek arvien mazāk un mazāk un ka tauta līdz ar savas valsts “sauso atlikumu” grimst dziļāk un dziļāk parādu un verdzības jūgā…”