Apkures sezonas mantojums: 21 % apsver mainīt mājokli

Apkures sezonas rēķinu izmaksas likušas katram piektajam Latvijas iedzīvotājam šoziem apsvērt dzīvesvietas maiņu, un Latvijā šādas domas fiksētas biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, liecina bankas Citadele martā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka apkures rēķini šajā sezonā likuši par dzīvesvietas maiņu domāt 21 % Latvijas iedzīvotāju – 13 % aptaujāto atklāja, ka vēlētos mainīt mājokli, bet šobrīd nav iespēju šāda soļa realizēšanai, 4 % domā pārvākties uz energoefektīvu māju, 3 % vēlas pārvākties uz mazāku mājokli, savukārt 1 % apsver iespēju pārvākties pie radiniekiem.

Mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – domas mainīt dzīvesvietu bijušas, attiecīgi, 17 % un 15 % sabiedrības, un, līdzīgi kā Latvijā, šīs cilvēku grupas ietvaros vairumam šobrīd nav finansiālas rocības, lai mainītu dzīvesvietu.

“Neskatoties uz signāliem, ka nākamā apkures sezona varētu būt mazāk skarba apkures rēķinu apjomos, esošā apkures sezona un tas, ka pēkšņi ārēju apstākļu ietekmē ik mēnesi nepieciešami vērā ņemami papildu līdzekļi, kas mērāmi simtos eiro, ir rosinājis daļu iedzīvotāju domāt par citu dzīves vietu. Tas ir arī skarbs piemērs tam, kāpēc ikvienam jādomā par uzkrājumu veidošanu vai iespēju robežās – esošā mājokļa siltināšanu. Pozitīvi indikatori sabiedrības domāšanā jau ir novēroti – gada nogalē veikta aptauja liecina, ka drošības spilvena izveidošana ir viens no Latvijas iedzīvotāju populārākajiem finanšu mērķiem šogad, un tāpat iedzīvotāji domā par nelielu ieguldījumu veikšanu, lai celtu sava mājokļa energoefektivitāti. Jāatceras par iekrājumu veidošanu neaizmirst tieši vasarā, kad brīvi pieejamo līdzekļu apjoms varētu būt lielāks,” norāda Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Izdevumi būtiski nav mainījušies, tāpēc dzīvesvietas maiņu neapsver 13 % Latvijā, 17 % Lietuvā un 23 % Igaunijā. Visvairāk cilvēku, kurus apkures sezonas izdevumu pieaugums nav ietekmējis vispār, atrodas Lietuvā – 17 %, kamēr Latvijā un Igaunijā šī situācija aktuāla 10 % aptaujāto.

Vaicājot iedzīvotājiem, ar kādu summu būtu pietiekami, lai kompensētu augošās preču un pakalpojumu cenas, 30 % Latvijā norādījuši, ka šī summa mēnesī pārsniegtu 400 eiro.

16 % respondentu norāda, ka inflācijas kompensēšanai viņiem nepieciešams robežās no 300 – 400 eiro, savukārt 26 % pietiktu ar summu no 200 līdz 300 eiro, liecina aptaujas dati. 9 % iztiktu ar 100 – 200 eiro mēnesī, bet tikai 4 % sabiedrības pietiktu ar papildu 100 eiro mēnesī preču un pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par apkures sezonas ietekmi uz iedzīvotāju paradumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada martā, Latvijā aptaujājot vairāk kā 1000 interneta lietotājus vecumā no 18 – 74 gadu vecumam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro