Apspriedīs ieceri paplašināt valsts budžetu veselības aprūpes finansēšanai
Valdību veidojošo partiju politiķi šodien, 25. novembrī, apspriedīs partiju apvienības “Attīstībai/Par!” priekšlikumu uz budžeta deficīta rēķina rast trūkstošos apmēram 60 miljonus eiro mediķu atalgojuma pieaugumam.
Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” aicinājusi Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā budžeta izdevumu daļā.
Tiek norādīts, ka Latvijai ir neliels budžeta deficīts un veselības aprūpes finansējuma palielināšana par aptuveni 0.2% IKP ir iespējama. “Attīstībai/Par!” norāda, ka lielai daļai ES valstu gan budžeta deficīts, gan valsts aizņēmums ir vairākas reizes lielāks nekā Latvijai, tomēr Eiropas Komisija nerosina nekādas pārkāpumu procedūras pret šīm valstīm.
Pēc EK metodikas veiktās aplēses Latvijas budžeta deficīts (0.6% IKP) ir zemāks nekā vidējais eirozonā (0.8% IKP). Latvijas valsts parāds (36% IKP) ir otrs mazākais eirozonā un vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji tajā (86% IKP). Latvijas budžeta deficīts ir vismaz divreiz mazāks kā Beļģijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Somijai un Slovākijai.
“Ieguldījumi veselības aprūpē atmaksāsies cilvēku ražīgākā darbā un ilgākā mūžā jau tuvākajā nākotnē,” uzskata “Attīstībai/Par!” valdes locekle, veselības ministre Ilze Viņķele.
Viņa uzsver, ka neordināras situācijas prasa neordinārus risinājumus. “Ja EK saskaņoja Latvijas budžeta izdevumu atkāpi no striktajām taupības normām 2017.-2019. gadā, tad Latvijas valdībai un Saeimai ir jāspēj saskaņot 2020. gada budžets ar mediķu un pacientu pamatotajām gaidām, kas balstītas šīs Saeimas pieņemtajos likumos,” uzskata ministre.
“Mēs uzskatām, ka veselībai ir jābūt kopīgai visas valdības un sabiedrības prioritātei, nevis vienas partijas vai nozares organizāciju prioritātei. Latvija kā valsts joprojām atvēl nepieņemami maz līdzekļu un uzmanības veselības aprūpei. Mēs joprojām esam viszemākajos rādītājos Eiropā veselības jomā,” norāda Viņķele.
Pret ierosinājumu palielināt budžeta deficītu iebilst gan Finanšu ministrija, gan Fiskālās disciplīnas padome, gan valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības”. Kā pretarguments tiek norādīts tas, ka pret Latviju var uzsākt pārmērīgas novirzes procedūru par fiskālo noteikumu neievērošanu un tā var beigties ar 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 66 miljonu eiro soda naudas maksāšanu ES.
“Tas sabojās arī Latvijas kā fiskāli atbildīgas valsts tēlu, ko pēc tam būs grūti atgūt,” brīdinājusi ministrija.
Kā zināms, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 28. novembrī nolēmusi rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas, tās laikā prasot parlamenta atlaišanu un lūdzot prezidentam atgriezt otrreizējai caurlūkošanai 2020.gada budžetu. Tikšot pieprasīta arī Viņķeles demisija.
Foto: Saeimas kanceleja