Aptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju nekrāj savam “drošības spilvenam”
Ikviens no mums dzīvē var piedzīvot negaidītas situācijas, kurās nepieciešami lieki naudas līdzekļi. Zaudēts ikmēneša ienākumu avots, nepieciešamība steidzami veikt finansiāli lielus pirkumus vai segt negaidītus ārstēšanas izdevumus – situācijas var būt dažādas, tostarp arī negaidīti pozitīvām vajadzībām, tāpēc nozīmīgu atbalstu var sniegt veidotie uzkrājumi jeb “drošības spilvens”. Luminor bankas aptaujas rezultāti kopumā liecina par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 73% aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir izveidoti lielāki vai mazāki iekrājumi neparedzētām situācijām, tomēr 19% tādu nav vispār.
“Drošības spilvens” – ceļš uz finansiālu stabilitāti
“Lai rūpētos par savu finansiālo labklājību, viens no svarīgiem priekšnoteikumiem ir iekrājumu veidošana. Vidējais ieteiktais naudas rezervju apjoms neparedzētiem gadījumiem ir aptuveni 3-4 mēnešalgu apmērā, tomēr ideālā gadījumā tās būtu pat līdz 6 mēnešalgām. Neparedzētās situācijās šāds “drošības spilvens” ļauj turpināt veikt regulāros maksājumus, kamēr cilvēks atgūstas no personīgajiem finanšu satricinājumiem vai atrod jaunu ienākumu avotu, vai izlemj “iztērēties” spontānam atvaļinājumam,” atgādina Luminor bankas eksperte Jekaterina Ziniča.
Luminor aptaujas dati liecina, ka iekrājumi 1-3 mēnešalgas apmērā ir 27% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 4-6 mēnešalgu – tikai 11%. Savukārt 14% no aptaujātajiem norādījuši, ka, mērķtiecīgi veidojot savas naudas rezerves, iekrājumu apjoms ir sasniedzis vairāk nekā 6 mēnešalgu apmēru.
Ar negaidītiem pārsteigumiem ikdienā var sastapties ikviens, tāpēc Luminor bankas eksperte iesaka izveidot kaut vai nelielus iekrājumus vismaz 300-500 eiro vērtībā. Tas darbotos kā ārkārtas situāciju uzkrājums, ko iespējams izmantot, piemēram, ja nepieciešams veikt steidzamus remontdarbus jūsu mājvietā.
Teju piektdaļa Latvijas iedzīvotāju vispār nekrāj savam drošības spilvenam
Nereti iekrājumu veidošana cilvēkos rada bažas, jo tā tiek saistīta ar ierobežojumiem un nepieciešamību atteikties no dažādiem ikdienas tēriņiem. Iemesli, kāpēc “drošības spilvens” netiek veidots, var būt dažādi, piemēram, nepietiekami ienākumi, lai katru mēnesi atliktu konkrētas naudas summas, vai cilvēkam nav izveidots krāšanas paradums, vai arī trūkst informācijas par to, kā un kādos veidos iespējams krāt.
Latvijas iedzīvotāju vidū 19% aptaujāto nav izveidoti uzkrājumi ārkārtas situācijām, un novērojams, ka lielākais īpatsvars to cilvēku vidū, kas neveido “drošības spilvenu”, ir personas vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tāpat vēl piektdaļai jeb 21% šāds drošības spilvens ir mazāks par vienu mēnešalgu, kas lielākoties ir jaunākiem cilvēkiem 18 līdz 29 gadu vecumam.
Lai arī tendence rāda, ka iedzīvotājiem nav vienmēr viegli veikt uzkrājumus, šāds ”drošības spilvens” ir būtisks jo negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā var būtiski palīdzēt segt kādas saistības vai izdevumus.
Uzkrājuma veidošanas starta “šāviens”
Paradumu veidot iekrājumus ilgākiem vai īsākiem mērķiem būtu vērts sākt pēc iespējas ātrāk – piemēram, tikko sākot strādāt un atlikt kaut nelielas summas, ko pakāpeniski audzēt. Bieži vien, pārskatot ikdienas finanses un izvērtējot šķietami nelielos, taču regulāros tēriņus, cilvēki nonāk pie secinājuma, ka, pielāgojot ikdienas paradumus vai izvēloties lētākas alternatīvas ikdienā izmantotām precēm, iespējams ietaupīt būtiskus naudas apmērus. Eksperte uzsver, ka veidi, kā krāt ir dažādi un ikviens var atrast savām iespējām vispiemērotāko.