Aptauja: vairums iedzīvotāju šķiro vismaz vienu atkritumu veidu; visaktīvāk šķiro Vidzemē

Visaktīvākie atkritumu šķirotāji ir Vidzemē – 82% vidzemnieku regulāri šķiro vismaz vienu atkritumu veidu, savukārt zemākais rādītājs ir Rīgā – atkritumu šķirošanai pievērsušies 74% galvaspilsētas iedzīvotāju, liecina “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” kopīgi veiktās aptaujas “Par Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem” dati.

Kopumā 22% respondentu atzinuši, ka nešķiro atkritumus vispār. Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” 2017.gada statistika par Latvijas mājsaimniecībās nešķirotajiem atkritumiem ir skarba – tika radītas 851 000 tonnas sadzīves atkritum, no tiem pārstrādāti tikai 23,3%, kamēr ES pārstrādē nonāk 46,3% sadzīves atkritumu.

Aptaujas dati atklāj, ka plastmasu (47%), papīru (48%) un stiklu (55%) šķiro gandrīz puse respondentu. Tiesa, 44% stiklu šķiro atbilstošajā konteinerā, no kurienes tas nonāk Kauņas poligonā pārstrādei, un tikai 11% – taras nodošanas punktos, no kurienes pudeles pēc izmazgāšanas un atkārtotas uzpildīšanas atkal nonāk veikalu plauktos, nepatērējot enerģiju pārstrādei.

Tikai piektdaļa respondentu šķiro bioloģiskos atkritumus, veidojot kompostu – aptaujas rezultātos skaidri iezīmējas, ka laukos un mazākās pilsētās tas tiek darīts vairāk, kam ir saprotams iemesls – ērtāka pieeja komposta kastēm un iespēja to izmantot pašiem savā saimniecībā. Nav noslēpums, ka arī dzīves apstākļi ļoti ietekmē mūsu paradumus. “Latvijā šobrīd tiek strādāts pie atkārtotas iepakojumu pārstrādes un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanas veicināšanas, taču esam tikai starta punktā. Pāreja uz videi draudzīgu iepakojumu, ja tāds tas nav bijis iepriekš, prasa ieradumu maiņu un ieguldījumus, taču tas noteikti ir to vērts. Ilgtspējīga domāšana arī ceļ produkta vērtību patērētāju acīs. Tieši tāpēc arī mēs ražošanas procesu cenšamies padarīt videi draudzīgu. Tam apliecinājums ir LZP “Zaļi pakots” iegūtais sertifikāts astoņu produktu iepakojumiem, atzīstot, ka iepakojums ir pārstrādājams vai atkārtoti lietojams,” teic “Mežpils alus” mārketinga vadītāja Inga Berkoviča.

Domājot par atkritumu šķirošanu, jāatceras, ka, iemetot tos sadzīves atkritumos, tie nekur mistiski nepazūd – šai gadījumā “no acīm prom, no sirds ārā” neatbildīs patiesībai, jo tikai daļa atkritumu dabā sadalās, neietekmējot un neatgriežoties mūsu organismā – par mikroplastmasu, kuru varam uzņemt organismā pat dzerot ūdeni, runā jau pāris gadus. Savukārt spuldzes, kuru sastāvā ir dzīvsudraba tvaiks un baterijas, ir īpaši bīstami atkritumi, tādēļ par tiem būtu arī vairāk jādomā un jāmeklē iespējas tos nodot. No aptaujātajiem vien mazliet vairāk kā puse (56%) šķiro baterijas, spuldzes un elektroierīces, kuras parasti iespējams nodot dažādos lielajos pārtikas, elektronikas un citos veikalos, kuros tās arī iegādājamas. Tas nozīmē, ka atlikušie 44% nonāk sadzīves atkritumu konteinerā.

Atbildot uz jautājumu, kādi varētu būt iemesli, kādēļ Latvijā joprojām cilvēki izmet atkritumus dabā, nedomājot par vides piesārņojumu, kā biežākie iespējamie iemesli izcelta vienaldzība pret īpašumu, kas nepieder pašam (51%), nevēlēšanos maksāt par atkritumu izvešanu (46%) un “veco laiku domāšana” – uzskats, ka par visu jārūpējas citiem (valstij), nevis man (40%). “Acīmredzot cilvēki joprojām neapzinās, ka atkritumu nonākšana vidē nav tikai jautājums par to, kurš tos aizvedīs līdz atkritumu konteineram – tie tiešā veidā ietekmē vidi mums apkārt un arī katru no mums. Tas ir neizbēgami – visi esam vienādā situācijā, neatkarīgi no sociālā slāņa, kuru pārstāvam, jo zemeslode mums visiem ir viena,” stāsta I. Berkoviča. “Lai uzlabotu kopēju situāciju, nevajag daudz – jāsāk ar mazumiņu. Ja runājam par atkritumu izvešanas maksu, tad, piemēram, mainot ikdienas paradumus, var krasi samazināt atkritumu daudzumu, tādejādi samazinot vajadzību mēslot vidē. Vai šķirojot atkritumus – samazināt izmaksas atkritumu izvešanai. Cilvēkiem ir jāsāk domāt par to, ka neviens resurss nav bezgalīgs.” Kopumā aptaujas dati iezīmē nepieciešamību turpināt atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu un sabiedrības izglītošanu šajos jautājumos.

Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumus “Mežpils alus” sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat” veica aptauju, aptaujājot 1000 respondentus izlases veidā visā Latvijā 2020.gada maijā.