Aptauja: vien 17 % iedzīvotāju bez vilcināšanās sekotu šūnu apraides norādēm
Šūnu apraides paziņojumiem kļūstot par arvien biežāk izmantotu sabiedrības informēšanas rīku apdraudējumu situācijās, 65 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tie palīdz saprast situāciju un nepieciešamo rīcību, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija” veiktās aptaujas dati. Vienlaikus tikai 17 % aptaujāto atzīst, ka šūnu apraides paziņojuma gadījumā rīkotos saskaņā ar sniegtajām norādēm bez vilcināšanās, kamēr 72 % rīkotos tikai tad, ja norādes būtu pietiekami skaidras un saprotamas, meklētu papildu informāciju vai nerīkotos vispār. Tas izgaismo būtisku nepieciešamību informācijas pieejamībai krīzes situācijās, kur izšķiroša loma ir infrastruktūras noturībai un spējām.
Aptaujas dati rāda, ka 24 % iedzīvotāju šūnu apraides paziņojumos sniegtā informācija ir tikai daļēji skaidra vai nepalīdz saprast, kā rīkoties, savukārt 11 % norāda, ka šādus paziņojumus vispār nav saņēmuši.
Vaicāti, vai viņi rīkotos saskaņā ar šūnu apraides paziņojumā sniegtajām norādēm, līdzās 17 % cilvēku, kuri to darītu bez vilcināšanās, 52 % respondentu rīkotos saskaņā ar norādēm, ja tās būtu skaidras un saprotamas. Vienlaikus 16 % aptaujāto atzīst, ka šaubītos, vai rīkoties saskaņā ar norādēm, un meklētu papildu informāciju, turpretim 4 % norāda, ka nerīkotos saskaņā ar sniegtajām instrukcijām. Arī šajā jautājumā 11 % aptaujas dalībnieku atzina, ka šūnu apraides paziņojumus vispār nav saņēmuši.
“Pagājušā gada jūlijā Iekšlietu ministrija ieviesa šūnu apraides sistēmu. Bite aktīvi iesaistījās šīs tehnoloģijas ieviešanā Latvijā, nodrošinot gan nepieciešamo tehnisko infrastruktūru, gan ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām veicot intensīvu risinājuma testēšanu. Mūsdienās sakaru un digitālās infrastruktūras noturība vairs nav tikai tehnoloģiju vai uzņēmējdarbības jautājums – tā ir kļuvusi par būtisku valsts drošības un civilās aizsardzības pamatu. Tāpēc īpaši svarīga ir spēja savlaicīgi identificēt tehnoloģiskos riskus un nodrošināt kritiskās infrastruktūras nepārtrauktu darbību. Balstoties uz iepriekšējo pieredzi teritorijās, tostarp Liepājā un jūras akvatorijā, kur atsevišķos gadījumos novēroti GPS signāla traucējumi, Bite ir īstenojusi arī preventīvus tehniskos pasākumus – optimizējot GPS signāla uztvērēju izvietojumu un bāzes staciju iekārtu pozicionējumu, lai mazinātu ārējo traucējumu iespējamo ietekmi uz tīkla darbību,” uzsver Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” radio tīkla departamenta vadītājs.
Papildus tam, lai stiprinātu Latvijas spēju savlaicīgi identificēt un monitorēt iespējamos apdraudējumus, “Bite Latvija” šogad ir ierosinājis valstisku iniciatīvu “Nacionālais pretdronu sensoru tīkls uz kritiskās infrastruktūras operatoru bāzes”. Tās mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp valsti, drošības institūcijām un infrastruktūras operatoriem, izmantojot jau esošos torņus, datu pārraides tīklus un elektroapgādes infrastruktūru efektīvas un finansiāli ilgtspējīgas drošības sistēmas attīstībai.
Līdzās tam “Bite Latvija” jau vairāk nekā 20 gadus konsekventi iegulda Latvijas sakaru infrastruktūras attīstībā, kopumā investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro un ik gadu tīklu attīstībā novirzot vēl aptuveni 20 miljonus eiro. Šīs investīcijas ir vērstas ne tikai uz pārklājuma paplašināšanu, bet arī uz tīklu noturības stiprināšanu, kiberdrošību, rezerves jaudu nodrošināšanu un spēju uzturēt sakaru darbību arī paaugstinātu risku un krīzes situācijās.