Ārkārtas situācija nedrīkst būt iemesls, lai pievērtu acis uz valdības neizdarībām
“Mums viss ir jāuztver viegli un ar humoru. Mums jābūt mierīgiem. Mazgājam tās rokas, nesveicināmies un nebučojamies, ievērojam atstarpi un izvairāmies no vietām, kur ir daudz cilvēku. Pāries šis vīruss un dzīve turpināsies – varbūt pat drusku labāka,” – tik mierīgi par koronavīrusu “Covid-19” vēl nesen, 13. martā, runāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tā bija diena, kad spēkā stājās virkne ierobežojumu, bet vēl nebija slēgti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, lielveikalos noteiktas aizsargbarjeras, izpirkti dezinfekcijas līdzekļi un lidostās izvietoti īpaši mediķu punkti, kas pārbaudītu no ārzemēm atbraukušo veselību. Vai tiešām valdība pārāk ilgi bija slēpusi galvu smiltīs un pievērusi acis uz acīmredzamo – koronavīruss sasniegs arī Latviju pat tad, ja neviens no nevēlas?
Līdz šim Latvijā kopā veikti 2 144 izmeklējumi personām ar aizdomām par “Covid-19”, bet apstiprināts 71 saslimšanas gadījums. Savukārt ar “Covid-19” visā pasaulē inficējušies vairāk nekā 200 000 cilvēki, bet miruši vairāk nekā 8000 – vienas dienas laikā mirušo skaits palielinājies par gandrīz tūkstoti, bet inficēto – par divdesmit tūkstošiem. Un šie skaitļi turpina pieaugt, kamēr mūsu valdības vadītāji turpina tam visam pieiet ar humoru, aicinot “taču reiz mazgāt tās rokas”!
Lai arī Latvijas valdība marta vidū pieņēma lēmumu izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot “Covid-19” izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā, tostarp pārtraucot mācības klātienē visās izglītības iestādēs, atceļot pasākumus un pēc tam slēdzot arī Latvijas robežas, skaidrs, ka valdības rīcība bijusi ne tikai nepietiekama, bet arī krietni novēlota.
Mēs, protams, varam paslavēt valdību par noteiktajiem ierobežojumiem, taču kā ar nepadarīto? Vai tiešām sabiedrībai būtu jāpiever acis uz to, ka “Covid-19” slimnieku pašizolācija ir to pašu rokās? Ka ne visi Latvijas iedzīvotājiem, kuri atgriežas mājās no ārzemēm, ievēro 14 dienu pašizolāciju ( ja par šiem gadījumiem neziņotu sabiedrība, to vispār neviens nekontrolētu). Un kā ar to, ka Latvija nav sagatavojusies koronavīrusa pacientu pieplūdumam? Kā ar to, ka valsts nav iepirkusi dezinfekcijas līdzekļus, maskas un pietiekamā daudzumā individuālās aizsardzības līdzekļus pašiem mediķiem? Vai ir pietiekami daudz plaušu ventilāciju aparātu? Kāpēc tikai tagad pie tā tiek strādāts? Tagad, kad Latvijā jau ir 71 pacients? Tagad, kad jau valdības novēlotās rīcības dēļ Latvijā jau ir iebraukuši, iespējams, tūkstošiem koronavīrusa nēsātāju?
Vai tādā gadījumā valdībai vispār ir plāns, ja saslimušo skaits strauji pieaugs? Vai mums vispār ir rīcībspējīga valdība?
Var jau teikt, ka šobrīd nevajadzētu šūpot valdību ar lieku kritiku, taču bez kritikas tā nerīkosies, bet turpinās iesmiet par sabiedrības satraukumu, aizsūtot mūs visus lieku reizi nomazgāt rokas. Vai tiešām tik zemu mēs vērtējam savu un savu līdzcilvēku veselību? Neko neprasot no valdības, tā arī neko nedarīs!
Foto: F64