Ārkārtas situācija valstī. Ko tas nozīmē?
Valdība ceturtdien pieņēma lēmumu visā Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju – šodien visās skolās tiek pārtrauktas mācības, ierobežota kultūras un sporta pasākumu norise, bet epidemioloģiskās drošības pasākumi iedzīvotājiem, kuri atgriežas no vīrusa skartajām valstīm, ir obligāti, nevis tikai ieteikums ievērot tos brīvprātīgi.
Ārkārtas situācija nozīmē daudz stingrākus ierobežojumus faktiski visai sabiedriskajai un ikdienas dzīvei, un, lai arī pašlaik Latvijā reģistrēti 16 saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu Covid-19, kas uz citu valstu fona nav dramatisks skaitlis, pieredze liecina, ka vīrusa izplatība vienā brīdī strauji palielinās, kā tas noticis Skandināvijas valstīs un citur. Latvijā reģistrētie saslimšanas gadījumi vairs nav saistīti tikai ar Itāliju, bet arī saslimuši cilvēki, kuri atgriezušies no Austrijas, Spānijas un Šveices. Vienā gadījumā reģistrēta inficēšanās tepat Latvijā, proti, cilvēks saslimis pēc kontakta ar savu radinieku, kas atgriezies slims no Šveices. Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā, Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis norāda, ka «pirmoreiz ir konstatēta infekcijas pārnešana Latvijā un tie vairs nav tikai importētie gadījumi». Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdība izšķīrās par augstāka līmeņa piesardzības pasākumiem. Otrs iemesls ir Pasaules veselības organizācijas lēmums koronavīrusa Covid-19 izplatību pasaulē nosaukt par pandēmiju. «Slimība nav apturama, bet tā ir ierobežojama, un to mēs varam kopīgiem spēkiem izdarīt,» paziņojot par ārkārtas situāciju, teica premjerministrs Krišjānis Kariņš. Lai ierobežotu slimības izplatību, ir jāierobežo cilvēki un jāpanāk, ka notiek sociālā distancēšanās. Krīzes vadības padome vakar apsprieda divus scenārijus, par ko runā epidemiologi, – viens ir strauja slimības izplatība, kas notiek, ja netiek noteikti nekādi ierobežojumi masu pasākumiem, savukārt otrs scenārijs ir pēc iespējas izvairīties no strauja slimības pacēluma. Latvijas gadījumā nosacīti vēlamākais scenārijs ir paildzināt slimības izplatīšanos, lai to būtu iespējams uzraudzīt un veselības aprūpes sistēmas resursu būtu pietiekami saslimušo un aizdomās par inficēšanos aprūpē. Slimnīcā no 16 pacientiem ārstējas viens cilvēks, pārējiem noteikts mājas režīms. Kopumā saistībā ar Covid-19 Latvijā noteikta karantīna vairāk nekā 200 personām, kas atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā.
Jau ceturtdien no rīta Valsts operatīvā medicīniskā komisija paplašināja koronavīrusa Covid-19 īpaši skarto valstu sarakstu, tajā iekļaujot arī Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju un Islandi. Tas nozīmē, ka īpaši piesardzības pasākumi pašlaik ir attiecināti kopumā uz 20 valstīm – bez papildu iekļautajām arī uz Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, Japānu, Singapūru, Itāliju, Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju, Šveici.
Izlemjot par ārkārtas situācijas izsludināšanu, valdība atsaukusies gan uz Pasaules veselības organizācijas paziņojumu, gan Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, kā arī uz likumu Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli un Epidemioloģisko likumu. Ārkārtas situācija izsludināta visā Latvijas teritorijā no 12. marta līdz šā gada 14. aprīlim. Šī situācija nozīmē to, ka valdība pieņēmusi stingrus ierobežojumus vai pat aizliegumus uz vairākām dzīves sfērām – izglītību, kultūru, sportu. No piektdienas ir pārtraukts mācību process klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti. Pārtraukts visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību process, piemēram, treniņi, sacensības, mēģinājumi (sporta skolas jau izziņojušas gan sacensību pārtraukšanu, gan treniņu apturēšanu līdz 14. aprīlim). No piektdienas ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi, kuros dalībnieku skaits varētu būt virs 200. Diskutabls jautājums pieņemts par pirmsskolām, kuras bērnus uzņems, bet vecākiem ir jāparaksta dokuments, ka viņi nav bijuši nevienā no vīrusa skartajām valstīm un nav bijuši kontaktā ar saslimušajiem. Faktiski tas nozīmē paļaušanos uz vecāku godaprātu. Valdībā izskatīja arī jautājumu par robežu slēgšanu vai robežkontroli, tomēr attiecībā par to nekādu lēmumu nepieņēma un to ārkārtas situācija pašlaik arī neparedz. Toties karantīna cilvēkiem, kuri atgriezušies no vīrusa skartajām valstīm, un viņu kontaktpersonām tagad ir jāuztver kā obligāta, un par tās neievērošanu var būt arī kriminālatbildība.
***
Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu
Pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi
Pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi)
Ar 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem
Iedzīvotāji aicināti atturēties no ārvalstu braucieniem
Personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi
Jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām
Viss rīkojums lasāms Ministru kabineta mājaslapā mk.gov.lv