Ārkārtējā situācija nav šķērslis – prokurors Juriss mudina tiesu turpināt Lemberga lietu

Aivars Lembergs jātiesā vesels vai slims, tiesas zālē vai tiešsaistē no mājām – uzstāj ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Juriss, un viņa viedokli atbalsta arī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija t.s. Lemberga lietā.

Trešajā tiesas sēdē pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas (1. aprīlī) A. Lemberga advokāts Māris Grudulis atkārtoti lūdza sēdes atlikt līdz ārkārtas situācijas beigām, norādot uz normatīvo aktu pārkāpumiem. Tiesa, atbalstot prokurora viedokli, lēma A. Lemberga tiesāšanu turpināt ārkārtas situācijā, ja vien valdība neieviesīs vēl stingrākus karantīnas ierobežojumus.

Fragments no 1. aprīļa tiesas sēdes.

Tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone: – Labdien! Lūdzu, sēdieties! Uz tiesas sēdi ir ieradušās visas aicinātās personas. Varam turpināt debates.

M. Grudulis: – Varam?

I. Jansone: – Es jau teicu, ka varam!

M. Grudulis: – Godātā tiesa! Pirms atsāku debates, tomēr gribētu vērst tiesas uzmanību jautājumam par šīs lietas izskatīšanu ārkārtas situācijā. Vakar es ieguvu jaunu dokumentu, kuru līdz šim nebiju redzējis. Tieslietu ministra izdotas vadlīnijas rajonu un apgabaltiesu darba organizēšanai ārkārtas situācijas laikā. Vadlīnijas ir pamatotas ar Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un Augstākās tiesas priekšsēdētāja 16. marta paziņojumu. Šajās vadlīnijās pirmajā punktā ir pateikts, ka neatliekamos gadījumos tiesas sēdes ārkārtējās situācijas laikā iespējams organizēt, izmantojot videokonferences. Tur tālāk kārtība ir aprakstīta, bet doma ir, ka tiesas sēdes ārkārtas situācijā tomēr organizē neatliekamos gadījumos. Manā prātā neatliekamie gadījumi ir tādi, kad – ja tā tiesas sēde nenotiks, tad notiks kaut kas neatgriežams, nenovēršams. Manā ieskatā šajā tiesas sēdē, ja to atliktu uz ārkārtas situācijas laiku, nekas neatgriežams nenotiktu. Ar to es domāju, ka tā nebūtu uzskatāma par neatliekamu. Bet tas nav viss, godātā tiesa! Šī situācija ļoti korelē arī ar tādu jautājumu kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā paredzēto tiesību uz lietas izskatīšanu ar likumu izveidotā tiesā. Jēdziens «ar likumu izveidota tiesa» ir ļoti precīzi definēts 2009. gada 20. oktobra lietā 4313/04. Lieta saucas Gorguiladze pret Gruziju. Šā sprieduma 28. pantā ir teikts, ka ar likumu izveidota tiesa, tā nav tikai tā, kas ir izveidota, pamatojoties uz likumu, bet šajā tiesā tiek izpildīti konkrēti noteikumi, kuri regulē šīs tiesas darbību. Es gribētu teikt, ka šīs tiesas darbību dotajā brīdī regulē šis Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kur 4.26. punkts min arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteikto kārtību un nosacījumus, pie kuriem sēdes atliek vai neizskata, vai citādi ierobežo mutvārdu tiesvedības procesus visās tiesās. Augstākās tiesas priekšsēdētājs 16. martā ir izplatījis šo paziņojumu. Viņš aicina Latvijas tiesās nozīmētās mutvārdu tiesas sēdes noturēt tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Arī tieslietu ministrs ir izdevis šīs vadlīnijas. Tur ir pateikts, ka tikai neatliekamos gadījumos tiek šīs lietas skatītas un turklāt videokonferences režīmā. Pie šādiem apstākļiem, godātā tiesa, ja mēs tomēr skatām šo lietu, tad mēs nonākam tādā situācijā, kad šī nav tiesa, kas ir izveidota ar likumu. Līdz ar to mans aicinājums tomēr ir šajā ārkārtas stāvoklī šo lietu neskatīt.

I. Jansone: – Es vispār nesaprotu, ko jūs tagad pateicāt! Kas ar likumu, kas nav ar likumu? Kur jūs… es…

M. Grudulis: – Godātā tiesa! Es pateikšu vēl…

I. Jansone: – Varbūt pārējie procesa dalībnieki saprata, ko jūs ar to domājāt, bet man nav skaidrs!

M. Grudulis: – Es atkārtošu. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants paredz, ka «katram ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā». Tātad atslēgas vārds, ko gribēju pateikt – «ar likumu izveidota tiesa». Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums, kuru es citēju, pasaka, ka ar likumu izveidota tiesa ir ne tikai pašas tiesas eksistence, kas ir izveidota uz likuma pamata, bet tiesa izpilda konkrētus noteikumus, kuri regulē šīs tiesas darbību. Tā ir ar likumu izveidota tiesa [Eiropas Cilvēktiesību izpratnē]. Šajā situācijā tiesas darbību regulē šie Ministru kabineta noteikumi par ārkārtas situācijas izsludināšanu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja paziņojums un tieslietu ministra noteiktās vadlīnijas. Saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem šīs lietas izskatīšana, manā ieskatā, nav iespējama, jo šis nav neatliekamais gadījums. Tāda ir mana doma.

I. Jansone: – Un tāpēc tiesa nav likumīga?

M. Grudulis: – Tā sanāk!

I. Jansone: – Nu skaidrs. Labi! Tas ir jūsu lūgums. Lietu atlikt ir lūgums?

M. Grudulis: – Jā!

I. Jansone: – Lietu atlikt? Labi. Jūsu aizstāvamais Aivars Lembergs vēlas kaut ko teikt? Uzturat lūgumu?

A. Lembergs: – Jā! Pagājušajā diennaktī Latvijā saslimuši 48 cilvēki. Tas ir lielākais skaits. Līdz ar to tā slimība attīstās. Arī Ventspilī pirmdien vēl nebija, bet tagad jau ir vairāki saslimušie. Otrkārt, es nerunāšu par Bičkoviča kunga paziņojumu, kurā ir skaidri pateikts, ka ārkārtas situācijā jātiesā tikai neatliekamie gadījumi. Ir skaidrs, ka šis gadījums tāds nav! Es esmu riska vecuma grupā virs 60 gadiem. Pareizāk sakot, virs 65 gadiem. Man ir problēmas ar sirdi. Tas krimināllietā ir zināms. Tas ir vēl viens risku paaugstinošs faktors. Man nav hroniska sirds slimība, bet es esmu šajā paaugstinātajā riska grupā. Kādreiz tiesā bija pilns koridors ar cilvēkiem un mēs, viņiem neizejot cauri, nevaram nokļūt uz šo te zāli. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiesa notiek tikai tāpēc, ka es šajā tiesā esmu apsūdzētais, un nekāda cita pamatojuma tam nav. Kaut gan Ministru kabineta rīkojumā un Bičkoviča kunga paziņojumā – es nezinu to dokumentu, par kuru runāja mans advokāts, bet, ja viņš runāja, tad tā tas ir – tur nav atruna par Aivaru Lembergu. Pie tam, ja to saliek kopā ar ASV sankcijām un manu noraidījumu jums, godātā tiesa, ka jūs nebūsiet objektīvi, tad jūsu šī te izņēmuma pieeja manai lietai kā ārkārtējai, kaut gan tā ilgst jau divdesmit gadus, jo jāskatās ir kriminālprocesa termiņš, ne tikai tiesas termiņš, jo jāpabeidz saprātīgā termiņā kriminālprocess – tas tikai norāda uz jūsu neobjektivitāti un to, ka jums ir citi mērķi, nevis taisnīga tiesāšana. Godātā tiesa! Pieņemsim, es saslimšu un nomiršu no koronavīrusa. Kā jūs jutīsieties visu savu atlikušo mūžu? Jūs pēc būtības būsiet slepkavības veicinātāji? Tāds variants pastāv. Kāda velna pēc riskēt, ja ir notikušas tūkstoš tiesas sēdes un tagad pēkšņi nenotiks 15 vai 20 sēdes līdz 14. aprīlim? Kāda problēma? Tādēļ es aicinu, godātā tiesa, nolieciet malā savas politiskās simpātijas vai antipātijas, nolieciet malā Bordāna kunga totālo spiedienu uz tiesu, nolieciet malā ASV sankcijas, nolieciet malā valsts augstāko amatpersonu spiedienu, aizmirstiet, ka ir tiesa pret Lembergu! Vienkārši uzvedieties tā, kā jūs uzvestos jebkurā citā tiesas zālē. Pat ja vienā manā gadījumā ir izņēmums, tas automātiski norāda uz tiesas neobjektivitāti. Tiesa objektīva ir tikai tad, ja tā vienādās situācijās rīkojas vienādi. Šai gadījumā tas tā nav! Tāpēc es aicinu neriskēt ne tikai ar mani, bet arī ar pārējiem, ar ģimenes locekļu veselību. Protams, jūs neviens netiesās, ja es te nomiršu no tā koronavīrusa. Par to ir skaidrs. Jo jūs nebūsiet aplipinājuši, bet morālā puse jums paliks. Paldies!

I. Jansone: – Un tajā pat laikā, Aivar Lemberg, kad tiesa vēlējās nākt jums pretim atbilstoši Anša Sormuļa pieteiktajam lūgumam par videokonferences rīkošanu no mājām un tiesa to jau mēģināja risināt kā variantu, ka jūs varētu arī no mājām, tad gan jūs, gan Anrijs Lembergs bijāt kategoriski pret. Izdomājāt visādus aizbildinājumus – vienam nav datora, nav interneta, sieva strādā pie vienīgā datora. Tad kā to vērtēt? Jūs absolūti nemēģināt rast situāciju, kuru tiesa jums piedāvā. Mēs nevēlamies, lai jūs tur sēžat tiesā, kā jūs tur norādāt, svešiem cilvēkiem cauri ejat. Mēs risinām šo jautājumu, un jūs varētu no mājām. Bet jūs esat pret!

A. Lembergs: – Godātā tiesa! Pirmkārt, tiesai jānotiek, kā te notiek, valsts zālē, tiek izmantoti valsts sakaru līdzekļi, valsts videoiekārtas un ieraksts ir oficiāls tiesas protokols. Tad tas būtu privāts, un līdz ar to jebkurš varētu apšaubīt tādas tiesas norises likumību. Likums neko tamlīdzīgu neparedz. Es uzskatu, ka tas var būt par iemeslu atcelt pirmās instances tiesas, es ceru, attaisnojošu spiedumu. Es negribu radīt priekšnoteikumus, lai to noprotestē, piemēram, prokurors. Tāpēc es uzskatu – ja tāda kārtība tiek noteikta visā valstī, tad tā ir viena lieta; un atkal – ja tikai Lemberga tiesai tiek taisīti kaut kādi apbrīnojami izņēmumi, tad atkal tas absolūti saskan ar to – ja ir Lembergs, tad Satversme nedarbojas, tad Kriminālprocesa likums nedarbojas, vispārējā kārtība nedarbojas, es esmu kā traks suns ārpus likuma. Kāpēc? Tāpēc, ka es esmu populārs politiķis, visaugstāk vērtētais politiķis pēc Levita. Lūk, kur tā mana nelaime ir! Paldies!

I. Jansone: – Jūsu nelaime ir tā, ka jūs šeit tiesas acīs esat apsūdzētais, nevis kāds populārs politiķis, un mēs jūs vērtējam no šī kritērija un no šī kritērija mēs skatām lietu, nevis saistot to ar kādu politisku partiju vai ietekmi.

Turpinājumā par M. Gruduļa lūgumu īsus viedokļus pauda pārējie procesa dalībnieki. Vienīgais, kurš asi iestājās pret lūgumu, bija J. Juriss. «Mūsu ieskatā nav nekāda pamata atlikt šo tiesas sēdi,» paziņoja topošais ģenerālprokurors. Viņš aicināja organizēt tiesas sēdes attālināti no mājām, jo tad tiesa varētu notikt «arī tad, ja apsūdzētie būtu apsirguši».

Tiesa pēc 20 minūšu apspriedes paziņoja: «Saistībā ar aizstāvja pieteikto lūgumu par tiesas sēdes atlikšanu ārkārtas situācijas apstākļos. Tiesas kolēģija ir apspriedusies un konstatējusi – Rīgas apgabaltiesā ir noteikti organizatoriskie pasākumi, kas ir saistīti ar pandēmijas izplatības risku mazināšanu, ievērojot Ministru kabineta 2020. gada 20. marta rīkojumu Nr. 103, un saskaņā ar tiesas priekšsēdētājas rīkojumu ārkārtējās situācijas laikā Rīgas apgabaltiesā no izskatīšanas tiek noņemti un pārcelti mutvārdu procesi lietās, kas nav saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Līdz ar ko tiesu kolēģija bija secinājusi, ka minētā lieta atbilst šai kategorijai par objektīvo steidzamību un nozīmīgu tiesību aizskārumu tajā apsvērumā, ka lieta tiek skatīta jau 11 gadus tiesā, ka tiesas sastāvā ir bijušas izmaiņas. Mums tiesas sastāvā vairs nav rezerves tiesneša.

Kriminālprocesa likums nav paredzējis gadījumu, ka lietu varētu pabeigt kādā konkrētā situācijā arī viens tiesnesis, bet tiesa arī ir konstatējusi šo divu dienu laikā, izskatot lietu, sekojošus apstākļus. Tiesas kolēģija ir konstatējusi, ka apsūdzētajam Anrijam Lembergam un vienam no aizstāvjiem ir acīm redzamas elpceļu problēmas. Protams, tiesas kolēģijai nav iesniegti nekādi medicīniski dokumenti par šo. Nav arī darba nespējas lapas. Tiesas kolēģija ņem vērā arī vēl vienu apstākli par to, ka bija saņemta informācija no aizstāvja, ka viņa aizstāvamais Anrijs Lembergs bija atradies ārpus Latvijas no 13. līdz 16. martam. Iet runa par Anriju Lembergu. Taču pats apsūdzētais Anrijs Lembergs informāciju tiesai ir nevēlējies sniegt un sniedzis viņu ir nekonkrētu. Viņš neapstiprināja ne datumus, ne laikus, kad viņš ir bijis izbraucis, līdz ar ko tiesas kolēģijai rodas šaubas par to, kādā laika periodā un vai vispār viņš ir bijis izceļojis. Bet, ņemot vērā visus šos apstākļus kopumā, kā arī to, ka tiesa mēģināja risināt jautājumu, lai apsūdzētie visi trīs varētu piedalīties tiesas sēdē attālināti no mājām, bet šāds risinājums nav rasts un tagadējā situācija šo divu dienu laikā tiesas zālē bija tāda, kādu norādīju iepriekš, tiesas kolēģija nolēma lietas izskatīšanu atlikt šo apstākļu dēļ un atlikt līdz 14. aprīlim, nosakot nākamo tiesas sēdi 15. aprīlī pulksten 10.00, ja, protams, valstī nebūs noteikti kādi citi apstākļi tālākai šai te situācijai. Bet mums bija redzams par šīm veselības problēmām procesa dalībniekiem.»

Foto: F64