Armijas dzimšanas dienu svinēsim ar vērienu
Latvijas valsts simtgade aizvadīta, un nu tai seko Latvijas neatkarības kara un Latvijas armijas dibināšanas simtgades svinības. Ar nebijušu vērienu šīs nedēļas nogalē tiks rekonstruētas Cēsu kaujas, bet pēc Jāņiem, 6. jūlijā, Daugavmala būs rezervēta Nacionālo bruņoto spēku svētku pasākumam visas dienas garumā.
Par Latvijas armijas sākumu tiek uzskatīts 1919. gada 10. jūlijs. Diena, kurā Latvijas pagaidu valdība apstiprināja amatā Latvijas armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu. Viņa parakstītā pavēle Nr. 1 bija paziņojums par stāšanos amatā, un tālāk sekoja Latvijas atsevišķās brigādes un Ziemeļlatvijas brigādes apvienošana. Tas bija jaunās armijas kodols. Mazāk zināms fakts par Sīmansonu ir viņa izcelsme – ģenerālis dzimis Valmiermuižas pusē, un tas pamudinājis viņa novadnieku, Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi Latvijas armijai dibināšanas simtgadē uzdāvināt alu Brīvība. Darīts nelielā partijā, tas būs pieejams armijas publiskajos pasākumos. Kā saviesīgajā svētku izziņošanā atzina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, 100 gadi ir tik nozīmīgs cipars, ka jāsvin ar cienīgu vērienu. Un tāds patiešām ir gaidāms.
Šosestdien Cēsīs notiks armijas parāde, pēc tam koncerts Vienības laukumā, militārās tehnikas un prasmju paraugdemonstrējumi, kā arī dažādas performances Rīgas ielā. Bet iespaidīgākais pasākums būs Cēsu kauju rekonstrukcija. Uz to ieradīsies arī Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti. Organizatori sola, ka šis būs lielākais kara iestudējums, kāds jebkad ir uzvests Austrumeiropā. Aptuveni 45 minūtes dzīvas vēstures 150 Baltijas valstu rekonstruktoru izpildījumā. Piedalīsies arī 100 NBS kadetu un ap 1000 brīvprātīgo. Lai publikai būtu ērtāka skatīšanās, izrāde notiks Pirtsupītes gravā, kur skatītāji var justies kā milzu amfiteātrī. Kaujas būs ar autentiskas igauņu bruņumašīnas piedalīšanos, landesvēra lielgabaliem, salūtmunīciju, dūmiem. Ievainotos dakterēs kara medmāsas. Armijas orķestris dažādās cīņu epizodēs nodrošinās skaņu fonu – atskaņos uzmundrinošus maršus, cīņas signālus, arī sēru maršus. Kā atzīst Cēsu kauju simtgades atceres pasākuma organizators Renārs Sproģis, šis ir labs veids, kā atraktīvā veidā mācīt vai atgādināt cilvēkiem savas zemes vēsturi. Kad iestudētais karš būs uzvarēts un dūmi izklīduši, laiks būs uzvaras zaļumballei.
Ballēšanās paredzēta arī armijas simtgades svinībās 6. jūlijā Rīgā – 11. novembra krastmalā. Kā parasti armijas pasākumos viesos tiek aicināti visi iedzīvotāji. Varēs aplūkot jauno bruņutehniku, aptaustīt dažādus ieročus un visas dienas garumā baudīt NBS un arī Kanādas sabiedroto spēku orķestru muzicēšanu. Koncertizrāde būs sadalīta četros blokos atbilstoši dažādiem vēstures posmiem – strēlnieku un neatkarības cīņu periods, starpkaru periods, pēckara mūzika un mūsdienas.
Droši vien salīdzināt Latvijas armiju tās pirmsākumos un mūsdienās nebūtu korekti. Karā un miera laikā gūtās prasmes būtiski atšķiras.
Toreiz Latvijas armijas rīcībā bija pāris bruņuvilcienu, vairāki bruņotie automobiļi un dažas lidmašīnas. Trūka zirgu, trūka lielgabalu. Kā kara trofejas iegūtais vācu, krievu, japāņu un britu ražotais bruņojums – ložmetēji un šautenes – bija stipri nolietots. Taču kaujas spars un degsme par jauno valsti bija neticama. Un arī tagad Neatkarības kara simtgadē Nacionālie bruņotie spēki saka: «Varējām, varam un varēsim aizsargāt Latviju!»