Ārsti vēlē savu prezidentu
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien biedrības biedru sapulcē izvēlēsies sev jaunu virsvadītāju. Uz Ārstu biedrības prezidenta amatu pretendē tikai viens kandidāts – ģimenes ārste un pašreizējā Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece. Ārstiem jāievēlē arī valde un divi viceprezidenti.
Uz Ārstu biedrības prezidenta amatu kandidēja vēl viena ārste – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, ģimenes ārste Līga Kozlovska, tomēr neatbilstoša iesnieguma dēļ viņas kandidatūra uz biedrības prezidenta amatu ir noraidīta. Ārstu biedrībā norāda, ka saskaņā ar biedrības statūtiem par prezidentu var ievēlēt sertificētu ārstu, kas vecāks par 40 gadiem. Kandidāts biedrības prezidenta amatam jāizvirza vismaz 50 ārstu biedrības individuāliem biedriem, kuriem ar parakstiem apstiprināts iesniegums jāiesniedz biedrības valdei ne vēlāk kā divas nedēļas pirms biedru sapulces, kurā ir paredzētas biedrības prezidenta vēlēšanas. Par L. Kozlovsku bija parakstījušies 38 individuālie biedri.
Pēteris Apinis, kurš nolēmis uz biedrības vadītāja amatu vairs nekandidēt, to vadījis 12 gadu un Neatkarīgajai atzīst: bezjēdzīgi ir strādāt, ja Veselības ministrija lielāko daļu sava darba velta ārstu biedrības apkarošanai, jo biedrība savā darbā un uzskatos ir pilnīgi neatkarīga un to nevarot pielāgot vajadzīgajam viedoklim. Kā galvenos sasniegumus savā darbības laikā P. Apinis norāda sistemātisko, grūto ikdienas darbu ārstu sertifikācijas un izglītošanas jomā, darbu sabiedrības veselības jomā, kā arī virkni starptautisku medicīnas pasākumu un Latvijas ārstu kongresu organizēšanu.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis norāda, ka LĀB ir būtiska loma arī sabiedrības veselības veicināšanā, piemēram, izdodot žurnālus pacientiem un medicīnas profesionāļiem. «Tā veic ārstu aizstāvību dažādās problēmsituācijās, kā arī bieži iniciē diskusiju dažādos problēmjautājumos medicīnas nozarē,» saka K. Rācenis, «taču mēs vēlētos, lai ārstu biedrība ciešāk sadarbotos ar Veselības ministriju un citām organizācijām, piemēram, arodbiedrību, jo konstruktīva dialoga trūkums bieži bremzē būtisku lēmumu pieņemšanu veselības nozarē, būtu vēlama arī aktīva iesaiste nozares finansēšanas jautājumos un ārstu algu palielināšanā. Šobrīd šie jautājumi nonākuši strupceļā un bez visu pušu aktīvas iesaistes ir grūti risināmi.»
Ārstu biedrība Apiņa vadībā ir stabili paudusi ārstu viedokli un to neatlaidīgi aizstāvējusi, saka LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš. LĀB nākotnes uzdevums ir panākt lielāku sadarbību ar Veselības ministriju, saprotot, ka ārstu biedrība nevar staigāt rokās sadevusies ar ministriju, jo katram ir savi uzdevumi. Līdz šim biedrība ir spējusi saglabāt savu neatkarību, saglabāt ārstu profesionālo neatkarību.
Bijušais Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks, atklājot, ka viņam ir 1989. gada LĀB biedra karte, saka: «Biedrībai ir savas tradīcijas, sava vēsture, esmu bijis ierindas biedrs, taču neesmu apsvēris domu kandidēt uz prezidenta amatu, jo visus pēdējos gadus esmu strādājis politikas jomā un vērojis LĀB darbu no malas.» Viņš pozitīvi novērtē LĀB pieredzi un darbu ārstu izglītošanā un sertifikācijā – te biedrība ir stabili apliecinājusi savu vietu veselības aprūpes procesos. «Man līdz šim pietrūcis proaktīvas iesaistīšanās veselības aprūpes politikas veidošanā,» atzīst R. Ražuks, «biedrība aktīvi vienmēr kritizējusi, analizējusi valdības, Saeimas lēmumus, bet nav piedalījušies kā veselības politikas veidotāji. Jā, ir kritika, bet ko darīt, kur ņemt veselībai naudu. Veselību par prioritāti nosauksim, bet kā piepildīsim šos vārdus? Ja neder veselības apdrošināšana, kādas ir alternatīvas?»
R. Ražuks, kas bija viens no veselības apdrošināšanas sistēmas idejas autoriem Latvijā, rūgti atzīst, ka atbalsta viņam šajā jautājumā no LĀB neesot bijis. Par LĀB nākotnes izaicinājumiem R. Ražuks saka: LĀB būs būtiska loma politikas veidošanā. «Ārstu biedrībai būs jācīnās, lai saglabātu veselības aprūpes sistēmu, būs jārisina eksistenciāli jautājumi. Pašlaik vēl veselība tiek finansēta uz budžeta deficīta rēķina, bet – kas notiks 2020. gadā?» vaicā R. Ražuks, kurš turpinās darbu veselības nozarē.
Foto: F64