Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju saskaras ar liekā svara problēmu. Kas palīdzēs attīstīt veselīgākus ēšanas paradumus?

Mēs nekad iepriekš neesam varējuši būt tik brīvi ēdiena un dzīvesveida izvēlē kā tagad. Tomēr iespēju pārbagātība nepalīdz mums dzīvot veselīgāk. Pētījumi rāda, ka katram otrajam Eiropas iedzīvotājam ir liekais svars vai aptaukošanās, un arvien vairāk cilvēku ar svara problēmām ir arī Latvijā. Eiropas zinātnieki piedāvā risinājumu: pārtikas marķēšanas sistēmu, kas palīdzēs ģimenēm izvēlēties veselīgākas preces un izdarīt apzinātāku izvēli, izlemjot, kuras pārtikas preces dos lielāku labumu.

Zinātnieku izstrādātā Nutri-Score sistēma ļauj aprēķināt produkta uzturvērtību, pamatojoties uz tajā esošo noderīgo un neveselīgo sastāvdaļu saturu. Produktam tiek piešķirts vērtējums, kas sastāv no viena burta (kopā tie ir pieci: A, B, C, D un E) un krāsas (no zaļas līdz sarkanai). Marķējumam ir jāatrodas iepakojuma priekšpusē, un ar to tiek klasificēti ēdieni un dzērieni, katram produktam piešķirot krāsas un burta vērtējumu no A līdz E atkarībā no produkta uzturvērtības. Ar “A” apzīmē veselīgāku produktu, bet ar “E” – mazāk veselīgu.

Izmantojot šo sistēmu, pircēji varēs viegli salīdzināt vienas un tās pašas kategorijas produktu uzturvērtību, piemēram, picas vai maizes, un izvēlēties produktu ar labāko vērtējumu. Nutri-Score izceļ veselīgākos pārtikas produktus, piemēram, riekstus, augļus un dārzeņus, kā arī aprēķina kalorijas un sastāvdaļas, kuras būtu jāierobežo, piemēram, piesātinātos taukus, sāli un cukuru.

Sākot ar 2016. gadu, visiem pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kurus pārdod ES, iepakojuma aizmugurē jābūt etiķetei, kurā norādītas produkta sastāvdaļas. Lai gan gatavo produktu marķēšana, izmantojot Nutri-Score sistēmu, šobrīd nav obligāta nedz Latvijā, nedz citās ES valstīs, dažās Eiropas valstīs (Francijā, Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Luksemburgā, Nīderlandē) sistēma jau tiek izmantota. Ņemot vērā sistēmas zinātnisko pieeju, tagad norisinās diskusijas par kopējas Eiropas prakses ieviešanu galaproduktu marķēšanai, izmantojot Nutri-Score.

Pārredzamības rādītājs

Dietoloģe Lolita Neimane ir viena no 281 Eiropas zinātniekiem, kas ar savu parakstu apliecinājusi atbalstu uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešanai Eiropā.

“Man šī iniciatīva likās ļoti vērtīga, jo tā palīdzēs izglītot patērētājus par pārtikā lietojamo produktu patēriņu, kurš ir jāierobežo un kurš ir jāveicina no sabiedrības veselības viedokļa,” atzīst Neimane.

Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu liecina, ka normāls ķermeņa masas indekss ir tikai 39,5% iedzīvotāju, bet pārējiem – masas indekss neatbilst normai. Dati liecina, ka lieka ķermeņa masa ir 34,6% Latvijas iedzīvotāju: aptaukošanās vērojama 19,5% vīriešu un 28,3% sieviešu, bet liekais svars ir 39% vīriešu un 30,7% sieviešu. Savukārt 2018./2019. mācību gadā veiktā Veselības ministrijas “Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma” rezultāti liecina, ka 25,1% skolēnu ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās.

“Neveselīgi uztura paradumi ir būtiski liekā svara un aptaukošanās faktori, kas noved pie hroniskām saslimšanām, tostarp vēža, sirds un asinsvadu, un metabolsis sindroma slimību attīstības riska,” uzsver dietoloģe.

Uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešana pati par sevi nespēs atrisināt visas uztura problēmas, ar kurām saskaras Eiropas valstis. Tomēr šis vienkāršais pārredzamības rādītājs, kas ir zinātniski pierādīts kā efektīvs, būs svarīgs solis, lai palīdzētu Eiropas patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku. Pētījumi pierāda, ka uzturvielu rādītāja sistēmas klātbūtne visos pārtikas produktu iepakojumos veicinātu pārtikas patēriņa izmaiņas un palīdzētu par 3,4% samazināt mirstību, kas ir saistīta ar hroniskām saslimšanām. Turklāt šis ir visefektīvākais marķējums, lai samazinātu produktu ar zemu uzturvielu kvalitāti izvēles porciju, tādējādi palīdzot ierobežot šo produktu pārmērīgu patēriņu.

Jebkuras izmaiņas uzturvielu marķējuma prasībās paredz zināmu laika un resursu ieguldījumu. Arī atbalsta trūkums no ražotāju puses neatvieglo šī marķējuma ieviešanu. Pretestība no ražotājiem ir saistīta ar apziņu, kurā marķējuma kategorijā ietilps viņu ražotais pārtikas produkts un nevēlēšanos mainīt receptūras.

“Es ceru, ka uzturvielu rādītāja sistēmas ieviešana palīdzēs izglītot patērētājus un vairāk pievērsties uztura jautājumiem, kā rezultātā samazinātos slimību daudzums un pagarinātos cilvēka dzīves ilgums,” rezumē Lolita Neimane.

Saskatīt vērtību

Tajā pašā laikā daži no populārākajiem pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, piemēram, Danone, Nestlé, Lidl Stiftung & Co. KG un citi pauž pārliecību, ka Nutri-Score sistēma nekavējoties ir jāievieš visas Eiropas līmenī. Gandrīz 40 viedokļu līderu koalīcija, tostarp patērētāju organizācijas, akadēmiķi, mazumtirgotāji, Eiropas Parlamenta locekļi un pārtikas nozares dalībnieki, ir vērsušies pie Eiropas Komisijas ar priekšlikumu Eiropas Svaienībā ieviest Nutri-Score sistēmu.

Nestlé vienmēr uzskatīja, ka labs uzturs ir labklājības un veselības atslēga. Uzņēmums, kas izstrādā daudzas globālas un vietēja līmeņa programmas veselīga dzīvesveida un sabiedrības labklājības atbalstam, saprot Nutri-Score marķēšanas sistēmas ieviešanas nozīmi un to pilnībā atbalsta.

Galvenais Nutri-Score ieguvums ir palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli. “Lai izdarītu pareizo izvēli, cilvēkiem ir jābūt iespējai zināt, kāds ir viņu ēdienu un dzērienu sastāvs. Mēs esam atbildīgi par uztura informācijas nodošanu tādā veidā, kas ir saprotams ikvienam. Tas attiecas uz informāciju uz produkta iepakojuma gan tirdzniecības vietās, gan tiešsaistē,” saka Nestlé Baltijas valstu vadītāja Ade Merilai.

Nestlé savu pārmaiņu ceļu sāka pirms 20 gadiem, un jau ir guvusi ievērojamus panākumus produktu kvalitātes uzlabošanā. Nutri-Score ir skaidrs standarts, kas palīdzēs virzīties uz šo mērķi vēl ātrāk.

2019. gada jūnijā Nestlé paziņoja, ka Nutri-Score pārtikas marķējums iepakojuma priekšpusē ir vēlama sistēma kontinentālajā Eiropā. Kopš tā laika Nestlé ir ieviesis šo marķēšanas sistēmu plašā mērogā, kur vien tas iespējams. Nutri-Score sistēma jau ir parādījusies vairākos Nestlé zīmolos, kā, piemēram, uz augu izcelsmes produktiem Garden Gourmet, šokolādes piena Nesquik, Nestlé Dessert šokolādēm, uz kulinārijas izstrādājumiem Maggi un Nestlé Fitness un Chocapic brokastu pārslām. Piemēram, 2019. gadā 16% Nestlé brokastu pārslām Francijā bija “A” vai “B” marķējums. Uzņēmuma mērķis ir līdz 2021. gadam ar “A” vai “B” marķēt vairāk nekā 50% Francijas Nestlé pārslu, savukārt galvenais mērķis ir līdz 2022. gadam ieviest Nutri-Score sistēmu 7500 produktiem.

Komentāri