Ārzemnieki izpērk Latviju

Ārzemnieki ik gadu Latvijā iegādājas īpašumus kopumā par vairākiem simtiem miljonu eiro, pērkot dzīvokļus, mājas, apbūves gabalus, pat neapdzīvojamas telpas. Neskatoties uz ierobežojumiem, ārvalstnieki atrod iespēju tikt arī pie lauksaimniecības zemēm Latvijā. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu fiziskajām personām piederošās lauku zemju platības dubultojušās. Ja Latvijai nāksies atcelt esošos ierobežojumus, kā to pieprasa Eiropas Savienības tiesa, pašmāju zemnieks, iespējams, drīz vairs nebūs saimnieks savā zemē, bet būs spiests nomāt zemi no ārzemnieka.

No Latvijas iestāšanās brīža Eiropas Savienībā (2004. gadā) līdz 2014. gadam Latvijā darbojās lauksaimniecības zemju iegādes ierobežojums ārzemniekiem. Taču tas nenozīmēja, ka šajā laikā neviens ārzemnieks nepirka zemi. Pirka, un kā vēl pirka. Tiesa, izmantojot legālu iespēju, proti, izveidojot kopuzņēmumu ar kādu Latvijas komersantu vai pērkot zemi kopīpašumā ar kādu Latvijas pilsoni. Rezultātā līdz 2016. gada 1. jūlijam 1983 ārvalstniekiem Latvijā piederēja 3768 lauku zemes īpašumi 29 118 hektāru kopplatībā, to skaitā 16 130 hektārus aizņēma lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Savukārt 7409 juridiskajām personām, tostarp ārvalstu kapitāla kontrolētajām SIA piederēja 83 129 īpašumi 1 048 510 hektāru kopplatībā, tostarp 473 501 hektāru aizņēma lauksaimniecībā izmantojamā zeme, liecina Valsts zemes dienesta veikts pētījums pirms trim gadiem.

Strīdīgā norma

Lai kaut kādā veidā tomēr ierobežotu Latvijas zemes izpirkšanu, 2017. gada pavasarī ar nelielu balsu pārsvaru Saeima atbalstīja prasību par latviešu valodas zināšanām ārzemniekiem, kas vēlas Latvijā iegādāties lauksaimniecības zemi. Tādā veidā deputāti cerēja nepieļaut lauksaimniecības zemes izpārdošanu ārzemniekiem un pārāk strauju cenu kāpumu. Tieši prasība par valodas prasmes B2 līmeni šobrīd ir radījusi problēmas Latvijai, jo Eiropas Savienības tiesa (EST) ir atzinusi, ka likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” normas, kuras paredz, ka tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi ir tikai tiem ES pilsoņiem, kuri ir reģistrējušies kā Latvijas iedzīvotāji un spēj apliecināt valsts valodas zināšanas vismaz B2 līmenī, neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. EST šo jautājumu sāka pētīt pēc tam, kad SIA “Kob”, kas pieder Vācijas pilsonim, vēlējās iegādāties lauksaimniecības zemi Madonas novadā. Madonas novada pašvaldība atteica šo darījumu, pamatojoties uz normatīvo regulējumu, proti, lai juridiskā persona, kuru pārstāv vai kontrolē citas dalībvalsts pilsonis, iegūtu savā īpašumā lauksaimniecības zemi, ir jāizpildās diviem nosacījumiem. Pirmkārt, ārvalstu pilsonim Latvijā ir jāreģistrējas kā ES pilsonim, otrkārt, viņam ir jāpierāda, ka viņa latviešu valodas zināšanas atbilst B2 līmenim, tas ir, viņam ir jāvar sarunāties latviešu valodā par sadzīves un profesionāliem jautājumiem. Tieši šo prasību EST uzskata par diskriminējošu.

ZM analizē tiesas lēmumu

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Neatkarīgajai uzsvēra, ka Zemkopības ministrija ļoti rūpīgi izvērtēs šo spriedumu un tālākas rīcības iespējas. “Skatīsimies, kāda pieredze šādu jautājumu risināšanā ir citās valstīs. Tas, ka lauksaimnieki, piemēram, Dānijā vai Nīderlandē saņem daudz lielākus atbalsta maksājumus nekā Latvijas zemnieki, no konkurences viedokļa nav godīgi. Turklāt tas nodrošina viņiem lielākus finansiālus līdzekļus zemes iegādei Latvijā,” sacīja K. Gerhards.

Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, ārvalstu fiziskām personām šobrīd pieder 1 procents no lauku zemēm. Pēc Neatkarīgās domām, noņemot ierobežojumus, ārzemniekiem piederošo zemju īpatsvars palielinātos. Un tam ir divi iemesli – zemes cenas un rocība.

Kopš iestāšanās ES 2004. gadā visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki ir saņēmuši zemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā. Pašlaik tie ir tikai 60‒75% no vidējā Eiropas līmeņa, norāda Zemnieku saeima.

Tajā pašā laikā mūsu ražošanas izmaksas ir daudz augstākas nekā vidēji ES ‒ attiecīgi 129% (Igaunijā), 112% (Lietuvā) un 113% (Latvijā). Tieši šī iemesla dēļ Latvijas lauksaimnieku ienākumi ir daudz vairāk atkarīgi no tirgus svārstībām nekā citās valstīs.

“Lai gan jaunajā plānošanas periodā Latvija varētu saņemt lielāku atbalstu nekā šobrīd, tomēr joprojām krietni atpaliksim no atbalsta līmeņa, ko saņem veco Eiropas valstu lauksaimnieki. Pat visoptimistiskākajā variantā Latvijas zemnieki saņems tikai 77 procentus no vidējā Eiropas līmeņa, lai gan jau 2013. gadā Eiropadome pieņēma lēmumu, ka nepieciešama konverģence. Lēmumi ir, bet nav izpildījuma. Šobrīd ES ir 28 dalībvalstis un no tām daļa valstu uzskata, ka Eiropas budžets vispār nebūtu jāpalielina. Ir sešas valstis, kas ir parakstījušas, ka vispār nevajag ārējo konverģenci. Tas mums nav pieņemami, jo, ja mēs skatāmies pēc izmaksām, tad Latvijā degvielas, minerālmēslu, elektrības izmaksas ir līdzīgas mūsu tuvākajiem konkurentiem ‒ Somijai un Zviedrijai. Arī darbaspēka izmaksas strauji tuvojas šo valstu līmenim. Tāpēc Latvija uz Eiropadomes sarunām dodas ar viedokli, ka ir nepieciešama konverģence un atbalsta palielināšana vismaz līdz ES vidējam līmenim. Mēs nepadosimies! solīja K. Gerhards.

Miljoniem vērti darījumi

Precīza informācija par to, cik tad īsti Latvijas zemes pieder ārzemniekiem, nav atrodama. ZM minēja, ka tas varētu būt 1% no lauku zemēm, bet šajā apjomā nav ieskaitītas juridiskās personas, kopīpašumi, mežu zemes, iekšējie ūdeņi utt. Turklāt īpašumi tiek pirkti arī kā kopīpašums, kurā patieso ārzemniekam piederošo apjomu nav iespējams noteikt. 2017. gadā raidījums “De facto” sadarbībā ar “Lursoft” un Valsts zemes dienestu secināja, ka Zilupes novadā ārzemniekiem pieder vismaz 47,5% no visām lauksaimniecības un meža zemēm, Ludzas novadā firmām ar ārvalstu kapitālu pieder 38% šo zemju, Dagdas novadā gandrīz piektdaļa lauksaimniecības un meža zemju pieder ārzemniekiem. Pēc raidījuma vērtējuma, kopumā ārzemju uzņēmumiem Latvijā tobrīd piederēja 340 344 hektāri lauksaimniecības un meža zemju, savukārt ārvalstu privātpersonām – 0,5% no lauku zemēm. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā šis īpatsvars ir dubultojies.

Atvērto datu portālā ievietotā Tiesu administrācijas informācija par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kas noslēgti uz pirkuma līguma pamata, liecina par ārzemnieku visai iespaidīgajiem darījumiem Latvijā. Kopumā no 2016. lūdz 2019. gadam ārvalstu fiziskās un juridiskās personas veikušas teju 9000 darījumus par kopumā 674 miljoniem eiro (neskaitot darījumus, kuru rezultātā iegūts kopīpašums). Pēc darījumu skaita visvairāk pirkti dzīvokļi un zeme. Dzīvokļi lielākoties iegādāti Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Daugavpilī, Liepājā, kā arī Pierīgas novados – Mārupē, Babītē.

Savukārt zemes īpašumi visvairāk pirkti Kurzemē un Rīgas apkārtnē.

VIEDOKLIS

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs:

‒ Mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim Eiropas Savienības tiesas spriedumu un tālākas rīcības iespējas. Taču vienlaikus centīsimies nodrošināt iespēju, lai lauksaimniecības zemi Latvijā spēj iegādāties mūsu pašu lauksaimnieki. Diemžēl Latvijā lauksaimnieku struktūra ir ļoti sadrumstalota – ir maz lielo un vidējo zemnieku, bet daudz mazo zemnieku, kuriem zemes iegādei trūkst līdzekļu. Mēs šobrīd strādājam pie dažādu mehānismu izveides, lai palīdzētu zemniekiem šajā procesā. Esam jau diskutējuši ar “Altum” par to, ka varētu palielināt resursus zemes pirkšanai, kā arī ieviest citus atbalsta mehānismus. Tāpat strādājam pie tā, lai zemnieki nākamajā plānošanas periodā garantēti varētu saņemt atbalstu tehnikas iegādei. Pretējā gadījumā, ja vienā kārtā zemnieks atbalstu saņem, bet nākamajā – nesaņem, viņam zūd ticība un vēlme strādāt.

Un vēl, manuprāt, pats galvenais ir nodrošināt pārmantojamību, pēctecību un stabilitāti. Diemžēl Latvijas lauksaimnieki, tāpat kā citviet Eiropā, noveco. Katrā saimniecībā reiz pienāk tāds brīdis, kad jāizlemj, kas stāsies iepriekšējā saimnieka vietā – mantinieks, kāds cits jaunais lauksaimnieks vai arī ārzemnieks. Mums ir jāizdara viss, lai saimniekošanu turpinātu Latvijas iedzīvotāji. Jaunajā plānošanas periodā ir paredzēts speciāls atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem.