Asociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei

Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) faktiski iznīcinās Latvijā strādājošās privātās izglītības iestādes, uzskata Latvijas Privātskolu asociācija. Asociācijai nav pieņemams ministrijas uzspiestais kritērijs arī privātskolām veidot 30–40 bērnu lielas klases, jo tas ir pretēji privātskolu būtībai un to infrastruktūras kapacitātei. Neizpildot šo kritēriju, pastāv drauds, ka valsts privātskolām atņems jau tā niecīgo finansējumu pedagogu atalgojumam.

“Es ceru, ka mēs nekad nekļūsim par pirmo valsti Eiropā, kura ir atteikusies no iespējas piedāvāt vecākiem tiesības izvēlēties savam bērnam atbilstošāko izglītības iegūšanas formu. Tas būtu arī pretēji pašas ministrijas 2023. gadā veiktā pētījuma Privāto izglītības iestāžu ieguldījums vispārējās izglītības nodrošināšanā1 secinātajam. Proti, pētījumā tika akcentēts, ka privātajās skolās pastāv izteikta metodiskā daudzveidība, kas nereti nav salīdzināma pēc formas vai būtības pat vienas skolas ietvaros, un šī pieeja ļauj privātajām skolām būt inovāciju centriem, kur tiek izmēģināti jauni risinājumi un sadarbības formas starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem,” informē Anna Jermakoviča, Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja.

Ir bažas, ka ministrija, nekonsultējoties ar aociāciju, uz privātskolu rēķina mēģina rast trūkstošos 135,6 miljonus, kas vajadzīgi skolu finansēšanas reformai nākamā gada un 2027. gada valsts budžetos.

IZM ar plānotajiem MK noteikumiem ir iepazīstinājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Noteikuma projektā ir iekļauta iecere, ka lielāks bērnu skaits vienā klasē ir kvalitātes rādītājs, un tikai tās pašvaldības un privātskolas, kuras šo kritēriju izpildīs, turpmāk saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam. Piemēram, pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās 1.-3.klašu grupā ir jābūt 120 skolēniem, un tik pat arī nākamajās klašu grupās – 4.-6., 7-9., 10.-12.

Pieteiktais princips “kvantitāte ir kvalitāte” ir kardināli pretējs privātskolu būtībai, misijai un dibināšanas mērķiem nodrošināt kvalitatīvu izglītību klasēs ar nelielu bērnu skaitu. IZM šī brīža mērķis ir pielīdzināt privātskolas valsts skolām, veidojot 30–40 bērnu lielas klases, kā rezultātā netiks nodrošināta personalizēta pieeja mācību procesam.

“Nosakot vienotus kritērijus par bērnu skaitu klašu grupās visām skolām – gan valsts un pašvaldību, gan privātajām –, Latvijas privātskolas ne tikai pēc savas būtības, bet arī infrastruktūras kapacitātes tos nevarēs sasniegt. Tas ir bīstams precedents Latvijas izglītības sistēmā, jo tiks sagrauta izglītības daudzveidība un vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko mācību vidi. Lielākais absurds ir fakts, ka valstij bērnu skološana privātskolās izmaksā mazāk, un gaidītais ietaupījums faktiski nesīs lielu slogu valsts un pašvaldību budžetos. Aplēses liecina, ka Rīgā vien būs vajadzīgi papildus 58,41 miljoni gadā,” uzsver A. Jermakoviča.

Lai arī noteikumu projektā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi, piemēram, pierobežas grupas izglītības iestādēm, vienīgajām vidusskolām pašvaldībā u.tml., privātskolas izņēmuma gadījumiem lielākoties nekvalificējas un tām ir risks zaudēt jau tā niecīgo valsts finansējumu pedagogu atalgojumam.

A.Jermakoviča arī norāda, ka kopumā IZM 2025. gada budžetā mērķdotācijas pašvaldībām un līdzekļi vispārējai izgltībai veido 681,6 miljonus eiro, savukārt privātskolas no valsts saņem nepilnus 5 %. Tā kā privātskolas valstij nodokļos nomaksā vairāk, nekā no valsts saņem mērķdotācijās, privātais sektors izglītībā nav slodze budžetam, bet gan reāls valsts ieņēmumu avots. Atņemot līdzšinējo valsts finanējumu privātskolām, valstij būs jāsedz arī to 18 000 bērnu skološana, kuri šobrīd izglītību iegūst Latvijas privātskolās.

Latvijas Privātskolu asociācijas ieskatā joprojām svarīgākais izglītības finansējuma piešķiršanas kārtībā ir bērns. Diemžēl šobrīd, ar jauno reformu, priekšplānā izvirzās skolas ēkas lielums un dibinātāja statuss, kas pašos pamatos ir nepareizi.

Jāuzsver, ka privātskolas ar mazāk bērniem vienā klasē mērķtiecīgi strādā ar katra bērna spēcīgajām pusēm, orientējoties uz bērnu sasniegumiem. Vienlaikus tās ir cilvēcīgas, iekļaujošas un vērtībās balstītas skolas, kas pilda arī sociālo funkciju – uzņem bērnus ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, autismu, valodas barjeru, kā arī bērnus no citām kultūrām un valstīm. Šie bērni lielajās skolās bieži vien netiek pieņemti vai tiek pakļauti mobingam, savukārt mazākās klasēs un drošā vidē attīstās.

Cik valstī izmaksā bērna skološana?
Saskaņā ar OECD pētījumu, vidēji viena bērna skološana valstī izmaksā 500 eiro mēnesī, un šī summa no pašvaldības uz pašaldību variē. Piemēram, Rīgā tie ir vidēji 350 eiro. Tā kā Rīgā privātskolās mācās vairāk nekā 11 000 bērnu, tas nozīmē, ka gadā tam ir nepieciešami aptuveni 46,2 miljoni eiro. Šobrīd, ar vecāku līdzfinansējumu, pašvaldībai šo bērnu skološana maksā vien 1,58 miljonus eiro, kas nozīmē, ka, ja šie bērni pāriet uz pašvaldības skolām, Rīgas domei steidzami jārod vēl 44,62 miljonus gadā.

“Jāņem vērā, ka šajos aprēķinos vēl nav iekļauts vecāku līdzfinansējums – tajā ietilpst ēku uzturēšana, komunālie maksājumi, atbalsta personāla algas un citi izdevumi. Ja ministrijas patiesie centieni ir palielināt vecāku līdzfinansējumu par bērnu skološanu privātskolās, būs skumji redzēt, ka valsts budžeta problēmas tiek lāpītas uz atsevišķu vecāku pleciem. Privātskolas nav gatavas to darīt. Tomēr būtiskākais aiz šiem skaitļiem ir vēl cits svarīgs aspekts – gan Rīgā, gan Pierīgā problēma ir valsts skolu kapacitāte uzņemt, piemēram, 10. un 1. klasē, jaunos skolēnus. Rīgā pirms šī mācību gada bija kritiska situācija ar 10. klasēm, Mārupē situācija ir vēl akūtāka – pašvaldības skolās trūkst vietu un šajā mācību gadā aiz svītras palika vidēji 60 bērni, kuri netika skolu pirmajās klasēs. Vienīgais risinājums šiem 60 bērniem bija izvēlēties skolas, kas ir daudz tālāk no dzīvesvietas vai – privātskolas,” norāda A. Jermakoviča.

Jāuzsver, ka 2015. gadā Tiesībsargs atzinis, ka privātskolu līdzfinansēšana atbilst vienlīdzības principam, jo nodrošina vecāku tiesības brīvi izvēlēties bērna izglītības vietu. 2016. gadā Saeima grozīja Izglītības likumu, svītrojot ierobežojumu, ka līdzfinansējumu var piešķirt tikai skolām, kas īsteno programmas, ko pašvaldības skolas nepiedāvā. Tas paplašina iespējas nodrošināt publisku atbalstu visām privātajām iestādēm.